Egils Līcītis: Nekustamā īpašuma zelta teļš, ko nedrīkst nokaut 0
Reklāmisti, kuri nezināja cita amata kā nēsāt pa pasauli pasakas, zaudēs pasūtījumus, oligarhu ēra pēc “rīkojuma nr. 2” būs beigusies, varai pietuvinātie spekulanti patriekti ar rungu. Tiesiskuma koalīcijā valdība lems, balstoties tikai uz pašu politiķu nepārspējamo izdomu un uz absolūti pareiziem, zinātniski nopamatotiem un ekonomiskiem argumentiem, ko izteikušas vispāratzītas autoritātes. Viscaur ņems vērā saimnieciskus apsvērumus un valstiskas intereses.
Tā izrādījusies čuguna liešana! Saeimā iekļuvušās partijas vairākus gadus pieplakušas pie nodokļu maksātāju kakla un tik sūc neatņemdamās, vien ieņurdas – paldies latiņam, latiņam, latiņam. Un politikas pircēji izskatās dzīvāki par dzīviem, nevis kājas notirinājuši! To ne vien avīzēs izlasīsi, bet partijnieki ar pirkstu baksta viens otram – tu esi ekonomiskā grupējuma spīlēs! Tu esi no sponsoriem atkarīgais! Zināms, kas iekārojies jūsu “ziedotājiem”! Var saprast, ka partiju bonzām pusdienas izmaksā “biezie”, vakariņas viņi ēd kopā ar “resno galu”, un šīs attiecības būvētas, vairs nezinot ne mēra, ne sāta.
Mums stāstīja, ka Latvijas izķepurošanās no krīzes saistīta ar eksporta un konkurētspējas izaug- smi un izrāviens sekos, kad sāksim ražot. Tagad izrādās, ka galvenā vilkmes slodze bijusi nekustamā īpašuma tirdzniecības atdzīvināšanai (kas palikusi kā Šlesera mantojums), veiksmes stāsts bijis dēļ nerezidentu miljardu naudas “maļinas”, kad pa gruntsgabalam izpārdeva Latvijas zemi, par dārgu naudu laižot tirgū labākos, uzturēšanās atļauju gribētājiem pietaupītos īpašumus. Šo zelta teļu nedrīkst nokaut, jāseko karstākajam piedāvājumam, kam jānoslēdzas ar namīpašumu grandiozu Ziemassvētku izpārdošanu, un, kas no ienesīgā biznesa atteiksies, tas nobendēs Latviju. Ēterā pa otram lāgam ieplūdinātas maksas pozitīvisma kampaņas, ko papildina deputāti, kurus vēlētāji algo par brangu naudu. Nav ko pārmest nekustamo īpašumu tirgoņiem, kuri uzkāps uz Mēness, ja tur ir cerības atrast pasakainu klientūru uzņēmumam. Lai tak misters Šīns izpārdod sev piederošās guļbūves un dzīvokļus saules pusē, lai nezaudē darbu celtnieks Grohoļskis un nopelna darījumu juristi. Nešaubīgi, ka jaunie Latvijas mītnieki būs krievu muižnieki ar labām manierēm, kuri pirks kažokādas un būs tikai vasarnieki. Varbūt pat iegādāsies kādu vietējo biskvītu fabriku. Blefošanu es pārmetu politiķiem. Jautājumā par nekustamā īpašuma iztirgošanu šie zeļļi pārspēj lapsu kūmiņu viltībā un zuti lunkanumā. Agrāk zemi dalīja brīvības cīnītājiem. Tagad būtu devuši veciem tautfrontiešiem vai jaunām ģimenēm atvēruši mājokļu programmu. Nē, nedrīkst normēt īpašumu iztirgošanu uz āru, jāpelna! – saka Saeimā. Dzirdu, jau strīķē. Dziedās oligarhu izkaptis, pļaujot trauslos tiesiskuma stiebrus. Pēc tam iedarbinās kuļmašīnu un rūks dzirnavas. Te nu bij augsta ētika un morāla higiēna politikā.
