Mobilā versija
+1.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
25. maijs, 2015
Drukāt

Par amatiem un pīrādziņiem

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

“Man šķiet, ka mūsu valsts neveiksmes daudzkārt slēpjas tajā apstāklī, ka mēs neļaujam cilvēkiem augstos un atbildīgos amatos kārtīgi iestrādāties,” vēstulē raksta I. Pupurs.

Viņš spriež, ka jo īpaši tas bijis redzams ministrijās: “Ar katru šādu maiņu tiek pārtraukts iesāktais darbs, iegūtie sasniegumi, iecerētās reformas. Nav jau arī bez kļūdām, taču cilvēks varbūt pat nepaspēj apgūt iesākto. Un katra jauna slota pa jaunam arī slauka. Mūsu valstī jau vairākas reizes ir kaut kas uzsākts, bet tā arī nav pabeigts. Nāk cits cilvēks, un, ja jauns ministrs, tad ar jaunu savu komandu.” I. Pupurs akcentē, ka valsts aizsardzības joma nav no tām, kur tā vajadzētu rīkoties. Viņš atzinīgi vērtē Raimonda Vējoņa darbu aizsardzības ministra amatā: “Vējoņa kungs ir iestrādājies, ļoti labi pārzina situāciju, ir personīgi pazīstams ar kaimiņvalstu aizsardzības ministriem, sadarbojas arī ar augstākām NATO militārpersonām. Daudz dara arī Latvijas militāro spēju uzlabošanai un nostiprināšanai.” Tāpēc “LA” lasītājs novēl R. Vējonim iesākto turpināt.

Maijā esam pieminējuši dažādus vēsturiskus datumus – gan kara beigas Eiropā, gan Latvijas neatkarības atjaunošanu. Un šīs norises mudinājušas “LA” lasītājus dalīties atmiņās par mūža laikā pieredzēto. Francijā 95 gadus nosvinējusī A. Kļaviņa apraksta, kā Otrā pasaules kara beigās bēgļu gaitās ģimene devusies meklēt UNRA – starptautiskās bēgļu organizācijas – palīdzību, un kā pēc tam centusies izkļūt no Berlīnes: “Lai tiktu ārā no Berlīnes, bija jāšķērso krievu zonas robeža, ko krievu sargi ar sarakstiem kontrolēja, meklējot savējos, lai sūtītu prom uz dzimteni. Kļaviņu uzvārds bija kļuvis “Klavinins” un mums visiem bija piekodināts nerunāt latviski. Ar drebošu sirdi tika pārbraukts šim baigajam ceļa gabalam. ”

Jānis Ritums, kurš ilgus gadus nodzīvojis ASV, atminas, kā 1990. gada maijā, divas dienas pēc tam, kad Rīgā bija pieņemta Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācija, viņš Čikāgā kopā ar Kalniņa kundzi sarīkojis pieņemšanu diplomātiem, politiķiem un presei: “Mana māsa Ilga Dukāte ar draudzenēm izcepa 500 speķa pīrādziņus. Operdziedātāja norvēģiete Glorija Evansa nodziedāja “Dievs, svētī Latviju!”. Svinīgā pieņemšana notika daudzstāvu nama “Lake Point Tower” pirmā stāva telpās no plkst 5 līdz 8 vakarā. Es iekārtoju stendu ar savām gleznām, Rīgas ainavām, daudzām Latvijas fotogrāfijām un grāmatām par Latviju angļu un latviešu valodā. Biju nosaucis Rīgu par Baltijas Parīzi, jo domāju, ka tā amerikāņiem būs vieglāk saprast, cik skaista ir Rīga.”

Pievienot komentāru

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+