Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. marts, 2014
Drukāt

ES pētniecības programma “Apvārsnis 2020” dod iespējas uzņēmumiem radīt inovācijas

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Lai veicinātu Eiropas Savienības dalībvalstu (arī Latvijas) ekonomisko konkurētspēju un paplašinātu cilvēces zināšanu robežas, no 2007. gada ES ieguldījusi ap 80 miljardu eiro dažādos pētniecības un inovācijas projektos. Programmas galvenokārt atbalstīja inovatīvas idejas, kuras var komercializēt. Katrā projektā bija jāiesaistās vairākiem uzņēmumiem, vēlams no vairākām valstīm. Līdz 2013. gada beigām finanšu palīdzību saņēma vairāk nekā 15 000 mazo un vidējo uzņēmumu, kopējām investīcijām pētniecībā pārsniedzot piecus miljardus eiro.

“Apvārsnis 2020″


Tagad visi iepriekšējie ES pētniecības un inovāciju finansējumi apvienoti vienā kopējā ietvarā – “Apvārsnis 2020” (“Horizon 2020”). Eiropas Komisija (EK) 2013. gada decembrī pieņēma darba programmu, kura vairāk nekā iepriekš būs vērsta uz zinātnisko sasniegumu pārvēršanu inovatīvos produktos un pakalpojumos.

“Apvārsnis 2020” pētījumiem par sabiedrības problēmām un tehnoloģijām mazajiem uzņēmumiem septiņu gadu laikā dotācijās izdalīs gandrīz deviņus miljardus eiro. No šīs summas trīs miljardus eiro atvēlēs no speciāla MVU in­strumenta, lai finansētu priekšizpēti un demon­strācijas projektus, veicinot ideju ātrāku nokļūšanu tirgū. Daļa no ES pētniecības budžeta tiks izmantota kredītu atmaksai valsts un privātā sektora aizdevējiem.

Latvijā ir kur augt 


Kopš 2007. gada Latvijā no ES pētniecības fonda finansiālu atbalstu guvuši 38 programmas stipendiāti, kopā uzņēmumiem saņemot vairāk nekā 4,2 miljonus eiro. Pagaidām Latvija nevienā no projektiem nav bijusi vadošais partneris. Jāatzīst, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi daudz aktīvāk piedalās šajā programmā.

Kā veicies ar ideju realizāciju līdz šim? Daži piemēri.

Latvijas uzņēmums SIA “GroGlass” ES finansēta pētniecības projekta “EUPHOROS” ietvaros izstrādāja inovatīvu stikla pārklājumu siltumnīcām, kas samazina nepieciešamību apkurināt siltumnīcas ar fosilo enerģiju un palielina dienas gaismas pieejamību. “GroGlass” tehnoloģija ar plānu nanopārklājuma slāni samazina nepieciešamību pēc siltumenerģijas par 10% un palielina dienas gaismas daudzumu par 8%. Šobrīd šī inovācija tiek izmantota daudzviet pasaulē.

“Inovatīvais stikla pārklājums gaismas un klimata kontrolei siltumnīcās tika izstrādāts, sadarbojoties Latvijas un Nīderlandes pētniekiem un inženieriem. Plāno kārtiņu vakuumpārklājums palielina starojuma caurlaidību un panāk maksimālu gaismas izmantošanu dienas garumā gan saulainās, gan apmākušās un lietainās dienās. Šis projekts 2010. gada laikā ļāva vēl vairāk attīstīt “GroGlass” inovācijas, būtiski iekarojot eksporta tirgus un radot darbavietas tepat uz vietas,” stāsta SIA “GroGlass” pārstāve Dace Ose.

Arī vietējais SIA “TILDE” bija viens no partneriem projektā “CLARA”, kas izstrādāja IT platformu jaunās paaudzes lingvistiem, kuri varēs sadarboties starp dažādām valstīm ar vienotu valodu resursu programmatūru. Šis rīks ir svarīgs tieši mazo valstu valodām.

Diemžēl šie ir daži retie Latvijas inovāciju īstenošanas veiksmes stāsti.

Tehnoloģijas 
uzmana vecus cilvēkus


Konsorcijs “FallWatch”­, ko vada Francijas jaunais uzņēmums “Vigilio S.A.”, parādīja labu piemēru, kā informācijas tehnoloģijas gados veciem cilvēkiem padara dzīvi drošāku. Cilvēkam ar iespējamiem kustību traucējumiem mājokli aprīko ar infrasarkanajiem kustību sensoriem un pie ķermeņa piestiprina datu devēju – nelielu trīsstūra plāksteri “Vigi’Fall”. Centrālā vadības pults, saņemot informāciju par nopietnu kritienu, nodrošina ātru neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanos.

Prognozē, ka “Vigi’Fall” krišanas detektors varētu samazināt 500 000 senioru hospitalizāciju un 40 000 priekšlaicīgas nāves gadījumus Eiropā, ko katru gadu izraisa vecu cilvēku krišanas rezultātā gūtās traumas. Izgudrojums varētu radīt ap 100 kvalificētas darba vietas un jauno ierīci nākamajos trīs gados varētu izmantot ap trim miljoniem senioru Eiropā.

Nākamajā projekta posmā plānots paplašināt “Vigi’Fall” funkcionalitāti, iekļaujot tajā arī sirdsdarbības uzraudzību.

Lielāka drošība 
ar “TABULA RASA” 


Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinās arī “mānīšanās” iespējas, kad ar grima, viltus fotogrāfiju un balss ierakstu palīdzību var apmānīt iekārtu biometriskās sistēmas. Projekta “TABULA RASA” ietvaros zinātnieki izstrādāja jaunu identifikācijas programmatūru, kas uzlaboja viedtālruņu, datoru un planšetdatoru aizsardzību pret svešu personu ielaušanos. Konsorcijs aptver 12 dažādas organizācijas no septiņām valstīm, kuras trīs gadus strādāja kopā, lai izpētītu, cik daudz veidos var apiet sistēmu un izstrādātu attiecīgi drošāku biometriskās sistēmas veidu.

“Apvārsnis 2020” nevar restartēt Latvijas ekonomiku, tomēr tas var noderēt ikvienam uzņēmumam Latvijā īstenot savas ieceres un pēc tās izstrādes veiksmīgi atrast tā realizāciju Eiropas Savienības tirgos.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+