Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. aprīlis, 2014
Drukāt

Pieaugušo izglītošanā ieguldīs miljonus


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Namu pārvaldnieks Arnis Skudra ir gandarīts par Eiropas Sociālā fonda atbalstītajām studijām Jauno psiholoģiju centrā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sešu gadu laikā iecerējusi dubultot mūžizglītībā iesaistīto pieaugušo skaitu. Tam plānots tērēt gan Eiropas struktūrfondu, gan valsts budžeta līdzekļus. Pārsteidz, ka atbalsts paredzēts mācībām dažādos kursos, pat tādos, kuru kvalitāte tiek apšaubīta, taču studijas augstskolās nav plānots subsidēt ne par eirocentu.

Izglītojas pat 
pie kaimiņienes


Mūžizglītības kontekstā par pieaugušo uzskata personu vecumā no 25 līdz 64 gadiem. 2012. gadā Latvijā izglītojās teju septiņi procenti pieaugušo. Plānots, ka jau 2020. gadā pieaugušu izglītojamo būs jau 15 procenti. Eiropā vidēji šobrīd mūžizglītībā iesaistīti 8,9 procenti pieaugušo.

Tā kā mūžizglītības jēdziens ir gana izplūdis – mūžizglītībā iesaistīti skaitās gan tie, kuri studē, gan tie, kuri apmeklē svešvalodu kursus vai tamborēšanas pulciņu, IZM lēš, ka patiesais mūžizglītībā iesaistīto skaits ir daudz lielāks, iespējams, sasniedz pat 32 procentus, jo neformālu izglītību bieži neuztver par skološanos.

IZM Izglītības departamenta direktores vietniece Baiba Bašķere apstiprina: par izglītošanos var pat uzskatīt pie kaimiņienes apgūtu jaunu ēdiena recepti. Ekspertu diskusijās arī izskanējis, ka par iekļautiem mūžizglītībā varētu uzskatīt tos daudzos tūkstošus pieaugušo Latvijas iedzīvotāju, kuri danco deju kolektīvos vai dzied koros, jo viņi taču regulāri mācās jaunas dejas vai dziesmas.

Nepietiekamas 
kvalitātes prasības


Tradicionālāk pieaugušo izglītošanos gan uztver kā tādu prasmju iegūšanu vai pilnveidošanu, kas var noderēt darba tirgū. Arī IZM sagatavotajās Izglītības pamatnostādnēs no 2014. līdz 2020. gadam vairāk runāts par darba tirgum atbilstīgu mūžizglītību, nevis par vaļasprieku pielīdzināšanu izglītībai.

Viena no iecerēm ir uzlabot profesionālo vidusskolu iespējas izglītot pieaugušos. Cita paredz piešķirt naudu darba devējiem, kuri tad paši organizēs kursus vai apmācības, kādi nepieciešami viņu darbiniekiem kompetenču uzlabošanai.

Kaut arī valsts plāno tikai no 2015. gada atsākt mūžizglītības finansēšanu un kopš 2009. gada šai jomai naudu nav devusi, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu dotie miljoni bijis gana nozīmīgs stimuls, lai rastos daudzas pieaugušo izglītības iestādes. Neformālās izglītības iestādes vien šobrīd ir 107. Daļai no tām gan nav nevienas licencētas izglītības programmas, kas nozīmē, ka ES finansētajos izglītības projektos tās nevar piedalīties. Nesen kādā no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēm izskanēja bažas, ka pieaugušo izglītībā iesaistītajām iestādēm netiek izvirzītas gana augstas kvalitātes prasības. Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs toreiz piekrita, ka attiecībā uz neformālo izglītību šobrīd likumos trūkst regulējuma, taču, ja prasības būs pārāk stingras, daļa šo “izglītības” iestāžu “aizies pagrīdē”. Tāpat komisijā tika pausts satraukums par to, ka valsts paspārnē esošās profesionālās skolas nevar pelnīt, izglītojot pieaugušos, pīrāgs tiek privātajiem kursu organizatoriem. B. Bašķere teic: skolām nav aizliegts iesaistīties mūžizglītībā, taču tās, iespējams, nav tik elastīgas kā privātā sektora spēlētāji, tāpēc pieaugušos nespēj piesaistīt.

Iespējams, līdz šim mūžizglītības attīstību un kvalitāti zināmā mērā kavējis tas, ka atbildība par pieaugušo izglītošanu bija sadrumstalota starp dažādām ministrijām. Tagad nolemts ieviest sistēmu, kurā IZM tomēr būtu galvenā atbildīgā. No 2015. gada plānotais valsts finansējums, pēc B. Bašķeres teiktā, vairāk tiks tērēts pārkvalifikācijas atbalstam. Pieaugušie, kuri vēlēsies apgūt citu profesiju, varēs mācīties par valsts naudu tajās profesionālajās skolās, kas ieguvušas profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Subsidētas tiks tikai tās mācības, kurās tiks apgūtas profesijas, ko pieprasa darba devēji.

Tāpat valsts varētu finansiāli atbalstīt tos pieaugušos, kuri vēlas apgūt 21. gadsimtam nepieciešamās kompetences: svešvalodas, prasmi apieties ar informācijas tehnoloģijām. Kam nepieciešams – pat apmaksātus kursus, pēc kuriem uzlabotos spēja iekļauties sabiedrībā.

Tas liek bažīties, ka visdāsnākais atbalsts tiks tieši zemāk izglītotajiem, nevis vienmērīgi sadalīts pa visiem izglītības līmeņiem. Tie, kuriem ir augstākā izglītība, jāpilnveidojas par saviem līdzekļiem. Nesen notikušajā pieaugušo izglītības forumā pārsteidza Labklājības ministrijas Darba tirgus departamenta direktora Imanta Lipska nīgri paustais, ka ES struktūrfondu finansējums mūžizglītībai pirmkārt paredzēts zemāk kvalificētām personām, taču kuponus, kas 100 vai 70 procentu apmērā apmaksā mācības dažādos kursus, “pirmie izgrābj augstāk kvalificētie, kuri ātrāk iegūst informāciju”. Tā vietā, lai paustu nīgrumu, varēja izstrādāt nosacījumus, ka atbalsts tiek vienmērīgi sadalīts starp dažādu līmeņu izglītību ieguvušajiem.

Arī IZM jūtama nostāja: augstāk kvalificētie un tie pieaugušie, kurus neapmierina kursu piedāvājums un kuri labāk izvēlas studijas, lai maksā paši!

Taču, kamēr augstskolās lielākā daļa studiju pro­grammu ir licencētas un akreditētas, turklāt ilglaicīgas, kursu programmas parasti ir tikai licencētas un reti kurā pieaugušo izglītības iestādē tie tiek īstenoti ilgstoši. Tātad te ir jautājums par kvalitāti tai izglītībai, ko valsts vai ES subsidē pieaugušajiem. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš arī ir neapmierināts ar to, ka augstskolas izstumtas no subsidētā pieaugušo izglītības tirgus. “Vinnē tas, kurš piedāvā mācības lētāk, bet bieži vien arī nekvalitatīvāk,” tā M. Auziņš. Divu mazuļu māmiņa Inga 35 gadu vecumā ieguva maģistra grādu. Inga saka: šajā vecumā studēt nav viegli gan tāpēc, ka grūti atrast laiku studijām, gan tāpēc, ka nepieciešami arī finanšu resursi. Tāpēc, viņasprāt, būtu labi, ja arī pieaugušie studenti varētu pieteikties uz valsts vai ES atbalstu. “Būtu gan jāizvērtē, kuras studiju pro­grammas ir atbalstāmas. Visas nav pietiekami kvalitatīvas,” Inga piebilst.

B. Bašķere saka: arī citās ES valstīs atbalsts vairāk mērķēts uz tiem, kuri mācās dažādos kursos.

Patlaban pieteikties mācībām par ES finansējumu nav iespējams. Var pieteikties tikai rezervistos un nonākt izglītības iestādē tad, ja atsakās kāds, kurš jau ieguvis ES atbalstu.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras informācija, Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā “Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” šā gada pirmajā ceturksnī vispieprasītākās profesionālās pilnveides programmas ir “Darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanas” un “Angļu valoda ar priekšzināšanām apkalpojošās nozares darbiniekiem”. Populārākās neformālās izglītības programmas šogad arī ir angļu valoda (ar un bez priekšzināšanām), datorprasmes, lietišķā valsts valoda. Pieprasītas ir arī ar grāmatvedību saistītās programmas, kā arī pro­gramma “Pašiniciatīva un uzņēmējdarbība”.

peiaug_izgl_tab

 

 

 

 

 

Pieredze


Namu pārvaldnieks Arnis Skudra Jauno psiholoģiju centrā apguvis kursu “Psiholoģija un konfliktoloģija”: “Ar ESF atbalstu mācījos pusgadu reizi nedēļā trīs stundas. Tā kā man ir divi bērni, ESF pilnībā sedza mācību maksu. Beigās bija jānokārto pārbaudījums, neattaisnoti kavēt arī nevarēja, tad finansējumu var atņemt. Kursiem, ko izvēlējos, bija augsta kvalitāte. Bet es arī izvēlējos uzmanīgi, iepriekš noskaidrojot, kādas ir atsauksmes par šo iestādi. Man šķiet ļoti svarīgi mācīties, padziļināti apgūstot lietas, kas vajadzīgas tieši manā darbā. Kāpēc mācījos psiholoģiju? Praktiskās lietas, kas saistītas ar būvēm, esmu pietiekami apguvis, bet namu pārvaldnieka darbā daudz nākas strādāt ar klientiem, sastopos arī ar konfliktsituācijām.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+