Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. augusts, 2013
Drukāt

Pašvaldība nevar atteikt

Foto - LETAFoto - LETA

Par pajām esmu privatizējusi divus dzīvokļus lauku mājā. Pārējos divos dzīvo kaimiņiene. Cik zinu, viņa tos nav privatizējusi, bet gan īrē no pašvaldības. Ap māju ir apmēram 7000 m2 zemes gabals. Man pašvaldība sūta nodokļa paziņojumu par 3500 m2, kaut gan reāli izmantoju kādus 1200 m2, visu pārējo lieto kaimiņiene.

Pašvaldībā prasīju, lai man rēķina nodokli tikai par to zemi, kuru reāli izmantoju, bet tur teica, ka tik smalki sarēķināt nevar. Zemes nodoklis gan nav liels – 8 lati gadā, bet kāpēc man jāmaksā par to, ko neizmantoju? Es gribu lietot pusi piemājas zemes, nevis nelielu gabaliņu.
Kā lai savu dzīvokli ierakstu zemesgrāmatā? 
Indra Valkas novadā

 

 

Par to, kā par pajām privatizētus dzīvokļus un mājas var ierakstīt zemesgrāmatā, lasiet mūsu žurnāla 29. jūlija numurā rakstā “Mājas bez zemesgrāmatas”. Tur izstāstījām, kā to darīt soli pa solim.

Ja kaimiņiene dzīvokļus, kurus viņa lieto, nav privatizējusi, tātad tie pieder pašvaldībai. Līdz ar to jūsu situācija ir vieglāka, jo māja un zeme zemesgrāmatā jāieraksta pašvaldībai. Iesniedziet iesniegumu un prasiet, lai to izdara! Pēc tam zemesgrāmatā varēsiet ierakstīt savus dzīvokļus kopā ar zemes domājamo daļu. Ja tie privatizēti par pajām, pašvaldībai vai valstij piederošo mājai piesaistīto zemi dzīvokļu īpašniekiem piešķir par velti, domājamās daļās atbilstoši dzīvokļu platībai. Par šo zemi nevar prasīt maksu – ne sertifikātos, ne naudā.

Ja pārējie dzīvokļi pieder pašvaldībai, par zemes lietošanu jums kā dzīvokļa īpašniecei jāvienojas ar pašvaldību, nevis ar kaimiņieni, kura ir tikai īrniece. Tas, ka kaimiņiene izmanto vairāk zemes, nav arguments. Taču, ja uz zemes, ko pašlaik kopj kaimiņiene, atrodas viņas stādījumi – augļu koki, ogulāji un citi, viņa par tiem var prasīt kompensāciju.

Iespējams, ka šī situācija ir izveidojusies vēsturiski, jo padomju laikā tiem, kuri turēja govi, piešķīra vairāk zemes. Tāpēc šo lietu ieteicams risināt diplomātiski, lai nesabojātu kaimiņu attiecības.

Pilsētās daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki nevar zemi sadalīt tā, lai katram lietošanā būtu reāls gabaliņš apmēram deķa lielumā. Taču laukos, kur tās daudz, var noslēgt vienošanos par zemes lietošanas kārtību. Kopīpašumā paliks zeme zem ēkām, pagalms un piebraucamais ceļš, bet par pārējo varēsiet vienoties, kurš kādu gabalu konkrēti lieto. Uz esošā zemes robežu plāna kopijas varat uzzīmēt šo sadalījumu – zemes gabalu A lieto dzīvoklis Nr.1, zemes gabalu B – dzīvoklis Nr. 2, utt. Zemes gabalu lielumu nosaka proporcionāli dzīvokļu platībai (jo lielāks dzīvoklis, jo vairāk zemes pienākas). Protams, abpusēji var vienoties arī par citu platības sadalījumu. Arī zemes robežas dabā varat nospraust paši, jo mērnieka pakalpojumi dārgi maksā. Sagatavojiet un iesniedziet pašvaldībai šādu vienošanās projektu kopā ar zemes gabalu shēmu.

Pašvaldībai nebūs pamata atteikt. Šo vienošanos parakstīsiet jūs kā divu dzīvokļu īpašniece un pašvaldība kā pārējo divu dzīvokļu īpašniece. Kaimiņienei tā būs jāievēro. Vienošanos par zemes lietošanas kārtību der ierakstīt arī zemesgrāmatā, tad tā būs saistoša arī nākamajiem dzīvokļu īpašniekiem, ja tie mainīsies (piemēram, ja vienu dzīvokli pārdosiet).

Uz jūsu iesniegumu pašvaldībai mēneša laikā jāsniedz rakstveida atbilde. Ja to nesaņemsiet, varēsiet sniegt prasību tiesā, taču cerams, ka tik tālu nenonāksiet.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+