Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
23. novembris, 2017
Drukāt

Gluži kā padomju laikos! Par viedokli – uz pārrunām ministrijā (30)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks arī pēc izsaukšanas "uz kafiju" domas nav mainījis.

Gluži kā padomju laikos! Tā pagājušonedēļ sajuties Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, jo par Katalonijas referendumam pausto atbalstu uzaicināts “uz sarunu” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Tikšanās laikā VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis un valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš mēģinājuši pārliecināt Jaunjelgavas mēru, ka pašvaldība pārsniegusi savas pilnvaras.

Eglītis apliecināja, ka šāda saruna patiešām esot notikusi, bet tās mērķis neesot bijis kādu sodīt, norāt vai pieprasīt solījumus turpmāk tā nedarīt: “Gluži vienkārši vēlējāmies atgādināt, kādas ir pašvaldības un kādas – Ārlietu ministrijas funkcijas. Konkrētajā gadījumā būtu tikai normāli un saprotami, ja Libeka kungs kā politiķis vai privātpersona būtu paudis savu viedokli Katalonijas atbalstam, bet pašvaldības vārdā izplatīt šādu viedokli nav pareizā prakse. Tas var radīt maldinošu iespaidu mūsu sabiedrotajiem ārvalstīs. Starptautiskā līmenī pašvaldības ir tiesīgas izteikties par jautājumiem, kas ir pašvaldības kompetencē. Padomājiet, kas notiks, ja katra Latvijas pašvaldība nāks ar savu atsevišķo viedokli jautājumos par Kataloniju, Krimu vai vēl kādu sarežģītu ārpolitikas jautājumu?”

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs arī pēc šīs sarunas domas nav mainījis: “Parunājāmies, bet palikām katrs pie sava viedokļa. Viņi man rādīja Pašvaldību likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Ārlietu ministrijas nolikumu un vēl citus dokumentus, lai liktu man saprast, ka tā nav pašvaldības lieta, ka mēs esam nodarbojušies ar lietām, ar ko mums nebūtu jānodarbojas. Tomēr es neuzskatu, ka mēs savā vēstulē būtu runājuši pretim Latvijas oficiālajai nostājai. Savā vēstulē Jaunjelgavas novada domes vārdā izteicu atbalstu Katalonijas pašvaldībām un tautai demokrātiskā un politiskā ceļā lemt par savu nākotni, kā arī nosodījām notikušo vardarbību. Tā bija mūsu atbilde uz iepriekš saņemtu vēstuli no Katalonijas pašvaldību savienības un, manuprāt, būtu bijis necienīgi uz to neatbildēt, izliekoties, ka neko neesam saņēmuši.”

Libeks arī atzina, ka šāds “uzaicinājums uz sarunu” viņam atgādina padomju laika varas sistēmu. “Es gan negribu šeit vainot abus ierēdņus, kuri ar mani runāja. Šķita, ka arī viņi tajā situācijā jutās pavisam neveikli,” teica pašvaldības vadītājs. Pēc neoficiālas informācijas, audzinošās pārrunas ar Libeku mudinājusi veikt Ārlietu ministrija. Ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris gan to noraida, apgalvojot, ka nekāds oficiāls pieprasījums uz VARAM nav ticis nosūtīts.

Neizpratni par ministriju rīcību paudis arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. “Protams, VARAM uzrauga to, kā pašvaldības veic savas funkcijas. Ja gadījumā tiek konstatēti kādi normatīvo aktu pārkāpumi, tad ir attiecīga procedūra, kā rīkoties. Taču saukt pašvaldības vadītāju uz pārrunām par viņa pausto viedokli – tā nu gan mūsdienīgā demokrātiskā valstī ir neierasta un nevēlama prakse,” telefonsarunā norādīja Kaminskis.

Pagaidām citas Latvijas pašvaldības nav paudušas viedokli par notikumiem Katalonijā, bet vairāki bijušie Augstākās padomes deputāti, kuri savulaik balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu (piemēram, Jānis Dinevičs, Imants Geidāns, Ziedonis Ziediņš, Broņislavs Salītis, Pēteris Simsons, Visvaldis Mucenieks un Egils Jurševics), uz 18. novembra svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju bija ieradušies ne vien ar Latvijas, bet arī ar Katalonijas karogu. “Tādējādi mēs paudām atbalstu kataloņu nācijas pašnoteikšanās tiesībām,” vēlāk paskaidroja J. Dinevičs. Šī gan esot tikai atsevišķu bijušo AP deputātu iniciatīva, jo “4. maija deklarācijas kluba” valde nolēmusi atturēties no oficiāla viedokļa paušanas Katalonijas jautājumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (30)

  1. Iestāžu un pašvaldību hierarhija nav padomijas izgudrojums un pastāv jebkurā valstī. Sūnuciema pagastvecis, piemēram, nevar pieteikt karu Argentīnai vai, teiksim, Ziemeļkorejai – ne jau tāpēc, ka pelmenis nebūtu pelnījis atrauties, bet tāpēc, ka pieteicējs ir tikai Sūnuciems. Par dumību tādus jāaudzina.

  2. Vai kāds drosminieks tas Libeks, reālais tautu pašnoteikšanās aizstāvis! Interesanti, vai tik pat dedzīgi iestātos par čuvašu, kazahu, mordviešu un citu Krievījā mītošu tautu tiesībām, vai tur viņam bikses būtu pilnas?

  3. PRECĪZI!

  4. Lasu komentārus un brīnos cik ļoti mēs mīlam kataloņus un cik ārprātīgi nīstam savu valsti. Izrādās, ka mēs esam vēl lielāki kataloņi nekā paši kataloņi, jo uz referendumu neaizgāja i ne puse balstiesīgo, bet aizgājušie par atdalīšanos arī visi nenobalsoja. Tad par ko mēs te šūmējamies? Tāda Jaunjelgava i ne savas lietas nespēj savest kārtībā, lai atceramies kaut vai skolnieku karus, bet te lielie demokrātijas sargi. Padomju laikos tevi nevis uzaicinātu uz ministriju uz pārrunām, bet tu jau būtu ceļā uz Intu vai Magadanu. Novada vadībai jau nu prātiņam bišķi vajadzēja būt.

    • Mēs mīlam nevis kataloņus, bet savas valsts organizēto noziedzību, valsts varu, kura neuzrauga un nemīl spēkā esošos likumus., augstākās institūcijas – parlamenta lēmumus un citas tiesību normas, kuras ir uzskaitījuši sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
      Nu un – Satversmes tiesa sprieda savādāk – spļaujam virsū, Civillikums – spļaujam virsū, satarptautiskās normas, nu un kas, mums ir sava mafija, daram, kā mums patīk – tā sanāk?

      Mēz zinam, ka Mārrtiņš Suders sastrādāja vienu brāķi 2014.gadā un viņš par to tika paaugstināts amatā divas reizes – par DEPARTAMENTA VIETNIEKU UN TAD PAR – DIEKTORU.
      TĀ ir Latvija, kuru mums esot jāslavē.

  5. Libeka kungs! Par šādiem gadījumiem ir jāzina visiem! Tad būs vieglāk vērtēt VARAM klerku darbu, ar ko viņi nodarbojas un par ko mēs viņiem maksājam. Naudas ir tik, cik ir, un nepelnītai kafijai uz tepiķa ministrijā nesanāk!

  6. plikas muļķības demonstrācija tā izskatās ar pietēlotu liekulīgu stigmatizāciju – sak, kuriet man sārtu, vienalga palikšu pie sava, ka “Katalonija tomēr griežas”! Ha-ha-ha……..

  7. Soņa ukrainvalodīgā Atbildēt

    Palasiet, ko raksta Ekonomikas ministrija! Vai tas nav bīstami, ko sludina viena no augstākajām valsts iestādēm. Tas var būt starptautisks skandāls:
    Ekonomikas ministrija (EM), sagatavojot jaunu likumprojektu Dzīvojamo telpu īres likums, prakstiski ignorē, asāk sakot, sabotē neatkarīgās Latvijas valsts pieņemtās un Sabiedrisko organizāciju protesta vēstulē * minētās daudzas spēkā esošās Latvijas valsts un starptautisko tiesību normas, Satversmes tiesas spriedumu, pat norādot, ka Augstākās Padomes lēmumi vairs nav spēkā – kas, mūsuprāt, apdraud Latvijas valsts drošību Vai tāda rīcība un bīstami paziņojumi, nav krimināla rakstura sabotāža, ko būtu jāizmeklē Satversmes aizsardzības birojam?
    Tās vēl tikai “odziņas”. Lasiet tālāk EM Valsts sekretāra E. Valaiņa atbildi un autores izcēlumu vai piebildes iekavās.
    E.Valantis faktiski pasludina, ka nav spēkā Augstākās Padomes (AP) izdotie lēmumi, kaut nosauc gan tikai vienu no tiem, kas nozīmē, ka nevar būt izņēmums – tas apšauba visus AP lēmumus, kaut netieši, ka NAV SPĒKĀ arī 1990.gada 4.maija Deklarācija par valsts neatkarību un nav spēkā 1991.gada 31.augusta Konstitucionālais likums un visi citi AP izdotie lēmumi.

    Citēju:: “Ekonomikas ministrijā 2017. gada 17. oktobrī ir saņemta no Valsts kancelejas pārsūtītā 12. oktobra 2017. gada kolektīvā vēstule, kuru parakstījis Evalds Paurs. Tāpat Ekonomikas ministrijā 2017. gada 17. oktobrī ir saņemta no Valsts kancelejas pārsūtītā 3. oktobra 2017. gada kolektīvā vēstule no biedrības „Latvijas Īrnieku Apvienība”, biedrības “Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija”, biedrības “Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja”, Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības “Ausma”. Vēstulēs izteikti iebildumi par Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” (turpmāk – Likumprojekts), jo ar to tikšot aizskartas denacionalizēto namu īrnieku tiesības. IESNIEDZĒJI NORĀDA, KA PIRMS LIKUMPROJEKTA PIEŅEMŠANAS, IZPILDĀMS LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES 1991. GADA 30. OKTOBRA LĒMUMA „PAR LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMU „PAR NAMĪPAŠUMU ATDOŠANU LIKUMĪGAJIEM ĪPAŠNIEKIEM” UN „PAR NAMĪPAŠUMU DENACIONALIZĀCIJU LATVIJAS REPUBLIKĀ” SPĒKĀ STĀŠANĀS KĀRTĪBU” 4. PUNKTĀ NOTEIKTAIS UZDEVUMS LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMEI IZSTRĀDĀT LIKUMPROJEKTU „PAR KOMPENSĀCIJĀM”.
    „Ņemot vērā minēto Likumprojekta virzība tiks turpināta.
    Jūsu iesniegumā minēto uzdevumu izstrādāt likumprojektu “Par kompensācijām” informējam, ka atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas ministru padomi” 2.panta 1.punktam, viena no ministru padomes funkcijām bija organizēt Latvijas Republikas likumu un Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu izpildi vai pildīt tos pašai. savukārt šā likuma 46.pants noteica, ka ministru padomei bija jānoliek savas pilnvaras ievēlētās Latvijas Republikas Saeimas priekšā tās pirmajā sesijā.
    Pārejas perioda parlaments – Augstākā Padome izbeidza darbu 1993.gada 6.jūlijā, kad sanāca pirmā Saeimas sēde. Saeima atjaunoja Satversmē paredzētas institūcijas – Ministru Kabineta darbību. tādējādi Ekonomikas ministrijas ieskatā šobrīd nav pamatoti atsaukties uz Augstākās Padomes doto uzdevumu līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu “Par kompensācijām”, jo šis uzdevums tika dots Latvijas Republikas Ministru Padomei (t.i. ŠOBRĪD NEEKSISTĒJOŠAI INSTITŪCIJAI, kuras uzdevums bija nodrošināt Augstākās Padomes lēmumu izpildi), nevis Ministru Kabinetam vai citai vēlāk izveidotai valsts pārvaldes iestādei”.

    Šāda veida informācija par Ekonomikas ministrijas izteikumiem sniegt atbildi, ir nosūtīta Mārim Kučinskim.

    • Jautājums: “Un kas tad sauks uz pārrunām, iespējams krimināllietā, Ekonomikas ministrijas augstāko ierēdņi, vlasts sekretāru vai ministru? Satversmes aizsardzības birojs, Māris Kučinskis, Saeima, Valsts prezidents?”

      Princips valstī: firma mainīja nosaukumu, kaut valde un amatpersonas tās pašās, paši kabatas piebāzuši līdz nesamaņai, miljonus, saukt pie atbildības šis personas vairs nevar, nav tādas iestādes? . Tāda ir bērnudāŗza līmeņa domāšana vai tautas maldināšana eksistē Ekonomikas ministrijā. Tā laikam domā ne tikai Valainis, bet arī ministrs Ašerādens.
      Ja valsts iestāde – Eugstākā Padime nolika pilnvaras un mainīja nosaukumu Saeima vai tika ievēlēta jauna Saeimā, valdība – to lēmumi ir atzīstami par spēkā neesošiem, nepidāmiem.

      Patiesībā Latvijā tā tas ir, jo vlastī nav vispār uzraudzības par likuma varu un izpildi. Pat uz sūdzībām nesaņemsiet nevienu atbildi, kaut uzraksta atbi;ldes vēstuli uz 5-9 lapām.

      Vienīgi tautu nosūta uz tiesu, bieži vien, tautu, kurai nav naudas priekš tiesas kukuļiem un pakalpojumiem, na pieejas pie dokumentiem, ko stingri aizsargā Datu aizsardzības likums un komercnoslēpuma likums.

  8. Tāpēc jau Katalonijā, Krimā u.c. tā notiek, ka vispasaules gudrie “sauc uz kafiju” !!!

  9. Jaunjelgavas dome un pašvaldību savienība vedina domāt, ka arī smagos noziegumos apsūdzētais Lembergs drīkst sūtīt savu viedokli Putinam un citiem čeksitiem, ka no Latvija jāizvāc NATO sabiedroto spēki, bet saskaņieši Rēzeknē tiesīgi “atzīt” Krimas un Doņeckas bandītrepubliku “neatkarību”.

  10. Kataloņi vēlas uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem uzkāpām mēs: “Revolūcijas izsapņo un izlolo dzejnieki un filozofi, tās īsteno fanātiķi, bet ruzultātus plūc neģēļi……” Kādiem spēkiem Katalonijā gribas atdalīties, lai varētu zagt, zagt un zagt, kā tas pašlaik ir Latvijā

  11. Tu laikam esi braucis cauri Jaunjelgavai padomju laikos vai arī Tev ir acis apmiglojušās, ka neredzi, ka kopš padomju laikiem šajā pilsētā ir patīkamas izmaiņas.
    Kad tiesa piemēroja drošības līdzekli Lembergam un neļāva vairs pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus, tad VARAM uz to nereaģēja un savā interneta mājas lapā ļoti ilgi maldināja iedzīvotājus, ka Lembergs joprojām pilda savus priekšnieka pienākumus.

  12. kada jums dala gar kataloniju katrs cinas ka var jums visur jaiebaz savs smirdigais deguns un ja runa par jaunjelgavu tad nolaistakas pilsetas neesmu redzejis caur centru iet cauri balku un grants masinas majas nolaistas vispar pretigs skats toties pasvaldiba sez bariem nevajadzigu purnu yur gan vajadzetukartigu parbaudi

  13. KATALONIJAS IEDZĪVOTĀJI PAR NEATKARĪBU IR NOBALSOJUŠI,BET MŪSU ĀRLIETU MINISTRIJA IR PAUŽ UZPIESTU VIEDOKLI…

  14. Katalonijas tracis arī visticamāk ir sen kūdīts nemiers.
    Apskatot mūsu vēsturi, tad varētu ar Kataloniju pat kkādas paralēles savilkt. Tāpēc atbalstīt vai neatbalstīt katalonijas neatkarību mūs nostāda tādā, kā dilēmas priekšā atrodoties šobŗīdējā statusā. Grūti mums.

  15. Palasot komentārus, man paliek dīvaina sajūta, ka sabiedrības vairākums uzskata – Latvijā pieņemtie likumi ir kaķim zem astes! Hm…..
    Likumā taču ir noteiktas pašvaldību funkcijas, un – ja Jaunjelgava to nav ievērojusi – tad tai vajadzētu būt nosodāmai rīcībai….
    Izrādās – Latvijā tā gluži nav….

    • kur likumā rakstits Atbildēt

      ka pašvaldibai jāklusē? tu pats jauc kas ir noteiktā funkcija un kas viedoklis, attieksme…..

      • Viedoklis var būt privātpersonām. Ja godātais kungs parakstijies kā Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs, tad tā jau ir pašvaldības oficiālā pozīcija.

  16. Nu jau Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs tēlo nezin ko. Ministrija pareizi rīkojās, ka pārmeta viņam pilnvaru pārsniegšanu.
    Mēra personīgais viedoklis ir viena lieta. Paust oficiālu pašvaldības nostāju uz ārvalsti – pavisam cita lieta. Tā tiešām ir pilnvaru pārsniegšana. Tā nav pašvaldības funkcija. Var jau būt lieli Katalonijas centienu aizstāvji – tas nav aizliegts, un paust savu viedokli pa Latviju – kā to darīja Otto Ozols. Bet ne jau uz ārvalstīm.

    • Bet vai jūs izlasījāt, ka uz pašvaldību bijusi atsūtīta oficiāla vēstule, uz kuru neatbildēt arī būtu nekorekti? Un pašvaldības vadītājs taču nepauda visas Latvijas viedokli, tikai savas pašvaldības nostāju šajā jautājumā.

      • Viss ir pareizi. Ja ievēlēti domē tautas priekštāvji, tad viņi pauž savu vēlētāju viedokli. DEMOKRĀTISKĀ VALSTĪ NEBŪS NEVIENA LĪDZEKĻA, KAS ATBALSTĪS VĒLĒTĀJU VIEDOKĻA VARMĀCĪGU MAIŅU. Bet tā kā simtnieku izvirza slēptie kardināli, kur ar vēlētājiem saista tikai mazākā ļaunuma saikne, tad tur runāt par vēlētāju gribas izpausmi ir apsurdi. Vienīgais līdzeklis ir vēlēšanu likuma maiņa. Un oficālā valsts viedokļa izpaušana par Kataloniju ir tikai pelēko kardinālu gribas izpaušana.

  17. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Nelaimes sakne ir Jaunjelgavas lielumā (mazumā)! Rīgas un Rēzeknes mērs rīkojas pat pretvalstiski- ir 9. maija atbalstītāji, okupantu veterānu ”mīļotāji”, neko nav dzirdējuši par 50 gadus ilgušo okupāciju u.t.t. Bet šos biedrus neviens neaiztiek, jo neviens īsti nezina, kas šos aiz muguras piesedz. Cita lieta Jaunjelgava- pat Latvijas mērogā mazs miestiņš, domes vadītājs, spriežot pēc vārda un uzvārda, visticamāk, latvietis, tādēļ… sitīsim savējos, lai svešie baidās…., bet tie nebaidās!

    • Labāk nepateiksi!

    • nevienam pat prātā nenāk uz pārrunām aicināt no Latvijas ievēlētos eiroparlamentāriešus Ždanoku un Mamikinu,kuri nēsājas pa visu pasauli ” pauzdami savu vēlētāju-tātad latviešu tautas-” viedokli .Tur laikam viss kārtībā un tas saskan ar Latvijas valdības nostāju gan Krimas,gan Katalonijas jautājumā?

  18. Visu cieņu Jaunjelgavas novada domes galvai. Nav vairāk sevi cienošu politiķu un vienkārši amatpersonu un ierēdņu.Katrs dreb par savu krēslu un atvērtām mutēm skatās uz aizokeāniju.

  19. skumji un nožēlojami Atbildēt

    Kad notiek patavaļa lielākajās Latvijas pašvaldībās, no VARAM parasti ir klusums. Ušakovs, Bartaševičs, Lembergs, Rāviņš un Sesks var bīdīt rebes bez aizķeršanās. Bet pietiek kaut ko darīt ideālu vārdā…

  20. Visatļautību nedrīkst pieļaut, jo ārlietās ir Rinķevičs, tieslietās- Bičkovičs, Rasnačs. Katrā jomā mums ir izcili vadoņi un pārējiem jāklusē!

  21. Arvien vairāk velk uz diktatūru.
    VARAM labāk būtu reaģējis uz pašvaldību patvaļām likumu interpretācijās un ciniskās attieksmēs pret vēlētājiem. Līdzekļu izsaimniekošanās

Draugiem Facebook Twitter Google+