×
Mobilā versija
Brīdinājums +13°C
Rudīte, Everts
Trešdiena, 22. augusts, 2018
11. maijs, 2018
Drukāt

Pēc Kannām filmai “Četri balti krekli” Goda seanss Latvijā

Foto: Toms Harjo, J. Dzenis/  RKM krājums, kolāža Collage made with FotoJetFoto: Toms Harjo, J. Dzenis/ RKM krājums, kolāža
Collage made with FotoJet

Rolanda Kalniņa spēlfilma “Četri balti krekli” (1967, restaurēta 2017) tiks demonstrēta Kannās un tūlīt pēc tam arī kinoteātrī “Splendid Palace” – 23. maijā kinoteātra Lielajā zālē paredzēts restaurētās filmas Goda seanss ar radošās grupas piedalīšanos; šajā vakarā notiks arī jaunās grāmatas “Rolanda Kalniņa telpa” atvēršana, informē Nacionālais kino centrs.

Latvijas kino klasiķis Rolands Kalniņš, kurš maija sākumā nosvinēja 96. jubileju, beidzot piedzīvo arī pasaules mēroga atzinību – viņa spēlfilma “Četri balti krekli” (1967) iekļauta Kannu kinofestivāla leģendu sadaļā “Cannes Classics” kopā ar Ingmara Bergmana, Alfreda Hičkoka, Vitorio de Sikas un citu kinovēstures milžu darbiem. Tā ir pirmā Baltijas valstu filma, kas izraudzīta programmā “Cannes Classics”.

Latvijas kino vēsturē filmas “Četri balti krekli” liktenis bijis dramatisks. Par filmas ironisko uzdrošināšanos kritizēt pastāvošās varas birokrātiju un cenzūru, kas aizliedz jaunā komponista Cēzara Kalniņa dziesmas, filma uz 20 gadiem tika “nolikta plauktā” un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Uz ekrāniem tā tika formāli izrādīta tikai dažos seansos, faktiski sešdesmito gadu skatītājiem to nebija iespējas redzēt. Filma neeksistēja kino vēsturē līdz 80. gadu politiskajam atkusnim, kad tā tika izrādīta tolaik tikko dzimušajā kinofestivālā Arsenāls, tādējādi atgriežoties Latvijas filmu apritē.

“Filma ir kinovalodā novatoriska, īpaši 60. gadu Eiropas kino kontekstā – gan dokumentalitātes un aktierspēles savienojumā, gan tajā, kā mūzika tiek savienota ar filmas kopējo vēstījumu par jaunu mūziķi, kurš ir iemīlējies savā meitenē un savā mūzikā,” saka kinokritiķe Daira Āboliņa. “Aktrise Līga Liepiņa ar Bellas tēlu latviešu kinomākslā ienesa pilnīgi citu spēles stilu. Arī vizuāli aktrises skaistums ir ārpus tā laika klasisko kinodīvu standartiem – viņa šķiet piezemētāka, reālistiska, mazliet atskabargaina un vienlaikus maiga. Savukārt Uldis Pūcītis bija kā radīts mūziķa, jaunā komponista lomai. Viņam ļoti piestāvēja bravūra, spīts, šķietama paviršība kustībās un attiecībās ar mīļoto meiteni. Pūcītis izdzīvo iekšēju dramatismu un konfliktu arī sevī. Tieši tāpēc šo mīlētāju pāri pilnīgi droši varētu pārcelt uz kādu no 60. gadu Fransuā Trifo filmām – tas pats jūtu trauslums un tiešums, saglabājot nepateikto un nepasakāmo,” apgalvo Daira Āboliņa.

“Četri balti krekli” ir pirmā filma latviešu kino vēsturē, kurai dziesmas rakstījis tolaik pavisam jaunais komponists Imants Kalniņš. Mūsdienās leģendārās dziesmas “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Cik mēs viens par otru zinām…”, “Es esmu bagāts, man pieder viss…”, “Dzeguzes balss” izlauzās pie publikas un skanēja koncertos, kamēr aizliegtā filma stāvēja plauktā.

Filma restaurēta 2017. gadā Latvijas filmu studijā Lokomotīve ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. 23. maija seanss kinoteātrī “Splendid Palace” būs iespēja šo Latvijas Kultūras kanonā iekļauto darbu noskatīties uz lielā ekrāna atjaunotā kvalitātē.

Pirms Goda seansa notiks jaunās grāmatas atvēršanas svētki – biedrības “Ekrāns” un apgāda “Neputns” sadarbības rezultātā tapis apjomīgs (400 lpp.) un bagātīgi ilustrēts pētījums “Rolanda Kalniņa telpa”, kas aptver dažādas režisora radošā mūža šķautnes. Grāmatu radījis autoru kolektīvs – Dita Rietuma, Daira Āboliņa, Aija Rozenšteine, Toms Zariņš, Zane Balčus, Jūlija Dibovska un Ieva Pitruka, grāmatas sastādītāja un tekstu redaktore Kristīne Matīsa.

Goda seanss un grāmatas atklāšanas svētki 23. maijā kinoteātrī Splendid Palace – plkst. 18:30 grāmatas atvēršana (ieeja bez maksas), plkst. 19:30 – filmas “Četri balti krekli” Goda seanss (biļetes kinoteātra kasē vai mājas lapā).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+