×
Mobilā versija
+16.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
5. decembris, 2017
Drukāt

Egils Līcītis: Lielā rotācija (11)

Foto - LETAFoto - LETA

12. Saeimas zvaigznājs tiks paretināts no spīdekļiem kā brīvprātīgi, tā piespiedu kārtā. Uz 13. Saeimu vairs nekandidēšot parlamentārieši, kuru uzturēšanās atļaujām Bruņinieku namā, kā likās, nebija ne sākuma, ne beigu termiņa. Ingmārs Līdaka grasās pārcelties uz Zooloģisko dārzu, Solvita Lielā atgriezīsies diplomātiskajā dienestā, Laimdota Straujuma iesaistīšoties sirdij tuvos Latgales projektos, Dana Reizniece-Ozola ir ceļa jūtīs uz Briseli Eirogrupas vadītājas amatā, bet Veiko Spolītis devis piekrišanu kļūt par atturības biedrības priekšsēdētāju. Tā ir mūsu labāko politiķu plejāde, kas bij iecementējusies Saeimas parketā kā granīta stabi un kam grūti pirmā brīdī rast līdzvērtīgus aizvietotājus. Mazāk svarīgs dzīvā spēka zaudējums, ka daļai esošo pārkaļķoto Saeimas locekļu pienāksies pelnīta atpūta pensionēšanās vecumā, bet, piemēram, Sudrabas sektu vēlētāji pašrocīgi aizvedīs un izgāzīs šrotā.

Līdz ar to nākamruden sekos liela deputācijas korpusa rotācija, parādīsies brīvas sēdvietas, labi apmaksāts darbs zaļoksnām politiskām sejām un līderiem – svaigākiem par gurķīti. Un tautai nav nekas pretī izvietot Saeimā birstītes, kas tīrāk slaucīs.

Latvijā izbeigušās mesiju un saulvežu rezerves, nav tādu godavīru, kas paceltos pāri ikdienībai Pulvertorņa augstumā kā garīgās un morālās ikonas. Pozitīvā politiķa tēlu jāmēģina samontēt pa detaļām. Lai viņš ir drosmīgs un runātīgs kā Artusiņš, gudrs un zinošs kā profesors Ringolds Balodis, jauneklīgs kā Rihards Kols, glīts no vaiga un līdzīgs doktoram Kārlim Ulmanim kā Artis Pabriks. Lūk, tādus vīrus ar augstu pieri vērts likt priekšplānā un listes spicē, kamēr tālākie numuri drīkst būt arī jancīgi kuriozi, kurus pietiek, ka apmāca neslapināt, kur pagadās, un kuri ir uz kaut cik augstākas intelekta pakāpes par sociālās korekcijas iestādēs nonākušiem lunātiķiem vai pitekantropiem.

Līdzīgi ar dažām partijām, kas uzsēdušās sēklī vai izmestas krastā kā veci kuģu vraki, no kuriem aplasāmas vēl derīgās un izmantojamās dzelzs, koka, vara, misiņa, kaņepāju un sārtā buraudekla daļas. Es atrodu spēcinājuma vārdus strandējušiem kuģiniekiem, ka, tāpat kā banku sanācija, iespējama arī partijiskā, un pārstrādājamās dzelzslietas ir izejmateriāls apvienotām komandām vai pastiprinājums vecajam kontingentam.

Vēlētāji ir drusku satraukti, jo tiek brīdināti, ka nākamo var ievēlēt sadrumstalotu, deformētu, ģeopolitisko kursu un orientāciju mainošu Saeimu, jo “Saskaņa” mērķus izvirza daudz noteiktāk par latviskiem spēkiem. Tautai jāuzmanās, lai nav jākaunas par saviem valstsvīriem, lai jēriņi, ko ievēlam, neizaug par auniem un aitām. Sabiedrība gaida, ka partijas ne tikai parādīs veselā saprāta, profesionālo zināšanu, atbildības un kompetences ierašanos savās rindās, bet nāks klajā ar izsmadzeņotu saturisko piedāvājumu. Esmu gatavs derēt uz pusstopu, ka teicamas izredzes uz sekmīgu startu vēlēšanās ir sarakstam, kura kandidāti solīs, ka citugad panāks Saeimas vēlēšanas sistēmas maiņu (uz jaukto, ieviešot vienmandāta apgabalus), veicinās latviskāku Latviju un dziļāku integrāciju brīvajā Rietumu pasaulē un uzstāsies par antikorupcijas cīnītājiem. Sliktāk klāsies glumajiem, kuru pro-gramma izskatīsies derīga tiklab latviešiem, tiklab austrāliešiem, un izvēlētais politiskais ceļš ved uz kādu mums vēl nezināmu zemi, kur zilus vienradžus baro ar rozā zefīriem. Tādas partijas Latvijā ir – visai žēlīgā paskatā gaida uz perona, kad kāds vilciens apstāsies un paņems bēdīgos noplukušos pasažierus.

Politiķiem jātiecas vairāk un dzīvāk runāt ar tautu saprotamā valodā, lai teiktais neizklausās pēc uzlabotas kvalitātes gāzes plīts vai sīkākos traipus pieveikt spējīga veļas pulvera reklāmas, bet pēc iedvesmojošas manifestēšanās. Ar to nav jāvelk garumā, lai piecas minūtes pirms divpadsmitiem nav jāattopas, kur nelabais parāvis uzticamos vēlētājus, ka reitings tuvu nullei, un balsis jāmeklē melnajā tirgū. Un arī tām partijām, kam reitings šķietami veselu birkavu smags, beigās, neizturot konkurenci ar jauniem, 21. gadsimta līmeņa pieteikumiem, var izrādīties, ka tas svērs tikai vienu dūklavu.

Noslēgumā veltīsim dziesmu visiem startētājiem 2018. gada Saeimas vēlēšanās. Tā skan: jūra krāc, un vēji pūš, priekos, bēdās paiet mūžs!

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Jā, aizvēlās grabēdami, gan jau bija pelnijuši!

  2. bet lepni maršē uz jaunām darba uzvarām !

  3. Kremla agenturai tomer izdevas sagraut Vienotibu . Meistari.

  4. Ha ,ha.Nu muk no grimstosa kugisa.Zina ka netiks pie spricites.Laicigi sagatavo siltas vietinas.

  5. Liekas ka autors ir tukšo salmu kūlējs un šis “skrebelējums” jau ož pēc naftalīna piešprices kožu saēstam ancukam

  6. Kā vienmēr, komentārs raksturo pašu rakstītāju.

  7. Kā allaž – koši un trāpīgi.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+