Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. oktobris, 2012
Drukāt

Par zemes ierobežojumiem maksās ES

Foto - LETAFoto - LETA

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (“Natura 2000”) un mikroliegumos, par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ik gadu maksās atlīdzību no Eiropas Savienības (ES) fondiem, ievērojot tiesību dokumentus par ES atbalsta maksājumiem. 


 

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā sagatavotajā jaunajā likumprojektā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, kas būtībā paredz līdz šim likumā noteikto kompensācijas veida maiņu – vienreiz maksājamās atlīdzības un zemes atpirkšanas vietā būs ikgadēji atbalsta maksājumi. Ministru kabinetā iesniegtais likumprojekts nomainītu pašlaik spēkā esošo likumu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”, kuru Saeimā pieņēma jau 2005. gadā.

Kā zināms, arī pašlaik spēkā esošais paredz tiesības uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Taču tās gan vairāk ir uz papīra, pakļaujoties Eiropas Komisijas prasībām. Ne pērn, ne šogad nevienam atlīdzību nemaksā. Sākumā likumā ierakstītā zemes maiņa, vēlāk zemes atpirkšana kā viens no atlīdzības veidiem, kā arī gadskārtējie maksājumi tika vairākkārt atlikti, tāpēc ka valstij nekad nav pieticis naudas šiem pasākumiem. Tiesa, kamēr nebija sākusies saimnieciskā krīze, līdz 2009. gada beigām daļa meža īpašnieku saņēma no valsts vienreiz maksājamu atlīdzību – par 2577 hekt­āriem 6 174 196 latu apmērā. Bet par 23 000 hektāriem īpašnieki to nav saņēmuši.

 

Tiesības prasīt atlīdzību būtu tikai tiem zemes īpašniekiem, kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Iekams prasīt atlīdzību, īpašniekam jāsamaksā nekustamā īpašuma nodoklis, tāpat soda nauda, ja tāda viņam uzlikta par kādu dabai nodarītu kaitējumu.

 

Jaunajā likumprojektā saglabāti pašlaik spēkā esošie noteikumi kopīpašniekiem – ja viens zemes gabals pieder vairākiem īpašniekiem, tad atlīdzību var prasīt tikai visi kopā, savstarpēji vienojoties.

Par mežiem un lauksaimnieciski izmantojamu zemi citās valsts aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kuras nav “Natura 2000” sarakstā, atlīdzību ik gadu maksātu no valsts budžeta. Kopējā šādu teritoriju platība ir 5143 ha. Likumprojektā klāt gan ir maza, toties svarīga piebilde – atbilstoši šim nolūkam valsts budžetā paredzētās naudas apmēram. Savukārt par aizsargājamām teritorijām, kuras noteikusi vietējā pašvaldība, – atbilstoši šim nolūkam pašvaldības budžetā piešķirtās naudas apmēram. Valdība pašlaik plāno, ka par papildu finanšu piešķiršanu kompensācijām spriedīs, tiklīdz sāksies gadskārtējo valsts budžeta projektu sagatavošana un atbilstoši budžeta finansiālajām iespējām.

Ministrijā lēš, ka 2013. gadā un turpmākajos gados kompensācijām valsts budžetā būs jāatrod 462 000 latu. Savukārt ikgadējiem atbalsta maksājumiem no Eiropas Savienības fondiem būs nepieciešami 4,06 miljoni latu.

 

Plānotā likme par hekt­āru, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte, var sasniegt līdz 110 latiem gadā, par aizliegtu galveno cirti – līdz 90 latiem gadā, un par aizliegtu kailcirti – līdz 30 latiem gadā, par lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem – līdz 30 latiem gadā.

 

Ja līdz gada beigām Saeimā apstiprinās šo likumprojektu, tas būs spēkā no 2013. gada 1. janvāra. Kārtību, kā un par kādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem zemes īpašnieki varētu saņemt šo atlīdzību, kā arī tās apmēru Ministru kabinets noteiktu līdz 2013. gada 1. aprīlim.

 

Uzziņa

* Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (“Natura 2000”) Latvijā ir iekļautas 327 teritorijas – četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 237 dabas liegumi, 37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, deviņi dabas pieminekļi, trīs Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta zonas un 24 mikroliegumi.

* Tās kopā aizņem 12% jeb 793 265 ha no Latvijas teritorijas kopplatības. Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Teritorijas ir uzskaitītas likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+