Nobučo mani! jeb Gaidas Ziemassvētku filmās 0
Pilns ekrāns emociju
Gada nogalē, omulīgi sēžot kuplas ģimenes viducī vai arī lepnā vientulībā, atkal skatīsimies iemīļotās filmas – “Ziemassvētku jampadraci”, “Viens pats mājās”, “Tāda ir mīlestība”, “Likteņa ironija jeb Vieglu garu”. Kāpēc tās neapnīk?
Skaidrs, ka Ziemassvētkos īpaši ilgojamies pēc siltuma un mīlestības. Filmas mazos varoņus vieno ilgas pēc bučām. “Ziemassvētku jampadracī” Brīnumbērns, uz mirkli pārtraucis klavieru spēlēšanu, pa logu redz – klavierskolotāja sieva bučo savu dēliņu – un arī grib mammas buču.
– Nobučo, lūdzu, mani!
– Nē, mīļais, vispirms paspēlē un tad bučosimies! – atbild Brīnumbērna mamma.
Atcerieties, kā filmā “Tāda ir mīlestība” puika Sems bezbailīgi skrien pa lidostu, lai tikai vēl reizi redzētu savu sapņu meiteni! Un… saņem no viņas buču uz vaiga. Arī “Viens pats mājās” varonis Kevins, izplosījies ar bandītiem, filmas beigās sagaida mammu un viņas buču. Kā klājas pieaugušajam puikam Žeņam no “Likteņa ironijas”? Nu, sākumā viņš skūpsta savu līgavu. Tad tuvinās daudziem: vispirms lidmašīnā guļ uz pleca blakussēdētājam, ko atveido pats režisors Eldars Rjazanovs, un vēlāk nepareizās pilsētas, nepareizās mājas liftā – sunim. Labi, tas bija joks. Arī Žeņa tiek sirsnīgi apskauts.
