Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. novembris, 2012
Drukāt

Par nekvalitatīvām atzīst 183 studiju programmas

Foto - LETAFoto - LETA

Pārvērtējot Augstākās izglītības padomes (AIP) ekspertu studiju programmu izvērtējumu pēc stingrākiem kritērijiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) secinājusi, ka par nekvalitatīvām atzīstamas 183 studiju programmas, nevis 55, kā iepriekš norādījuši eksperti, liecina trešdien publiskotais ministrijas augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām.

Par kvalitatīvām ministrija atzinusi 389 studiju programmas, bet programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, pēc ministrijas vērtējuma, ir 264.

Stingrāki izvērtēšanas kritēriji bija nepieciešami gan valsts finansējuma piešķiršanai, lai zinātu, ka valsts nauda netiek ieguldīta sliktās programmās, gan arī tāpēc, lai redzētu studiju programmu kvalitāti katrā novirzienā iekšēji.

Ministrija savā izvērtējumā ilgtspējīgās programmas iekļāva A grupā, B grupā – programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet C grupā tika iekļautas programmas, kuras uzskatāmas par nekvalitatīvām.

Par nekvalitatīvām IZM atzinusi pilnīgi visas studiju programmas transporta pakalpojumu virzienā, kā arī salīdzinoši daudz nekvalitatīvo studiju programmu ministrija atklājusi arī ģeogrāfijas un zemes zinātņu studiju virzienā, kurā par nekvalitatīvām atzīstamas aptuveni 66% no studiju programmām, savukārt pārējām programmām šajā studiju virzienā nepieciešami uzlabojumi, un tās ministrija ievietojusi B grupā.

Par kvalitatīvām studiju programmām atzītas pilnīgi visas programmas studiju virzienā “Reliģija un teoloģija”. Vairākumu studiju programmu ar augstāko vērtējumu ministrija novērtējusi ražošanas un pārstrādes studiju virzienā, kā arī veselības aprūpē.

Pārskatot iepriekš veikto ekspertu studiju programmu izvērtējumu, IZM atšķirībā no iepriekšējā vērtējuma salīdzinoši daudz studiju programmas C grupā iekļāvusi no studiju virziena “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” – eksperti atzinuši, ka nekvalitatīvas šajā virzienā ir 17 studiju programmas, savukārt ministrija konstatējusi, ka par nekvalitatīvām atzīstamas 55 studiju programmas.

Atšķirībā no ekspertu vērtējuma salīdzinoši daudz nekvalitatīvu studiju programmu atklāts studiju virzienā “Izglītība, pedagoģija un sports” – eksperti par nekvalitatīvām šajā programmā atzinuši deviņas studiju programmas, savukārt ministrija norāda, ka šajā studiju virzienā par nekvalitatīvām atzīstamas 16.

Trīs reizes vairāk nekvalitatīvo studiju programmu ministrija arī atklājusi studiju virzienā “Arhitektūra un būvniecība” – eksperti norādījuši, ka par nekvalitatīvām šajā studiju virzienā atzīstamas trīs studiju programmas, bet ministrija konstatējusi, ka nekvalitatīvas ir desmit studiju programmas.

Piemēram, lai arī iepriekš eksperti profesionālo studiju programmu “Māksla” novērtējuši kā ilgtspējīgu, ministrija, izmantojot stingrākus kritērijus, šo programmu ierindojusi nekvalitatīvo studiju programmu sarakstā. Lai arī eksperti norādījuši, ka Latvijas Universitātes profesionālā studiju programma “Skolotājs” ierindojama ilgtspējīgo studiju programmu sarakstā, ministrija to atzina par nekvalitatīvu.

Izglītības un zinātnes ministrija veltījusi kritiku arī veiktajam studiju programmu izvērtējumam, minot, ka tajā atklātas vairākas nepilnības.

AIP publiskotajā studiju programmu izvērtējumā programmas tika vērtētas pēc 62 kritērijiem, taču ministrija secinājusi, ka tikai 17% no visām vērtētajām studiju programmām ir novērtēti visi 62 kritēriji. 5% no visām studiju programmām nav novērtēti desmit un vairāk kritēriji, tostarp sešām programmām vērtējums nav pieejams nevienā kritērijā.

Konstatēts, ka studiju programmas, kas tika vērtētas pēc vienādiem kritērijiem un metodoloģijas, ar vienādu punktu skaitu ir iekļautas atšķirīgās kvalitātes grupās. Piemēram, studiju virzienā “Izglītība” pirmajā grupā ir ieskaitīta studiju programma ar mazāk punktiem nekā trešajā grupā – pirmajā grupā atrodama Latvijas Universitātes programma “Speciālās izglītības skolotājs”, bet Daugavpils Universitātes programma “Pamatizglītības skolotājs” iekļauta trešajā kvalitātes grupā, lai gan saņēmusi krietni augstāku vērtējumu.

Ministrija arī secinājusi, ka atšķiras studiju programmu vērtējums un piederība pie konkrētās grupas dažādos studiju virzienos, tas ir, kaut arī programmas vērtētas pēc vienādiem kritērijiem un metodoloģijas, ir nepieciešams atšķirīgs punktu skaits, lai iekļūtu augstākas kvalitātes grupās. Piemēram, studiju virzienam “Ģeogrāfija”, lai programmu iekļautu pirmajā grupā, pietika ar mazāku punktu skaitu nekā studiju virzienā “Vadīšana un administrācija” esošai studiju programmai, kas trešajā grupā ir iekļauta ar lielāku punktu skaitu.

Lai veiktu analīzi, visas programmas ministrija sadalīja tipoloģiskās grupās, un katrai no grupām no visiem studiju programmu novērtēšanā izmantotajiem 62 kritērijiem tika izdalīti tieši šai grupai būtiskākie kritēriji. Ministrija paskaidro, ka šāda pieeja izmantota, jo katrai studiju programmu grupai ir atšķirīgi uzdevumi. Piemēram, doktora studiju programmās nozīmīgāki ir zinātnisko un pētniecisko darbību raksturojošie kritēriji, bet koledžas līmeņa studiju programmās lielāka nozīme ir kritērijiem, kas dod iespēju novērtēt programmas satura sasaisti ar darba tirgus prasībām.

Vērtējot studiju programmas, AIP eksperti iepriekš tās iedalīja trijās grupās – pirmajā nonāca ilgtspējīgas, otrajā – programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, savukārt trešajā grupā – programmas, kuras uzskatāmas par nekvalitatīvām un ar būtiskiem trūkumiem.

Jau vēstīts, ka izglītības ministrs augusta beigās atzina, ka ekspertu novērtētajās nekvalitatīvajās studiju programmās augstskolās Latvijā ir kopumā 600 budžeta vietu un ekspertu sniegtais izvērtējums neļauj pieņemt nekādus jēgpilnus lēmumus, tādēļ IZM nolēma veikt savu programmu izvērtējumu.

Vērtējot studiju programmas, eksperti tās iedalīja trijās grupās – pirmajā nonāca ilgtspējīgas, otrajā – programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, savukārt trešajā grupā – programmas, kuras uzskatāmas par nekvalitatīvām un ar būtiskiem trūkumiem. Otrajā un trešajā grupā ir 270 līdz 280 studiju programmu, trešajā ir 55.

 

Studiju programmu izvērtējums pieejams šeit.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+