Latvijā
Kriminālziņas

“Norvik banka”: Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus un piespiedis atmazgāt Krievijas naudu 16


No kreisās – Olivers Bramvels un Grigorijs Guseļņikovs
No kreisās – Olivers Bramvels un Grigorijs Guseļņikovs
Foto – LETA

Pirmajā rindkopā precizēts informācijas avots

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, “Norvik banka” iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda “augsta ranga Latvijas amatpersona” esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

“Norvik bankas” valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Arī “Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičš, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas “Norvik bankai” atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Guseļņikovs apgalvojis, ka Rimšēvičs ar starpnieku palīdzību regulāri pieprasījis kukuļus kopš 2015.gada, draudot pretējā gadījumā pret “Norvik banku” vērst sankcijas. “Tādi ir spēles noteikumi” Latvijā, izteicies Guseļņikovs.

Guseļņikovs ar Rimšēviču pirmo reizi ticies 2015.gadā. Sākotnēji viņš ticis iepazīstināts ar Renāru Kokinu, kas stādīts priekšā kā cilvēks, kurš labi pārzinot Latvijas politisko un tiesisko sistēmu.

Kokins viņu uzaicinājis uz tikšanos kādā savrupnamā Rīgas pievārtē, kur brīdi vēlāk ieradies arī Rimšēvičs, kas atnācis kājām.

Latvijas Bankas prezidents esot Guseļņikovam sacījis, ka viņš varot “Norvik bankas” īpašniekam palīdzēt, jo Finanšu un tirgus kapitāla komisija (FKTK), kas veic banku darbības uzraudzību, esot viņam lojāla iestāde.

Vienīgais, kas Guseļņikovam jādara, esot jāsadarbojas ar Kokinu, AP stāstījis “Norvik bankas” īpašnieks.

Rimšēvičs pēc desmit minūtēm esot aizgājis, bet Kokins uz papīra gabaliņa uzrakstījis: “100 000 mēnesī”.

Kokins neesot lietojis vārdu “maksāt”, bet norādījis, ka visas bankas Latvijā “sadarbojas” šādā veidā.

Pēc šīs tikšanās Guseļņikovs izlēmis nemaksāt, jo baidījies, ka, vienreiz samaksājot, viņš kļūs par pastāvīgas izspiešanas upuri.

Viņš arī nav atbildējis uz Kokina zvaniem un īsziņām.

Aptuveni gadu vēlāk Guseļņikova brālis uzaicinājis viņu uz kāda jauna drauga dzimšanas dienu, un izrādījies, ka šis draugs ir Kokins, kurš atkal mēģinājis pārliecināt Guseļņikovu “sadarboties”.

Nākamo nedēļu laikā Guseļņikovs centies turēties pretī, taču katru reizi, kad viņš atteicies, “Norvik bankai” nācies sastapties ar jaunām regulatora radītām problēmām.

Guseļņikovs apgalvo, ka laika gaitā vēl vairākas reizes ticies ar Rimšēviču un Kokinu un ar katru reizi Rimšēvičs kļuvis arvien nepacietīgāks un draudējis, ka gadījumā, ja Guseļņikovs “nesadarbosies”, “Norvik banka” tiks izspiesta no biznesa.

Guseļņikovs AP apgalvojis, ka Kokins ne tikai centies izspiest kukuļus, bet pieprasījis arī atmazgāt Krievijas naudu.

Vienā no tikšanās reizēm Kokins piedāvājis caur “Norvik banku” pārskaitīt 100 miljonus dolāru no Krievijas, par ko Guseļņikovs varētu paturēt miljonu dolāru no šīs summas.

Guseļņikovs stāsta, ka pārskaitījumu no Krievijas būtu veicis Germans Milušs, kura piederošā BMW autoveikala labā strādājis Kokins.

Milušs 2007.gadā Latvijā tika notiesāts par politiķu kukuļošanu, taču viņam izdevās aizbēgt uz ārvalstīm, un viņš tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā.

2017.gadā Milušs tika aizturēts Kiprā, kur viņš ieradās no Maskavas, taču uz tiesas sēdi par izdošanu viņš neieradās un atkal izsludināts starptautiskajā meklēšanā.

Saskaņā ar AP rīcībā esošiem robežšķērsošanas datiem Kokins no Maskavas izlidojis uz Kipru, īsi pirms Milušs neieradās uz viņam nozīmēto tiesas sēdi.

AP rīcībā esošā informācija, kas gan pagaidām nav guvuši neatkarīgu apstiprinājumu, liecina, ka Kokins kopš 2010.gada aptuveni reizi mēnesī devies uz Krieviju, kur reizēm uzturējies tikai dažas stundas.

Šie dati liecina, ka arī Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.

Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.

Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.

2010.gadā Rimšēvičs uz Krieviju devies, šķiet, lai piedalītos medībās, kā var spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Dmitriju Piļščikovu, Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.

LA.lv