Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
14. augusts, 2015
Drukāt

Piebalgs: Uz bēgļa statusu var pretendēt tikai 5-10% nelegālo migrantu (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai gan saskaņā ar ANO datiem šogad Vidusjūru virzienā uz Eiropu šķērsojuši jau 224 000 migrantu, reāli uz bēgļa statusu var pretendēt tikai 5-10% no viņiem, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja bijušais Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Viņš skaidro, ka migranti ir ļoti dažādi un ir jāvērtē, kāpēc tie dodas pāri Vidusjūrai. Viens no šādiem iemesliem ir kari un konflikti, kas ielenkuši ES teritoriju. Bēgļu kustība palielinājās saistībā ar konfliktu Lībijā un Muamara Kadafi gāšanu, kā rezultātā Lībija faktiski pārstāja eksistēt kā valsts, skaidro Piebalgs. Pēc viņa teiktā, daļa cilvēku, kas strādāja Lībijā, tika atgriezti no savām mītnes zemēm, viņiem bija jābaidās par savu dzīvību Lībijā. Liela daļa bēgļu nāk no Sīrijas, Irākas, kā arī no Afganistānas.

Vēl viens būtisks iemesls migrēšanai esot saistīts ar milzīgo iedzīvotāju skaita pieaugumu Āfrikā. Cilvēkiem kļūstot labāk izglītotiem, viņi redz, ka nākamās paaudzes laikā ir ārkārtīgi niecīgas izredzes nodrošināt savai ģimenei labākus dzīves apstākļus, tāpēc daļa izvēlas doties uz Dienvidāfriku, daļa mēģina nokļūt Eiropā. Liela daļa cilvēku meklē labākus dzīves apstākļus, jo savā valstī, vismaz īstermiņā, viņi tādu iespēju neredz, norāda bijušais eirokomisārs. “Es viņus nesauktu par ekonomiskajiem migrantiem. Piemēram, Mali iedzīvotājiem cerības uz cilvēka cienīgu dzīvi ir niecīgas, bet tajā pašā laikā viņi nekvalificējas kā bēgļi,” skaidro Piebalgs.

Jāņem arī vērā migranti, pret kuriem tiek vērsti cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, kristieši, kurus viņu reliģiskās pārliecības dēļ vajā atsevišķās Sīrijas un Irākas zonās. Šiem cilvēkiem nav citas iespējas saglabāt savu dzīvību, kā vien doties bēgļu gaitās. Tātad ir jāņem vērā cilvēki, kas bēg no kara un militāriem konfliktiem, kā arī tie, kas sastapušies ar ļoti nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. Bet apmēram 90% migrantu ir cilvēki, kas devušies uz Eiropu labākas dzīves meklējumos, intervijā aģentūrai LETA norāda Piebalgs.

Viņš arī aicina cilvēkus Latvijā apzināties, ka ekonomiskā lejupslīde Krievijā nozīmē, ka daudzi, kuriem līdz šim bija darbs Krievijā, dosies labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Jau šobrīd pie Latvijas robežas esot koncentrējušies potenciālie bēgļi, kuru vidū ir daudz vjetnamiešu, kuriem darba iespējas Krievijā ir zudušas. “Es baidos, ka ar laiku būs aizvien vairāk cilvēku no Vidusāzijas un Aizkaukāza, kas mēģinās šķērsot Latvijas robežu, lai nokļūtu ES, jo viņiem nav darba ne savā dzimtenē, ne Krievijā,” nākotnes ainu iezīmē bijušais eirokomisārs.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Zelta cūku vajag uzstādīt Latvijā. Kuru gribēja pirms krīzes. Un visus bēgļus sveicināt ar šķiņķi. Ar 100 gr. šņabi. Kuri atteiksies izdzert līdz galam glāzīti un apēst šķiņķi un parādīt atklātu seju – kā apliecinājumu to nodomu tīrībai – tos neņemt. Un nedot bēgļa statusu tiem, kuri neatteiksies no hidžabiem.

  2. Būtu paklusējis – jo visu laiku bija atbildīgs par šiem bēgļiem un tērēja Eiropas naudu. Lūk viņa darba rezultāts, kads tas vienmēr bijis , kur darbojies šis cilvēks – izglītībā (“nolikvidēja” ķīmijas un fizikas mācīšanu skolās) ; finansēs (Bankas Baltija bankrots un paziņojums, ka valsts pārņems banku, kā rezultātā simtiem cilvēku zaudēja ieguldījumus); enerģētikā (joprojām Eiropā valda Krievijas monopols, lai gan būdams ES komisārs un izstrādāja – kā padomju laikos bija pieņemts – attīstības plānus.

    • Man atliek piekrist šim komentāqram – tas komisāra kungs ir ar tricekli galvā – ko dara, sanāk iten labs čiks… kā tam kungam pie kalēja smēdē…

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+