Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. jūlijs, 2015
Drukāt

Pa īstam vērta ir tikai mīlestība. Saruna ar profesoru Taivanu (Turpinājums) (11)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Maskavas periods

Jau mācoties pirmajā kursā, es ievēroju, ka lektoriem, īpaši tiem, kas pasniedza humanitārās un sociālās zinības, bija savi “svētie” raksti, kuri arī mums, Austrumu pētniekiem, bija jāapgūst. Šie “svētie” raksti bija marksisms. Piemēram, bija jālasa Marksa sacerējums “Angļu koloniālisma gaidāmie rezultāti Indijā”. Nu, ja jau Markss tur ir izteicies, tad mēs uzmanīgi, dievbijīgi viņu lasījām. Bet lasot atklājās, ka tas ir acīm redzams murgs. Bija skaidrs, ka viņam nebija nekādas jēgas par turienes sabiedrību, un galu galā visi viņa pareģotie gaidāmie rezultāti izrādījās pavisam citādi.

Es pasniedzējam saku: “Paklausieties, tās taču ir pilnīgas blēņas!” Bet viņš mani mierina: “Nu, pagaidiet, pagaidiet, nevajag tā uzreiz. Bet jūs pievērsiet uzmanību tai metodoloģijai!” Bija acīm redzami, ka tā metodoloģija arī ir blēņas, un šī bija sadursme, kur es sapratu, ka šeit padomju ideoloģija nedarbojas. Tad es sāku lasīt cita satura grāmatas, kurām man bija pieeja, un tā bija pirmā veiksme.

Vēlāk, jau strādājot Austrumu institūta Vēstures sektorā, mums bija sava dzīve, sava vēsture, sava ekonomika un sava socioloģija. Mums viss bija savs un darināts pēc Rietumu paraugiem. Austrumu pētniecība bija īpaša. Āzijas institūtu Hruščova laikā izveidoja akadēmiķis Bobodžans Gafurovs, tadžiks, kas bija cēlies no sena aristokrātiska persiešu klana. Viņš ilgus gadus bija Tadžikistānas partijas centrālkomitejas pirmais sekretārs. Viņa labā roka bija viens čekists, kas vēlāk strādāja Maskavā. Viņa uzvārds bija Cviguns. Abu darbošanās rezultātā Staļina terora laikā Tadžikistānā nevienam cilvēkam ne mats no galvas nenokrita. Viņi kaut kā prata nevienam nekaitēt.

Un tad, kad viņš Maskavā dibināja Āzijas institūtu, to izveidoja no vieniem disidentiem, kurus čeka bija izmetusi no darba. No tādiem vien Gafurovs izveidoja milzīgu institūtu, kur bija 613 zinātnisko līdzstrādnieku! Cviguns tad bija Maskavā Drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks, un viņš acīmredzot Gafurovam visas tās lietas piesedza. Piemēram, akadēmiķis Aleksandrs Pjatigorskis bija mans kolēģis, kuru arī Latvijā pazīst, tad Andrejs Zubovs, ar kuru bijām draugi; viņš bija admirāļa dēls, grāfa Zubova pēctecis, bija arī grāfa Miloslavska atvase, tad Sergejs Volkovs no grāfu dzimtas, birmanists Igors Možeiko, arī no muižniecības aprindām, ļoti interesants rakstnieks fantasts, kurš publicējās ar pseidonīmu Kirs Buličovs. Vecā aristokrātija tur bija plaši pārstāvēta. Savukārt mans zinātniskais vadītājs Georgijs Levinsons bija senas Maskavas ebreju advokātu dzimtas pārstāvis. Nācās man komunicēt arī ar tiem, kas bija pie varas, piemēram, ar Ārlietu ministrijas sinoloģijas nodaļas vadītāju akadēmiķi Mihailu Stepanoviču Kapicu, ar kuru man bija draudzīgas attiecības, tad ar bijušo Krievijas Federācijas ārlietu ministru, arābistu Jevgēniju Primakovu, kas tolaik bija mūsu institūta direktors. Viņš runāja “mātes” vārdos vienā laidā, bet nezin kādēļ manā klātbūtnē to nekad neatļāvās.


Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Taivānam vispirms jāiemāca meitai, lai neapzog darbiniekus

  2. Ja Teivāns būtu Ļeņina rakstus študējis tikpat cītīgi kā tu, tad mums būtu vēl viens marksisma -ļeņinisma, šīs varmācīgās ideoloģijas trubadūrs vairāk. Paldies Dievam, ka viņš netērēja savu laiku šīm utopiskajām
    muļķībām, bet nopietni pievērsās Austrumu pētniecībai.

  3. “Mans sapnis bija, lai Latvijā izveidotos tāds kā Austrijas modelis, kur reliģiozitāte ir augsta. Tādējādi Latvija kļūtu par savdabīgu zemi Eiropas Savienībā. Bet reliģiozitāte šeit izplēnēja kā rīta migla.”
    ================================================================
    Būtu Taivāna kungs Ļeņina darbus centīgāk študējis un Kr.Barona Dainu skapī ieskatījies – nebūtu izniekojis 1990. gados. Starp citu, Napoleona Francija un Hitlera Vācija uzbruka “agresīvajai” Krievijai (PSRS).

  4. Vai tad Ļeņins, kas organizēja un izveda Oktobra revolūciju nebija krievs? Viņš tur bija arī galvenais ideologs, kas organizēja šo apvērsumu. Tā ka Teivānam taisnība.

  5. Lai nu ko, bet Krieviju, kurā Teivāns nodzīvojis 30 gadus, viņš raksturojis precīzi! “Krievija, kādu to pazīstam, vienmēr paliek pati sev līdzīga – bīstama un agresīva. Neatkarīgi no tajā valdošās iekārtas.Tā nekad nav bijusi ekonomiski attīstīta valsts, bet militāri gan. Esam raduši domāt, ka Krievija ir Eiropas valsts, bet tā nav! Oktobra revolūcija, Padomju savienības izveide un visa tās iracionālā ārpolitika ir krievu projekts, nevis PSRS tautu kopprodukts. Pie tam tas ir pilnīgi aziātisks, tur nav nekā no Eiropas”. Precīzi pateikts!

    • Oktobra revolūcija nebija krievu projekts,to organizēja žīdu galvas,izveda latviešu durkļi un krievu stulbums. Vēlāk gan gruzīnu izcelsmes krievs Staļins žīdus un latviešus maigi runājot pastūma malā visu varu deva krieviem.

  6. “Nāk vienmēr jauni (moderni) laiki un jauni (moderni) cilvēki, un tāpēc vecie blēdību paņēmieni nekad
    nekļūst nemoderni” (Dr.Ulafs Jāņsons alias U.Ģērmanis, kas arī sevi dēvēja par marksistu)

  7. Marksismu un krievu izcelsmes vēsturi profesors raksturojis visai precīzi. Rainis jau pats sapinās marksismā, tā ka viņa raksturotais te neko neizsaka. Tev ir tieksme skatīties atpakaļ, bet vajag skatīties uz priekšu. Nedzīvo vakardienā!

    • Rainis daudz izdarīja “pamatšķiras” izveidē 1920. – 1929.gg., tāpēc latviešu tauta varēja pārdzīvot 2. Pasaules karu (par nacistu nodomiem sk. Latvijas vēsturi pamatskolām), sagrauto Latviju pēc kara atjaunot un attīstīt. “Reālo komunismu” (A.Zinovjevs) vajadzēja profesoriem labāk iepazīt, tad nebūtu tāds fiasko jāpiedzīvo. Vēl ir laiks izlasīt, pārlasīt un pārdomāt – gan “Rēgainās virsotnes”, gan “Komunisms kā realitāte” («Alexis de Tocqueville Prize», 1982).

  8. “Dainu skapis – lai izkrīt pa logu!” L.Taivāns, 2009. (citadienair.lv)
    ================================================================
    Šitais profesors turpina “melnsvārču” tenteļu, adamoviču, ausēju, viči 1920. gados sākto, kuru spilgti raksturoja jau Rainis. Cilvēki, esiet modri – amoka skrējienā daudzi plosās arī Latvijā!

    • Paldies – atgādinājāt šā “intelektuāļa” ar bērna sirdi vēlmi izlidināta pa logu uz Kr.Barona ielas Dainu skapi… Vecais onkulītis var tikai spriedelēt – … Marksu arī nevajag lasīt steigšus (bet nelasīt Engelsu – glupi). Atzinies kgbešņiks ir un paliek kgbešņiks – … Pie reizes arī “to Klucis” – profesoriņš jau pats ir nožēlojama kaunpilna vakardiena.

Draugiem Facebook Twitter Google+