Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. septembris, 2012
Drukāt

Pēc ES mudinājuma skaidrots jauniešu viedoklis par integrāciju


Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas jaunieši – gan latvieši, gan nelatvieši – pārāk maz iesaistās pilsoniskās aktivitātēs, savukārt visu valstī dzīvojošo jauniešu saliedēšanos kavē dažādas problēmas, piemēram, zemais valsts valodas zināšanu līmenis nelatviešu vidū. Šādi secinājumi radušies Eiropas Savienības (ES) iniciētā strukturētā dialoga ietvaros.


 

Minētā projekta laikā aptuveni 200 jauniešu gan aizpildīja anketas, gan tikās piecās reģionālajās diskusijās un jauniešu forumā “Vienoti jaunieši Latvijas attīstībai”. Aptauju un diskusiju mērķis bija rast idejas, kā uzlabot latviešu un mazākumtautību jauniešu vienotību un veicināt viņu līdzdalību pilsoniskajos procesos. Latvijas Jaunatnes padomes pārstāve Randa Medne stāstīja: reģionālās diskusijas parādīja, ka pilsētās, kur ir vairāk cittautiešu – kā Liepāja un jo sevišķi Daugavpils – jaunie nelatvieši vairāk iesaistās pilsoniskās aktivitātēs. Toties latviskākās pilsētās jauniešu koordinatori informāciju par dažādiem pasākumiem un iespējām bieži vien nogādā tikai latviešiem.

Kopumā secināts, ka latviešu un cittautiešu jaunieši ir gandrīz vienlīdz pilsoniski neaktīvi. Tas būtu labojams, jauniešiem parādot, ka viņi var ietekmēt lēmumus. Tāpēc būtu nepieciešams vairāk ņemt vērā, piemēram, skolēnu padomju viedokli.

 

Integrācija uzlabotos, ja jaunatnes organizācijas īpaši censtos piesaistīt cittautiešus, turklāt rīkotu diskusijas par konkrētiem, neprovokatīviem jautājumiem. Integrācijas pasākumus rīkojot, jāprasa integrējamajiem viedoklis par to, kādas aktivitātes viņiem noderētu.

 

To, ka provocēt etniskajos jautājumos patlaban ir ļoti viegli, jauniešu aktīvisti jau izjutuši diskusijās: bijis ļoti jādomā, kurā brīdī var minēt cilvēka tautību, bet kurā brīdī tās pieminēšana tiks uzskatīta par šķelšanu.

R. Medne arī piebilda, ka jaunieši kopumā vēl nav tik sašķelti kā sabiedrība kopumā, taču esot jārīkojas, lai situācija nekļūtu sliktāka.

Secināts arī, ka politiskās partijas šķeļ sabiedrību, jo jaunieši sarunās regulāri minējuši “latviešu un krievu partijas”. Tajā pašā laikā jaunieši rekomendē jaunatnes politiskajām organizācijām rīkot izglītojošas lekcijas, piemēram, par valstisku lēmumu pieņemšanu.

Jaunieši atzinuši, ka izglītības sistēma neveido produktīvu integrācijas vidi, un vairākkārt pieminēta vēstures apguve. Rekomendācijās ierosināts izstrādāt vienotu vēstures mācību programmu Latvijas skolās un uzsvērta nepieciešamība veidot kopēju vēstures skatījumu skolotājiem, jo Latvijā dzīvojošo jauniešu saliedēšanu kavē tas, ka “pastāv dažāda vēstures interpretācija”.

 

Taču, kad jautāju, vai sarunās ar jauniešiem skaidri parādījies tas, ka vienota vēstures mācību programma skolās netiek īstenota, Dima Avsejenkovs no jauniešu organizācijas “Jasma” atbildēja, ka patiesībā esot jāpanāk, lai skolotāji neinterpretē vēsturi, bet iemāca tikai faktus. Arī R. Medne piebilda, ka skolotāji bieži skolēniem uzspiežot savu interpretāciju, neļaujot domāt pašiem.

 

Tāpat oficiālajās rekomendācijās atzīts, ka saliedēšanu kavē valsts valodas zināšanu zemais līmenis, bet D. Avsejenkovs pavēstīja, ka vēl labāk integrāciju veicinātu, ja latviešu jaunieši prastu krieviski. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka ar skolā apgūto nepietiek, lai labi iemācītos latviešu valodu: lai labi pārvaldītu valodu, jāatrodot draugi, ar kuriem runāt latviski.

R. Medne neslēpa, ka arī jauniešu diskusiju rezultāti bijuši gana pretrunīgi, taču bijis nepieciešams radīt vienotas rekomendācijas, ko iesniegt valsts un ES institūcijām. IZM, kas atbildīga par mācību satura veidošanu, rekomendācijas gan vēl nav iesniegtas.

Izglītības procesā, sākot jau no pirmskolas, ierosināts iekļaut arī saturu, kas veidotu skolēnos izpratni par to, ka viedokļu dažādība ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība. Tāpat skolās būtu jāmāca par Latvijā dzīvojošo tautu mūsdienu vērtībām un kultūru.

Ieva Baltiņa, kura dialogā pārstāvēja Latvijas studentu apvienību, piebilda, ka skolām jau laikus jāgatavojas nākotnei, kad “etniski kļūsim vēl bagātāki”.

 

Uzziņa

Jau 2005. gadā Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis veidot strukturēto dialogu ar jauniešiem, lai noteiktu problēmas, kas skar dalībvalstīs dzīvojošos jauniešus.

Latvijā tapušās rekomendācijas iesniegtas nākamnedēļ notiekošajai ES jaunatnes konferencei Kiprā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+