Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. aprīlis, 2013
Drukāt

Pensionāru federācija no protesta maijā neatsakās

Foto - LETAFoto - LETA

LPF valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš ir gandarīts, ka parakstu akcijā iesaistījies tik nozīmīgs iedzīvotāju skaits. Rīgā parakstījušies apmēram desmit tūkstoši, Daugavpils novadā – 4,5 tūkstoši, bet Rēzeknē un Ludzas novadā – pa četriem tūkstošiem iedzīvotāju.

Pensionāru biedrība “Ventspils liedags” savāca trīs, savukārt Ventspils pašvaldība – četrus tūkstošus parakstu.

Pensionāru aizstāvībai parakstījās gan paši vecie ļaudis, gan strādājošie, gan pašvaldību, nevalstisko organizāciju un pat dažu politisko partiju pārstāvji. A. Siliņš pateicās pašvaldībām, kas ļāvušas savās telpās izvietot paziņojumus par parakstu vākšanu, tāpat veidlapas, kurās parakstīties. Daudzviet akcija notika bibliotēkās, aptiekās, veikalos, vietējo pensionāru biedrību telpās, pat dzīvokļos.

“Vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju atbalstīja mūsu prasību atjaunot pensiju indeksāciju jau šogad un par visu krīzes periodu – no 2009. līdz 2014. gadam, kuru laikā valdība pensiju indeksāciju iesaldējusi,” norādīja A. Siliņš.

Pēc federācijas aprēķiniem, ja indeksāciju veic oktobrī, tam nepieciešami apmēram 22 miljoni latu. Indeksācija notiktu atbilstoši inflācijai šajos gados, kas summējot veido 7,1%. Pensionārs, kurš saņem 200 latu, indeksācijas ceļā papildus iegūtu apmēram 14 latus.

Iespējams, nākamgad inflācijas valstī nebūs, pašlaik tā ir mazāka par vienu procentu. Tas nozīmē, ka 2014. gadā solītā indeksācija var neīstenoties. Tieši tāpēc to nedrīkst atlikt, sacīja A. Siliņš.

Viņš nepiekrīt Ministru prezidenta Valda Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka argumentam, ka visu pensiju indeksācijai neesot naudas. Valsts budžetā tam būšot nepieciešami tikai trīs četri miljoni latu. A. Siliņš uzskata, ka sociālās apdrošināšanas budžetā nekad nav bijis deficīta, pateicoties teju miljardu lielajam uzkrājumam – arī krīzes laikā ne. Deficītu veidoja sociālajam budžetam neraksturīgās izmaksas, tā sauktās māmiņu algas un pensiju piemaksas, viņš skaidroja.

Valdība sola indeksēt tikai mazās pensijas. Konkrētu robežu LPF vadītājs pagaidām nenosauc, norādot: sāpīgākais jautājums ir tas, ka daudzi pensijā saņem tikai nedaudz virs simt latiem, lai gan nostrādāto gadu skaits pārsniedz 40. Lai izlīdzinātu šo netaisnību, mazās pensijas, kuru saņēmējiem ir lielāks darba stāžs, indeksētu ar lielāku koeficientu. Tāpat varētu būt runa par konkrētām piemaksām, piemēram, 15 vai 20 latu apmērā atbilstoši izstrādātajam pārtikas grozam, kurā iekļautu biežāk pirktos produktus. Citām pensijām veiktu daļēju indeksāciju.

A. Siliņš: “Varianti ir dažādi. Par to jāvienojas pensiju konsultatīvajai padomei, kas šobrīd tiek veidota Labklājības ministrijas paspārnē. Jāvienojas gan par summām, gan par to, kādi mehānismi tiek izmantoti pensiju indeksācijai.”

Savāktie paraksti, kas apkopoti 11 biezās mapēs, trešdien tiks nogādāti Saeimā. LPF neatsakās no turpmākām aktivitātēm, konkrēti – jau iepriekš plānotās protesta akcijas, kas paredzēta maija vidū, atgādinot, ka pensiju indeksācija ir tikai viena no LPF prasībām.

 

 

Uzziņai

Pensionāru federācijas prasības:

* samazināt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim;

* pārskatīt PVN medikamentiem, pirmās nepieciešamības precēm, energoresursiem;

* risināt virkni ar veco ļaužu veselības aprūpi un apdrošināšanu saistītu jautājumu;

* noteikt pensiju griestus vismaz pirmajā – solidārajā – pensiju līmenī, panākot zināmu ietaupījumu pensiju budžetā.

 

 

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+