Latvijā
Politika

Porošenko Rīgā: Krievija vēlas provocēt, nevis piedalīties Eirovīzijā 16

Vizītē Latvijā ieradies Ukrainas prezidents. Foto – LETA

Šodien vienas dienas oficiālā vizītē Latvijā, savas kundzes Marinas pavadīts, ieradies Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Apmeklēt Latviju viņu pagājušā gada septembrī ielūdza Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kad abi tikās ikgadējā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā.

Galerijas nosaukums

Porošenko Ukrainas valsts vadītāja statusā reiz jau ir apmeklējis Latviju – tas notika 2015. gada maijā Rīgā sarīkotajā Austrumu partnerības samitā, ko Latvija organizēja kā ES prezidējošā valsts.

Šoreiz programma ir saistīta ar divpusējām starpvalstu attiecībām. Paredzētas sarunas gan ar Latvijas Valsts prezidentu Vējoni, gan premjeru Māri Kučinski (ZZS), kā arī darba pusdienas ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un divpusējo līgumu parakstīšana. Tāpat notiks ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa.

Ukrainas mediji vēsta, ka P. Porošoneko plāno apraudzīt arī ievainotos ukraiņu karavīrus, kuri atlabst Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”. Tikmēr Marina Porošenko atsevišķā programmā apmeklēs Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Rīgas Ukraiņu vidusskolu un Vaivaru pamatskolu.

No Latvijas P. Porošenko dosies tālāk vizītē uz Dāniju. Sarežģītā ārpolitiskā situācija, ko rada Krievijas īstenotā Krimas aneksija un Kremļa veicinātā karadarbība Austrumukrainā, kopā ar ekonomiskajām grūtībām prasa no pašreizējā Ukrainas vadītāja daudz laika pavadīt ārpus valsts, meklējot gan starptautisko diplomātisko, gan finansiālo atbalstu, gan runājot par bezvīzu režīma ieviešanu ar ES, par kuru Eiropas Parlaments balsos 6. aprīlī. Pēc Ukrainas mediju ziņām, P. Porošenko šā gada ārvalstu vizīšu lidojumu budžets pārsniedz miljonu eiro.

Fakti. Petro Porošenko

* Par Ukrainas prezidentu Petro Porošenko ievēlēts 2014. gada 7. jūnijā. Pirms tam ieņēma dažādus amatus Ukrainas valdībā. Joprojām ir viens no populārākajiem politiķiem Ukrainā, lai gan atbalsts svārstās tikai 12 – 18% robežās.

* Pirms nodošanās politikai, miljardieris Porošenko ilgu laiku tika pieskaitīts ietekmīgākajiem ukraiņu oligarhiem. 2014. gadā viņš bija sestais bagātākais cilvēks Ukrainā. P. Porošenko pieder ap 100 uzņēmumu, no kuriem pazīstamākais ir konditorijas ražotājs “Roshen”, kamdēļ agrāk viņu bieži sauca par “šokolādes karali”. Stājoties amatā, biznesu P. Porošenko nodeva pārvaldībā trasta fondam “Rothschild Trust”.

* Ukrainas prezidents stingri turas pie pozīcijas, ka karš vai miers Austrum­ukrainā ir pilnībā atkarīgs no pašreizējās varas Krievijā, kas ir agresorvalsts.

* Viņš ir pārliecināts, ka Ukrainai jākļūst par NATO dalībvalsti, un viens no pēdējā laika solījumiem ir atbilstoša referenduma organizēšana Ukrainā.

* Ukrainas ekonomisko stāvokli kādā sanāksmē marta beigās P. Porošenko salīdzināja ar slimnīcas pacientu: “Mēs, būdami jau uz viņsaules robežas, tomēr nonācām reanimācijā un izdzīvojām; kādu laiku pavadījām intensīvās terapijas palātā un tagad atkal nostājamies uz kājām.”

* Petro un Marinai Porošenko ir četri bērni. Vecākais dēls Oleksijs arī ir politiķis.

* Tekoši runā ukraiņu, krievu, rumāņu un angļu valodā.

* Sirgst ar cukura diabētu.

Porošenko: Krievija vēlas provocēt, nevis piedalīties Eirovīzijā

Krievijas pārstāves Jūlijas Samoilovas sūtīšana uz Eirovīzijas dziesmu konkursu Kijevā ir apzināts mērķis provocēt, nevis vēlme piedalīties Eirovīzijā, šodien tiekoties ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni preses konferencē sacīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Porošenko ir pārliecināts, ka Krievijai bija vajadzīga provokācija, nevis piedalīšanās Eirovīzijā, tāpēc apzināti tika pieņemts lēmums veidot šādu provokāciju, savukārt Ukrainas valdība tai neatbild un risinās jautājumu atbilstoši visām noteiktajām procedūrām.

“Ukraina Krievijai piedāvāja dažādus variantus, kā atrisināt šo jautājumu, sākot ar translāciju organizēšanu, piedāvājot videotranslāciju, un beidzot ar risinājumu, ka Krievija var aizvietot šo dalībnieku ar citu,” norādīja Porošenko.

Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Krievijas pusei bija lieliski zināms, ka, sūtot Jūliju Samoilovu uz Eirovīzijas dziesmu konkursu, tiks pārkāpti Ukrainas likumi.

Ukrainas Drošības dienests (UDD) marta beigās aizliedza Samoilovai uz trim gadiem iebraukt valsts teritorijā, balstoties uz informāciju, ka dziedātāja ir pārkāpusi Ukrainas likumus, apmeklējot Krievijas okupēto Krimu, kur viņa 2015.gadā uzstājusies ar koncertu.

Tikmēr Eirovīzijas dziesmu konkursa organizatori ir draudējuši izslēgt Ukrainu no turpmākiem konkursiem, ja valstī uz maijā paredzēto konkursa finālu Kijevā netiks ielaista Krievijas pārstāve.

27 gadus vecā Samoilova kopš 13 gadu vecuma pārvietojas ratiņkrēslā. Ir paredzēts, ka viņa Eirovīzijā uzstāsies ar dziesmu “Flame Is Burning”.

Ukraina jau iepriekš Samoilovas izraudzīšanos raksturoja kā provokāciju. Vairāki Ukrainas politiķi mudināja Kijevu neizrādīt piekāpību tikai tāpēc vien, ka Samoilova ir invalīde.
Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls 9.-13.maijā notiks Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, jo pērn Stokholmā notikušajā konkursa finālā uzvarēja Džamala no Ukrainas.

Valsts prezidents apliecina Latvijas solidaritāti ar Ukrainu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tikšanās laikā šodien uzsvēra, ka Latvija tāpat kā visa starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju, kā arī pret Ukrainu vērsto agresiju valsts austrumos, informē Valsts prezidenta kanceleja.

“Esam vienmēr iestājušies par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Uzskatām, ka ieviesto sankciju pret Krieviju pārskatīšana ir iespējama tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanās izpildes,” teica R. Vējonis, norādot, ka vienošanās ietver visu ārvalstu militāro formējumu, militārās tehnikas un algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas, kā arī pilnu Ukrainas Krievijas robežas kontroles atjaunošanu.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Ukrainas valdības līdz šim paveikto, īstenojot valsts pārvaldes un ekonomiskās reformas, vienlaikus aicinot nezaudēt reformu tempu. Šajā procesā nepieciešams aktīvs Eiropas Savienības un citu starptautisko partneru atbalsts.

“Latvija izprot Ukrainas reformu uzdevumu sarežģītību, tāpēc sniedz palīdzīgu roku reformu īstenošanā. Jau šobrīd nododam savu pieredzi Ukrainai reģionālās reformas, lauksaimniecības un pretkorupcijas jomā, kā arī īstenojam izglītības projektus,” sacīja R. Vējonis.

Valsts prezidents atzina, ka būtiski ir attīstīt cilvēku savstarpējos kontaktus, un pauda cerību, ka jau šovasar Ukrainas pilsoņi varēs bez vīzas apmeklēt Šengenas valstis.

Prezidentu tikšanās laikā apspriestas arī iespējas Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības stiprināšanā un jaunu biznesa projektu attīstīšanā. “Ukraina tradicionāli ir bijis nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris. Pastāv daudz jomu, kurās Latvijas un Ukrainas uzņēmēji varētu attīstīt ciešāku sadarbību. Tās ir gan farmācija un pārtikas rūpniecības nozares, gan mašīnbūves, transporta un loģistikas jomas,” teica Valsts prezidents.

Tikmēr P. Porošenko norādīja, ka Latvija ir efektīvs advokāts Ukrainas pozīcijai Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Latvijas atbalsts eirointegrācijas jautājumos Ukrainai ir ļoti nozīmīgs, ziņo aģentūra LETA.

Preses konferences sākumā Porošenko pateicās Vējonim par viesmīlību un teica, ka šīs dienas laikapstākļi lieliski atspoguļo abu valstu attiecības.

“Latvija ļoti labi saprot Ukrainu, jo ir pārdzīvojusi padomju okupāciju. Pretstāvēt Krievijas agresijai varam tikai tad, ja ES, Latvija un Ukraina apvieno spēkus,” uzsvēra Porošenko.

Ukrainas prezidents izteica pateicību Latvijai par Ukrainas karavīru ārstēšanu un rehabilitāciju Latvijā, un novērtēja Latvijas iesaisti Ukrainas karavīru apmācīšanā un sagatavošanā, kas svarīgi nostiprina Ukrainas militārās spējas.

Tāpat Porošenko pateicās Vējonim par sadarbību bezvīzu režīma jautājumā, un uzsvēra, ka Latvija jau šobrīd paver Ukrainai ceļu uz Eiropu, ļaujot cilvēkiem no Latvijas ceļot tālāk uz citām Eiropas valstīm.

Ukrainas un Latvijas prezidenti paraksta kopīgu paziņojumu par godu 25. gadadienai kopš  diplomātisko attiecību nodibināšanas

“2017. gada 12. februārī Latvija un Ukraina atzīmēja 25. gadadienu kopš divpusējo diplomātisko attiecību nodibināšanas. Draudzīgās attiecības starp mūsu valstīm balstās uz kopīgām vēsturiskām tradīcijām, kā arī uzticību Eiropas vērtībām un starptautisko tiesību normām. Šobrīd Ukrainas un Latvijas attiecības turpina veiksmīgi attīstīties savstarpējas cieņas, uzticības un atbalsta gaisotnē. Mūsu centieni ir vērsti ne tikai uz savstarpēji izdevīgas divpusējās sadarbības paplašināšanu daudzās abpusēju interešu jomās, bet arī uz Eiropas drošības stiprināšanu un mūsdienu izaicinājumu pārvarēšanu, ar kuriem sastopas starptautiskā sabiedrība.

Mūsu valstis stingri nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu, kuras rezultātā notika nelikumīga pagaidu Ukrainas teritorijas daļas – Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas – okupācija. Ukraina augstu vērtē Latvijas politisko atbalstu un praktisko palīdzību cīņā pret Krievijas agresiju un cīņā par Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes atjaunošanu atbilstoši tās starptautiski atzītajām robežām.

Saglabājoties pašreizējai politiskajai un diplomātiskajai situācijai Donbasā, ko izraisīja Krievijas agresija pret Ukrainu, abas valstis apstiprina nepieciešamību pēc Krievijas Federācijas saistību atbilstoši starptautiskajām tiesībām beznosacījumu izpildes un šo tiesību vispārēji atzītu principu ievērošanas atjaunošanas. Saistībā ar to Latvija un Ukraina aicina starptautisko sabiedrību stiprināt tās solidaritāti ar Ukrainu, kā arī uzsver, ka pret Krieviju ieviestās sankcijas tās agresijas dēļ pret Ukrainu būtu jāsaglabā līdz pilnīgai Minskas līgumu izpildei un Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes atjaunošanai vai pat tās nostiprināšanai agresīvu darbību un spriedzes eskalācijas gadījumā no Krievijas puses.

Latvija apsveic un turpina aktīvi atbalstīt Ukrainas virzību uz Eiropas un Eiroatlantisko integrāciju. Sekmīga Asociācijas nolīguma starp Ukrainu un ES izpilde ir svarīgs kopīgs uzdevums. Ukraina uzrāda panākumus šajā procesā un ir apņēmusies turpināt reformu īstenošanu. Tajā pašā laikā valstij ir nepieciešama papildu palīdzība no starptautiskās sabiedrības, jo sevišķi Eiropas valstu kopienas puses iekšējo pārmaiņu īstenošanā. Ukraina ir dziļi pateicīga Latvijai par nozīmīgu atbalstu un praktisko palīdzību reformu īstenošanas gaitā.

Saistītie raksti

Mēs pozitīvi vērtējam Asociācijas nolīguma starp Ukrainu un Eiropas Savienību īstenošanas efektivitāti, kurš piedāvā ievērojamas priekšrocības gan Ukrainai, gan ES. Nolīgums ir arī labs pamats labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides attīstībai Ukrainā, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Tādēļ mēs ceram uz netraucētu tā ratifikācijas procesa pabeigšanu. Latvija atbalsta arī ātru lēmumu pieņemšanu par bezvīzu režīma noteikšanu Ukrainas pilsoņiem ceļošanai uz Šengenas līguma dalībvalstīm.

Latvija un Ukraina turpinās aktīvu darbību ievērojamā divpusējās sadarbības potenciāla izmantošanā ekonomikā, zinātnē un tehnoloģijās, izglītībā, kultūrā un humānās palīdzības jomā, kā arī daudzās citās savstarpējo interešu jomās, lai stiprinātu saikni starp pilsētām un reģioniem, lai attīstītu cilvēku savstarpējos personiskos kontaktus un nodrošinātu ukraiņu kopienas intereses Latvijā un latviešu kopienas intereses Ukrainā.”

LA.lv