Kultūra
Literatūra

“Pie sevis pašas noturēties.” Zanes Daugules dzeja0


Zane Daugule
Zane Daugule
Foto: Māra Grigorevska

Zane Daugule (1973) ir dzimusi Pļaviņu slimnīcā, tomēr dzimtā pilsēta ir Jēkabpils. “Vai bērnība ir ietekmējusi manu turpmāko dzīvi? Noteikti. Īpašs paldies par to maniem vecākiem. Un manai pirmajai mūzikas skolotājai Skaidrītei Pugačai,” viņa atceras.

Skolotājas spēja trīsgadīgajā Zanē saklausīt mūziku noteica visu meitenes turpmāko dzīves un dvēseles ceļa virzienu. Viņa dzied no trīs gadu vecuma, spēlē klavieres un ģitāru savam priekam, ar retiem uzliesmojumiem veltot mūziku arī publikai.

Ikdienā Zane darbojas ar tekstu korektūrām, rediģēšanām. Darbs prasa nemitīgu uzmanību tekstam, ar ko tobrīd tiek strādāts, dažkārt pat pārcilvēcisku koncentrēšanās spēju. “Pienāk brīdis, kad jūtu, ka lēnām manī izdziest viena spuldzīte pēc otras, līdz izdegu vispār. Bet tad es eju dziedāt!” Viņa dzied sev, dzied kopā ar Austrasbērniem. Viena uz skatuves jūtoties nedroši, bet to varot iemācīties pārvarēt. Ļaujoties klavierēm, Zane gūst vajadzīgo aizmiršanos un rutīnas izslēgšanu kaut uz mirkli.

– Kas tevi izdziedina?

Z. Daugule: – Dzīve, un tās ritējums man ir pierādījis, ka vienīgais, kas mani spēj izdziedināt, ir mūzika. Dziedāšana manī spēj dziedināt pat sāpošu kaklu un iesnas, lai cik tas dīvaini nebūtu. Par šo manas būtības fenomenu es pateicos Dievam un manai pirmajai mūzikas skolotājai.

– Vai savu dzeju tu arī izdziedi?

– Pusaudža gados man ir bijuši mēģinājumi izdziedāt savu dzeju, bet tie pie laba vai paliekoša rezultāta nav noveduši. Biju safanojusies par krievu un baltkrievu bardiem, arī gribēju kā viņi. Bet tad manī ieslēdzās paškritika. Un vairs savus tekstus neesmu pat mēģinājusi izdziedāt. Tam ir paredzēti augstas raudzes un līmeņa dzejas teksti. Es izdziedu citu dzejnieku dzeju.

– Kurā brīdī dzejolis var pārtapt par dziesmu?

– Brīdi neesmu fiksējusi. Mēdz būt dažādi. Kādreiz paņēmu rokās dzejas tekstu, un manī uzreiz nāca melodija.

Dzejolim ir jābūt tādam, lai es to uztvertu tā, it kā tas nebūtu tapis šajā pasaulē.

To ir ļoti grūti noformulēt vai fiksēt – to brīdi. Jo pēdējā gada laikā es radu melodijas, kuras savus dzejoļus vēl gaida. To var definēt arī par iedvesmu – atrast dzejoli mūzikai. Ne visi dzejoļi skan.

– Vai var mūsdienās nosaukt dzejniekus, kuru dzeja ir dziesmas cienīga?

– Labas dzejas arī mūsdienās ir daudz. Un ikvienam dzejolim ir melodija, ja tas ir labs dzejolis. Bet “sāls” ir tajā, kā tas rezonē ar mūziķa uztveri. Un katram laikam ir cits. Viss mainās. Tāpēc konkrētus dzejniekus saukt būtu pārdroši. Varbūt arī tāpēc, ka pēdējā laikā es dziesmas neradu. Manī skan instrumentālā mūzika. To arī izspēlēju uz klavierēm vai vienkārši dungoju, ja ar savu vienkāršo ģitārspēli netieku tam līdzi.

Perfektā dzejas sasaistē ar mūziku varu atbildēt tikai par saviem draugiem dziesminiekiem.

Īsta dziesma ir tad, ja starp dzeju un melodiju ir absolūta harmonija.
Saistītie raksti

Populārajā mūzikā to reti var piedzīvot. Bet autordziesmās es īpaši gribētu teikt labus vārdus par Jāni Rūci no Liepājas, Janu Egli no Liepājas un Dināru Gulbi no Salaspils. Šajos mūziķos ir kaut kāds smalks pavediens, kurš tik dziļi un skaisti sasaista kopā dzeju un mūziku.

Dzejas abc

Literatūrkritiķe Jūlija Dibovska: “No zemu plūstošām skaņām līdz augstu lidojošiem putniem atrodas šī dzeja. Tāpat kā melodija, tā dinamiski paceļas un krīt, liriskajam “es” saglabājot uzmanīgu attieksmi pret kādu tuvu un siltu būtni blakus. Pat ja tas ir abstrakts tuvākais, tieši šī attieksme tuvina Zanes Daugules dzeju lasītāja liriskajām gaidām.”

“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam ieskatīties Zanes Daugules jaunākās dzejas kopā

 

***

varbūt vienīgi tu

mani tik dziļi kā zemais sol

izdziedi, ieaijā, izdziedini

varbūt vienīgi tu

mani tik skaisti kā augstais si

aizskalo, izskalo, iekvēlini

varbūt vienīgi tu

mani tik brīvi

ieraugi, saudzē un iemūžini

 

***

nošu atslēga

sadalīta uz pusēm

pamalē aizklīdis si

tā es tevi kā ķiršogu saldu

kā neizskanējušu vēl mi

bet ap pusnakti

brīdī kad do

dimdina pamali /sirdi

es nolemju visu vēl turpināt

un zinu, ka tu

to dzirdi

 

***

to putnu

to sīko putnu

kurš saujā trīc

varbūt nevajag

palaist debesīs

vārdi kā putni mums saujās trīc

varbūt nevajag palaist tos debesīs

 

***

ja pamanu ja nepaskrienu garām

ko gan pret notikušo iesākt varam?

vien norobežoties no mūžamskaļā kā

un aizslēpties aiz nebeidzamā ko

jo pārējais it viss

ir tikai kāpēc

kur nav ne melns ne balts

ne tāpēc

 

***

laiks ievelkas velkas

līdz klūp

pār akmeņiem

nobrāzdams ceļus

dezinfekcijai šņabis

zeļonka vai spirts

līdz laiciņš atgriežas

spirgts?

pārzied ceriņi pīlādži

kastaņi

laiks ievelkas, velkas

un zūd

 

***

kad visas durvis ir ciet

vienīgais ceļš – uz augšu nu iet

jo tikai jumtu ir noplēsis vējš

atstājot vienīgo izeju

 

bet tava roka

vissiltākā roka pasaulē

apskauj mani

un vienlaikus sasaldē

LA.lv