Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. jūlijs, 2012
Drukāt

Nolemj piešķirt naudu Lubāna ezera dambja rekonstrukcijai

Foto-LETAFoto-LETA

Krīzes vadības padome pirmdien, 9.jūlijā, vienojās piešķirt vienu miljonu latu Lubāna ezera dambja rekonstrukcijai, lai novērstu dambja pārrāvuma risku un līdz ar to – potenciāli nacionāla mēroga plūdus, žurnālistiem pirmdien pēc padomes sēdes pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

“Latvijā tuvākajā laikā nekādi plūdi nedraud un ar dambi nosacīti, bet viss ir kārtībā,” sacīja Sprūdžs. Ministrs piebilda, ka apmēram miljons latu vērto dambja rekonstrukcijas projektu plānots īstenot no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošās Eiropas strūktūrfondu naudas.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma pirmdien intervijā LNT atzina, ka šobrīd tūlītēji draudi Lubāna ezera dienvidu aizsargdambja pārrāvumam nav, taču Zemkopības ministrija, rosinot sasaukt krīzes vadības padomes sēdi un lūdzot piešķirt gandrīz vienu miljonu latu dambja remontam, rīkojas preventīvi, gatavojoties nākamā gada pavasarim.

“Nekāda krīzes draudu, nacionālā katastrofa nav gaidāma šobrīd. Šie ir ikdienas Zemkopības ministrijas darbi. Izvērtējot Lubāna ezera dambjus mēs secinājām, ka ir jāveic remontdarbi, ir jāveic rekonstrukcija (..) Praktiski mēs gatavojamies nākošā gada pavasarim,” sacīja Straujuma.

Jau vēstīts, ka Lubāna ezera dienvidaustrumu dambis ir avārijas situācijā un tajā nepieciešams veikt neatliekamus remontdarbus, lai novērstu dambja pārrāvumu, kas izraisītu nacionāla mēroga plūdus. Remontdarbiem nepieciešams apmēram 1 miljons latu.

ZM norāda, ka Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis 2012.gadā atrodas kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehniskās būves – dambji, slūžas un kanāli nav atbilstoši uzturētas līdzekļu trūkuma dēļ.

Ja dambis netiks steidzami rekonstruēts, tad Lubāna ezera aizsargdambja pārrāvuma gadījumā var applūst līdz 60 tūkstošiem hektāru zemes, tai skaitā piecas apdzīvotās vietas – Zvejsola, Nagļi, Bļodāni.

Neatgriezeniski postījumi varētu arī tikt nodarīti infrastruktūras objektiem – ceļiem, elektrolīnijām, sakaru kabeļiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+