Latvijā
Politika

“Oligarhu sarunas”: KNAB deputātiem neļauj kopēt lietas. Prokurori atbild – paši vainīgi! 10

Saeimas deputāti Inguna Sudraba, Igors Pimenovs un Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs piedalās parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā “oligarhu lietā” pirmajā sēdē, kurā notiek komisijas priekšsēdētāja vēlēšanas. Foto – Edijs Pālens/LETA

“Oligarhu lietas” parlamentārā izmeklēšanas komisija turpina skaidrot, vai krimināllietas izbeigšana bijusi pamatota. Beidzamajā sēdē uzzinājām, ka deputāti nonākuši grūtībās, jo KNAB neļauj kopēt un nest līdzi divus svarīgus lēmumus, kas pievienoti krimināllietā.

Tāpat nav iespējams iepazīties ar vienu no lietām, kas no krimināllietas izdalīta un atrodas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), bet Kriminālprocesa likumā nav panta, kas to deputātiem ļautu darīt. “Es to varētu darīt kā tiesību zinātņu doktors, jo likums ļauj lasīt krimināllietas materiālus personām, kas veic zinātnisko darbu, bet šoreiz tā nav zinātniska interese,” secināja deputāts Andrejs Judins.

Trīs Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori, kuri bija uzaicināti uz izmeklēšanas komisijas sēdi, bija tādā kā nesaprašanā, kāpēc Saeima nav grozījusi Kriminālprocesa likuma 375. pantu, kurā noteikts to personu loks, kam ļauts iepazīties ar krimināllietas materiāliem. “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas taču tiek veidotas samērā ilgi, tad kas liedza deputātiem grozīt likumu tā, lai tiem, kas strādā šādās komisijās, būtu iespēja tikt pie krimināllietām. To taču var izdarīt arī tagad,” uzskata prokurors Juris Juriss.

Aicina iedziļināties operatīvajā darbā

“Oligarhu lietu” uzraugošais prokurors Māris Leja ne reizi vien intervijās ir sacījis, ka nebija iespējams uzrādīt apsūdzību Aināram Šleseram un An­drim Amerikam, jo trūkstot pierādījumu. Atgādināšu, ka kriminālprocesā galvenā uzmanība bija veltīta Šlesera iespējamo slēpto īpašumtiesību noskaidrošanai Rīgas Tirdzniecības ostā, bet otrs virziens bija iegūt pierādījumus iespējamām pretlikumīgām darbībām, lai par Rīgas brīvostas vadītāju ieceltu Ameriku. Viss šis stāsts par Šleseru un Ameriku vēlreiz tika atkārtots komisijas deputātiem. Leja gan uzsvēra, ka nebūtu pietiekami, ja komisija vērtētu tikai izmeklētāju darbu, – tas jāskata kopsakarībās ar KNAB veikto operatīvo darbu, kas ir pietiekami plašs pasākumu kopums. Vai ir veikti citi operatīvie pasākumi, lai iegūtu papildu pierādījumus par to, kas tiek runāts viesnīcā “Rīdzene”? “Operatīvās darbības pasākumus varētu salīdzināt ar mājas pamatiem – ja tie ir vāji, uz tiem nevar uzcelt spēcīgu mājas karkasu,” sacīja Leja.

Bijušos neaicinās

Lai iedziļinātos operatīvajā darbā, izmeklēšanas komisija nākamo sēdi rīkošot KNAB. Tur gan vairs nestrādā galvenie operatīvo izstrāžu organizētāji. Tiesa, viņi neaizgāja, brīvas gribas vadīti, bet no biroja tika izspiesti, kad to vadīja Jaroslavs Streļčenoks. Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs tagad saistīts ar politiku un ievēlēts Rīgas domē no Jaunās konservatīvās partijas, savukārt viņa vietnieks Mārtiņš Lode pēc trīspadsmit birojā nostrādātajiem gadiem ir darba meklējumos. Viņi vistiešāk bija saistīti ar pierādījumu vākšanu “oligarhu lietā”.

Kad komisijas vadītājai vaicāju, vai uz sēdi tiks aicināti arī biroja bijušie darbinieki, Sudraba atbildēja, ka KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes uzdevums ir nodrošināt, lai deputāti varētu saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem. “Ar Straumes kungu vienojāmies, ka tas ir iespējams un ka būs nodrošināts sastāvs, kas spēj sniegt paskaidrojumus komisijas locekļiem,” skaidroja Sudraba.

Bijušie darbinieki gan nav aicināti, bet M. Lode sacīja, ka operatīvā darba izpildītāji joprojām strādā KNAB, viņiem ir pieejami lietas materiāli un viņi personiski un dokumentāli varot apliecināt un paskaidrot deputātiem svarīgāko. Tiesa, nav zināms, cik daudz deputātiem drīkstēs skaidrot un cik daudz viņi varēs lasīt, ja pielaide valsts noslēpumam ir tikai diviem, bet pārējiem šis jautājums ir procesā, kas var ilgt līdz trim mēnešiem.

M. Lode, sekojot publiskajā telpā līdzi tam, kā strādā izmeklēšanas komisija, sacīja, ka Judina klātbūtne padara šo izmeklēšanu kaut cik cerīgu, jo viņam ir profesionālā pieredze krimināltiesībās un izpratne par operatīvo darbu.

Pārliecības dēļ, bet ar interešu konfliktu

Komisijas vadītāja Sudraba uzskata, ka arī viņai esot pietiekami daudz zināšanu, kuras iegūtas, vadot Valsts kontroli un veicot revīzijas. Tomēr Lode atcerējās – kad persona bez juridiskajām zināšanām veica auditu operatīvo izstrāžu nodaļā, gala rezultāts, lasot auditora secinājumus, bijis traģikomisks. Lai neatkārtotos kaut kas līdzīgs, līdzās juristam Judinam strādās vēl viens jurists – advokāts Aldis Alliks, kurš noslēdzis līgumu ar Saeimas kanceleju kā štata konsultants. Alliks ir pazīstams kā advokāts, kurš palīdzējis cilvēkiem ne tikai par naudu, bet arī savas pārliecības dēļ. Piemēram, Dainim Rūtenbergam salauztā Krievijas karoga kāta lietā. Taču Allikam tagad pārmet interešu konfliktu, jo viņš iepriekš ir bijis oligarha Aivara Lemberga dēla advokāts. Viņš gan pats neuzskata, ka te ir kāds interešu konflikts, bet, ja tāds pēkšņi radīsies, ar to tikšot galā.

Saistītie raksti

A. Alliks: “Kad pieteicos (“uzprasījos”) pats ar savām profesionālajām zināšanām un pieredzi palīdzēt komisijai (un tas notika vēl pirms komisijas vadības ievēlēšanas!), es visupirms zvanīju Andrejam Judinam, jo man likās loģiski un pašsaprotami, ka viņš, vienīgais jurists starp komisijā ievēlētajiem deputātiem, vadīs šo komisiju. Nākamajā dienā (bet arīdzan – vēl pirms komisijas vadības iecelšanas!) es zvanīju Ingunai Sudrabai, jo man likās loģiski un pašsaprotami, ka viņa – bijusī valsts kontroliere – būs komisijas vadītāja vietniece. Kad “uzprasījos”, man pat prātā nenāca, ka man par to darbu arī maksās. Godīgi. Taču, kad jau vēlāk uzzināju, ka parlamentāro izmeklēšanas komisiju konsultantiem maksā un attiecīgi arī man ir paredzēta atlīdzība, es no tās neatteicos vis. Un tagad redzu, ka pareizi vien darīju – darba apjoms te tiešām ir liels. Un izskatās, ka tas ir tikai sākums.

Saskaņā ar noslēgto uzņēmuma līgumu mani kā komisijas konsultanta pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt komisijas saraksti ar institūcijām;

2) analizēt un strukturēt komisijā saņemto informāciju;

3) sniegt komisijas sēdēs ziņojumus par iesūtīto informāciju un saraksti;

4) sagatavot un iesniegt komisijai atbilžu projektus uz fizisko un juridisko personu iesniegumiem, sagatavot komisijai nepieciešamo informāciju apkopojumus, analīzes.”

LA.lv