×
Mobilā versija
+11°C
Armanda, Armands
Svētdiena, 22. aprīlis, 2018
27. marts, 2018
Drukāt

Parīzē nāvējoši sadur sirmu ebrejieti, pēc tam aizdedzina dzīvokli (1)

Foto - LETA/APFoto - LETA/AP

Ilustratīvs foto.

Francijā divām personām izvirzītas apsūdzības par 85 gadus vecas ebrejietes noslepkavošanu, ko policiju izmeklē kā antisemītisku noziegumu, otrdien paziņojuši avoti tiesu sistēmā.

Mireija Knolla piektdien tika atrasta mirusi savā dzīvoklī Parīzes austrumos. Viņu atrada ugunsdzēsēji, kas bija izsaukti apdzēst liesmas.

Autopsijā atklājās, ka vecā kundze bija vairākas reizes sadurta pirms viņas dzīvoklis tika aizdedzināts.

Izmeklētāji pirmdien paziņoja, ka, viņuprāt, noziegums saistīts ar Knollas reliģisko piederību, bet piebilda, pagaidām nav izslēgta neviena hipotēze.

Viens no aizdomās turamajiem ir gados jauns kaimiņš, kuru Knolla labi pazinusi un kurš viņu slepkavības dienā apciemojis, ziņu aģentūrai AFP atklāja nogalinātās dēls.

Policija atklāja, ka kaimiņš iepriekš bijis notiesāts par izvarošanu un seksuāla rakstura uzbrukumu.

Otrs aizdomās turamais ir 21 gadus vecs vīrietis, kurš iepriekš pastrādājis vardarbīgu laupīšanu. Viņš slepkavības dienā atradās namā, kurā dzīvoja Knolla. Viņa vārdu policijai nosauca pirmais aizdomās turamais, AFP atklāja avots policijā.

Sirmās kundzes slepkavība ir šokējusi ebreju kopienu. Pagājušajā gadā Parīzē savā dzīvoklī tika nogalināta kāda aptuveni 60 gadus veca ebrejiete. Viņu piekāva kaimiņš, kurš pēc tam, kliedzot “Allahu Akhbar” (“Dievs ir varens”), izmeta viņu pa logu.

Slepkavība aktualizēja diskusijas par antisemītismu Parīzes strādnieku šķiras rajonos, kur pēdējos gados notikuši vairāki islāma ekstrēmistu uzbrukumi ebrejiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosodīja Knollas slepkavību un apliecināja, ka apņēmies cīnieties pret antisemītismu.

Knollai izdevās izvairīties no bēdīgi slavenās vairāku tūkstošu ebreju nogādāšanas Parīzes stadionā “Vel d’Hiv” 1942.gada jūlijā, no kurienes viņi tālāk tika aizvesti uz nacistu nāves nometnēm.

Knolla, kurai tobrīd bija desmit gadu, ar māti aizbēga uz Portugāli, bet pēc kara atgriezās Parīzē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. kur tik dumi var but valdibas viri,ka laiz ieksa savas valstis teroristus,fakts ka galinas visus kristiesus,bet passi jau ta gribam,ja atlavam ielaist musulmanus…nepaies ne gads,kad saks nicinat ne tikai Vacija vai Francija cilvekus

Draugiem Facebook Twitter Google+