Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. septembris, 2016
Drukāt

Priekšlikumiem tikai 15 minūtes. Saeima steidz celt algas VID (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Papildināta ar Saeimas galalēmumu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes atslēgas cilvēkiem.

Rīta pusē Saeima likuma izmaiņas atbalstīja 1.lasījumā, noteica tās par steidzamām un atvēlēja vien 15 minūtes priekšlikumu iesniegšanai. Tos pārsvarā iesniedza partijas “Saskaņa” un “No sirds Latvijai”, taču visi opozīcijas piedāvājumi tikai noraidīti. Pēcpusdienā deputāti ar 60 balsīm “par” un 28 balsīm “pret” likuma izmaiņas pieņēma.

Saskaņā ar likuma izmaiņām VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.

Tāpat likuma izmaiņas paredz palielināt algu citiem VID darbiniekiem.

Debatēs opozīcijas deputāte Inga Bite (LRA) pauda viedokli, ka naudas trūkums ir labs aizbildinājums, lai nerisinātu ilgstošas problēmas. Viņa ironiski norādīja, ka ar 2400 eiro lielu algu daudz kam var nepietikt. “Bet tas jāpaskaidro arī skolotājiem. Turklāt vēl šodien daudzi skolotāji nemaz nezina, cik tieši saņems par savu darbu septembrī,” uzsvēra politiķe.
Tāpat Bite uzskata, ka var pieņemt, ka ierēdņiem ir mazas algas un tās ir jāpalielina, taču tā noteikti neesot lielākā problēma valsts pārvaldē.

Deputātes vērtējumā, nozīmīga ir diskusija par ierēdņu motivāciju strādāt, “lai ir sajūta, ka savā darbā var arī kaut ko izdarīt”, norādot, ka ar algu palielināšanu nav iespējams atrisināt visas problēmas valsts pārvaldē.

Savukārt Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) neslēpa neizpratni, kādēļ jautājums par VID atalgojumu tiek skatīts atrauti no kopējās valsts pārvaldes sistēmas. “Atraut vienu vienīgu kategoriju valsts pārvaldē nav nekāda pamatojuma,” uzskata Elksniņš, ierosinot iesniegt priekšlikumus, lai būtu iespēja vērtēt, kurām nozarēm varētu palielināt atalgojumu, bet kurām – noņemt.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka VID kā pilotprojekts izvēlēts tādēļ, ka no tā veiksmīgas darbības atkarīgas visas sabiedrības intereses un budžeta ieņēmumi. Tuvākajās nedēļās Valsts kanceleja plāno prezentēt projektu, kā visu valsts pārvaldi padarīt efektīvāku.

Pēc VID pilotprojekta rezultātu izvērtēšanas 2017.gadā, tostarp darba snieguma rādītāju analīzes, tiks pieņemts lēmums par sistēmas attiecināšanu arī uz citām iestādēm.

Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma 2016.gada jūlijā tika veikts salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru valsts pārvaldē un privātajā sektorā, lai noskaidrotu, cik konkurētspējīgs ir valsts pārvaldes atalgojums (mērķis kopš vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanas 2005.gadā – 80% no privātā sektora). Pētījuma rezultāti liecināja, ka izteikti kritiska situācija ar atalgojuma līmeni ir augstākā līmeņa vadītājiem (vidējā mēnešalga ir tikai 36% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā), nākamā kritiskā grupa ir vidējā līmeņa vadītāji (vidējā mēnešalga nesasniedz 50% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā) un augsta līmeņa eksperti, īpaši informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri, privātpersonu kontrolētāji un citi.

Algu jautājums aktualizējies saistībā ar jauna VID vadītāja meklējumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nu ogotāji, sargieties. Kamēr VID no jums iekasēs esošo apm. 300 000 parādu, nāksies paciesties.

Draugiem Facebook Twitter Google+