Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. oktobris, 2014
Drukāt

Nobela prēmiju ekonomikā saņem franču ekonomists (2)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis franču ekonomists Žans Tirols, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Tirolam piešķirta par tirgus spēku un uzraudzības ietekmes analīzi.

Izmantojot matemātisku pieeju, kas tiek dēvēta par spēles teoriju, Tirols pētījis jautājumus, kas skar monopolus, tirgus stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un konkurences veicināšanu starp oligopoliem daudz dziļāk nekā jebkurš cits ekonomists pirms viņa, norāda zinātņu akadēmija.

Tirols uzskatāms par vienu no mūslaiku ietekmīgākajiem ekonomistiem.

61 gadu vecais ekonomists jau paziņojis, ka viņš jūtas ļoti pagodināts un aizkustināts.

Tāpat viņš norādījis, ka ir ļoti pārsteigts par piešķirto prēmiju, vienlaikus piebilstot, ka tā esot ļoti laba sajūta.

Tirols veicis nozīmīgus teorētiskus pētījumus vairākās jomās, tomēr visvairāk viņš palīdzējis viest skaidrību jautājumā, kā izprast un uzraudzīt nozares, kurās darbojas vien daži spēcīgi tirgus dalībnieki.

Daudzās nozarēs dominē neliels skaits lielu uzņēmumu vai viens monopols. Ja šādi tirgi netiek uzraudzīti, tas noved pie sociāli nevēlama iznākuma – cenu pieaugums ir straujāks, nekā to nosaka izmaksas, vai arī izveidojas neproduktīvi uzņēmumi, kas izdzīvo, bloķējot jaunu un produktīvāku uzņēmumu nonākšanu tirgū.

Savos pētījumos kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus Tirols strādājis pie šādu tirgus situāciju pētījumiem.

Viņa veiktā ar tirgus spēku apveltīto uzņēmumu analīze piedāvā vienotu teoriju, kas balstās uz centrālajiem politikas jautājumiem – kā valstu valdībām vajadzētu attiekties pret lieliem apvienošanās darījumiem, karteļiem un kā tām vajadzētu uzraudzīt monopolus.

Pirms Tirola pētījumiem analītiķi un politikas veidotāji centās visām nozarēm piemērot vienādus principus. Viņi aizstāvēja vienkāršus uzraudzības noteikumus, piemēram, cenu ierobežošanu monopolistiem, kā arī liegumu lielu konkurentu sadarbībai.

Tirols pierādīja, ka šādi noteikumi var labi darboties noteiktos apstākļos, savukārt citos apstākļos šādi noteikumi radītu vairāk ļauna nekā laba.

Cenu ierobežošana dominējošiem tirgus dalībniekiem var radīt spēcīgu motivāciju samazināt izmaksas, kas dod labumu sabiedrībai. Tajā pašā laikā šāda situācija pieļauj pārmērīgas peļņas veidošanos.

Tikmēr sadarbība cenu noteikšanā tirgus iekšienē parasti ir kaitīga, taču sadarbība patentu izstrādē var sniegt labumu.

Savukārt uzņēmuma un tā piegādātāja apvienošanās var veicināt inovācijas, bet šāds darījums var arī negatīvi ietekmēt konkurenci.

Tādējādi uzraudzība vai konkurences politika ir atsevišķi un rūpīgi jāpiemēro atbilstoši katras nozares apstākļiem.

Savos rakstos un grāmatās Tirols piedāvā vispārēju ietvaru šādas politikas izstrādei un piemērošanai dažādās nozarēs, sākot ar telekomunikācijām un beidzot ar finanšu sektoru.

Balstoties uz Tirola sniegto ieskatu, valdības var labāk iedrošināt dominējošos uzņēmumus paaugstināt produktivitāti, tajā pašā laikā nenodarot kaitējumu konkurentiem un patērētājiem.

Nobela prēmija ekonomikā tiek piešķirta kopš 1969.gada.

Nobela prēmiju ekonomikā dominējoši saņēmuši ASV universitāšu akadēmiķi, un tikai vienreiz to ieguvusi sieviete.

Pērn prestižā balva tika pasniegta trīs ASV ekonomistiem – Jūdžinam Famam, Larsam Pīteram Hansenam un Robertam Šilleram – par pētījumiem un teoriju izstrādi akciju un obligāciju cenu prognozēšanai ilgtermiņā.

Nobela prēmija ekonomikā noslēdz šā gada Nobela prēmiju sezonu.

Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas.

Naudas prēmijas apmērs šobrīd veido astoņus miljonus zviedru kronu (874 300 eiro).

Laureāti prēmijas saņems Stokholmā 10.decembrī – godalgas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. … Kadreiz, sensenos laikos, iesniedzot izglitibas institucijam pieteikumus, ka ari pieprasitos ieskatus un ieteikumus par programmu izveidosanu attiecigas ekonomikas sferas vai nozares, un ta nodrosinatu to talako, sabiedribai pienemamo, attistibu, un, lai personigi butu ieinteresets talakai sarunai par kadam brivam darba vietam … piemineju ka to talakai attistibai jaliek – piemerotu etikas parametru un personigas morales kriteriju pamatsistemu, jo pasaule jau 1970 sakas neiedomajama visatlautiba …

    … Vai kas ir mainijies sodien, kad etiku un morali atvieto ar teoretiskiem un matemetiskiem modeliem …. bet zakt un kroplot sabiedribu tas neiespaido, bet dod tikai akademisku autoritati to pielietotajiem !

  2. Diezin vai Nobela premija jāpiešķir par fakta konstatēšanu, ka monopoluzņēmums rada negācijas ekonomikā un sabiedrībā, tas jau ir redzams tāpat, bez kādas analīzes. Latvijā praksē esam daudzkārt pārliecinājušies, kā Rīgas piena pārstrādes monopolisti diktē izmaksas nesedzošas cenas zemniekiem, par vienādas kvalitātes pienu maksā atšķirīgas cenas, izejot no govju skaita fermā vai cenšas iejaukties neatkarīgu institūciju darbībā, lai panāktu sev labvēlīgu rezultātu. Vai arī kā pārtikas preču tirgus monopolisti gadu desmitu laikā ir radījuši veselu “E” vielu industriju, ar mērķi panākt šo preču ilgāku palikšanu veikalu plauktos vai uzlabot to izskatu, bet tajā pat laikā visai virspusēji domājot un pat apdraudot cilvēku sabiedrības veselību ar šīm ķīmiskajām vielām, utt. Bet vai tad tādēļ kāds šo
    monopoluzņēmumu darbību ir aizliedzis vai ierobežojis? Jo visu taču nosaka intereses un nauda un
    tā arī dominē pār visām šīm negācijām un veiktajām analīzēm!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+