Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. februāris, 2014
Drukāt

Trūcīgo pabalstiem sola piemaksas par elektroenerģijas sadārdzinājumu (7)

Foto-LETAFoto-LETA

VAS "Latvijas Pasts" Matīšu pasta nodaļā notiek latu maiņa pret eiro pirmajā darba dienā pēc eiro ieviešanas. (Publicitātes foto)

No 2014. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. decembrim valsts varētu daļēji segt pašvaldību izdevumus trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu pabalstiem par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Par to vakar sprieda valdība, skatīdama Labklājības ministrijā gatavotos Ministru kabineta noteikumus par valsts mērķdotāciju pašvaldībām dzīvokļa pabalstu nodrošināšanai.

Noteikumos paredzēts, ka valsts piemaksās pašvaldībām 15% apmērā no pašvaldību reāli dzīvokļa pabalstos izmaksātajām summām. Tādējādi no 1. aprīļa pašvaldībām valsts piemaksātu 3,8 miljonus eiro (2,7 miljonus latu), nākamgad – 5,12 miljonus eiro (3,6 miljonus latu) un tikpat arī 2016. gadā.

Pēc elektrības tirgus atvēršanas elektrības cenas kāpumu trūcīgajiem un maznodrošinātajiem plāno kompensēt, piemērojot atlaidi rēķinā, nevis piešķirot pabalstu. Atlaidi elektrības rēķinā piecu eiro apmērā mēnesī jeb 60 eiro gadā mājsaimniecībai.

Valsts naudu nedos, ja pabalsta saņēmējam būs iekrājies parāds, kas pārsniedz dzīvokļa pabalsta mēneša apmēru, kā arī par avansa maksājumiem par siltumu vai citiem komunālajiem pakalpojumiem, kas pārsniedz triju mēnešu dzīvokļa pabalsta apmērus. Labklājības ministrijā uzskata, ka šīs prasības ir tāpēc, ka Rīgas un citās pašvaldībās maksā ievērojami lielākus pabalstus, noslēdzot trīspusēju līgumu par lielāka parāda apmaksas grafiku. Ja pašvaldība paredzējusi pārskaitīt avansa maksājumu siltuma ražotājam, piemēram, visai apkures sezonai, valsts savu naudu dotu tikai tad, kad trūcīgais vai maznodrošinātais iedzīvotājs jau būs saņēmis pabalstu.

Tā kā no 1. aprīļa Latvijā valsts vairs neregulēs elektrības cenas, tiek paredzēts, ka pieaugs to iedzīvotāju skaits, kuri no pensijām vai minimālajām aldziņām nespēs samaksāt par dzīvokli. Labklājības ministrs Uldis Augulis publiski jau atzinis, ka elektrības sadārdzināšanās dēļ dzīvokļa pabalstu prasītāju skaits varētu pieaugt līdz 200 tūkstošiem. Cik viņu būs, tas būšot skaidrāk redzams šovasar. Tāpat ministrs šaubās, vai ar 15 procentu “piešprici” pašvaldībām pietikšot, lai apmierinātu visus pabalstu prasītājus. Pagājušajā gadā šo pabalstu saņēma 158 490 iedzīvotāji.

No 2010. līdz 2012. gadam dzīvokļa pabalstus Latvijā saņēmuši tikai 70 līdz 75% trūcīgo iedzīvotāju, tostarp pensionāri, daudzbērnu ģimenes, ļaudis ar veselības traucējumiem. Tā kā aizvadītajos gados iedzīvotāju izdevumi par dzīvokli, tostarp elektrību un siltumu, jau tā ir pieauguši ievērojami, tiem ceļoties vēl, vietējās pašvaldības pašas netiks galā ar augošo pabalstu prasītāju pulku. Labklājības ministrijā rēķina, ka 2008. gadā izdevumi par dzīvokli bijuši vidēji 39,29 eiro (27,61 lats) mēnesī vienam ģimenes piederīgajam. Toties 2012. gadā – vidēji 47,38 eiro (33,30 lati) mēnesī vienam ģimenes piederīgajam.

Vakar punktu spriešanai par pabalstu piemaksām valdības sēdē gan vēl nepielika, tāpēc ka Labklājības ministrija mēģināja atkratīties no valsts mērķdotāciju pieprasījumu pieņemšanas, piešķiršanas un uzraudzības pienākumiem, kaut arī noteikumu projektā pati tos bija paredzējusi.

Uzziņa 


* Latvijā par trūcīgu atzīst cilvēku, kam vidējie ienākumi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro mēnesī. Šos ienākumu griestus ņem vērā visās pašvaldībās.

* Maznodrošinātas personas ienākumu griesti pašvaldībās atšķiras. Rīgā par maznodrošinātu atzīst personu vai ģimeni, ja tās vidējie ienākumi mēnesī vienam cilvēkam nepārsniedz 320 eiro; atsevišķi dzīvojošiem vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējiem vidēji 400 eiro mēnesī.

* Savukārt Liepājā, Daugavpilī un citu pilsētu pašvaldībās maznodrošinātās personas statuss nav strikti noteikts, piešķiramo pabalstu apmēru noteikšanā ņem vērā ienākumus vienam ģimenes piederīgajam, darba nespēju, apgādājamo skaitu un citus rādītājus.

Dzīvokļa pabalstus saņēmušās personas
Gads Skaits
2009. 134 136
2010. 209 220
2011. 211 476
2012. 185 146
2013. 158 490
Avots: Labklājības ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Nevajag nekādas piemaksas un pabalstus! Jāsaņem normālu pensiju un vis būs kārtībā.Cilvēks par 44 gadiem nostrādātiem Latvijā saņem 220 euro.Kur ir taisnība?Bet tie pabalsti ir viena šmaukšanās.Droši var teikt ,ka pabalstus saņem daudz pa blatam. Es daudzreiz mēģināju, aizejot uz sociālo dienestu izlūgties palīdzibu zālu apmaksai(kaut pusi).Bet atbilde bija viena.Palīdzam, kas saņem 140ls un mazāk.tātad nomaksājot par dzīvokli,nopērkot zāles paliek ēšanai 25-30ls mēnesim.Dzīvo tālāk kā gribi.Nu ko, iesim zagt,ieliks cietumā tur kaut siltumā un paēdis būšu.Nolādētie valdnieki!

  2. Ar pabalstiem situāciju neuzlabos. Runa ir par tiem, kas nedaudz pārsniedz šo nabadzības slieksni. ja iepriekšēja gadā varēja uzkrāt turpat 50,00 EUR ziemas apkurei vai apavu pārim. tad šogad tie aizies elektrības tirgū. Atkal liels skaits iedzīvotāju pietuvināts nabadzības līmenim.

  3. Dombrovska iesākto turpināsim arī atverot gāzes un dzelzceļa brīvos tirgus? Vai tad daudz lētāk nav ieviest ienākuma nodokli pēc maksātspējas principa ar neapliekamo minimumu vismaz iztikas minimuma apjomā,nekā uzturēt aizvien vairāk un vairāk šo daudzo pabalstu un piemaksu administrētāju?

  4. Kāpēc jāpazemo cilvēki? Atbildēt

    Vispareizāk (jo tā rīkojas visā pasaulē) būtu ieviest samazinātu PVN pārtikai,nevis maizei un piena produktiem piemērot tik pat augsdtu nodokļa likmi kā tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem!

  5. Truuciigo pabalsts ar piemaksaam buutu pareiza riiciiba. Taapat riikojaas Vaacija ar saviem truuciigiem. Dod piemaksas pat pie mazaam algaam.

  6. Nākamā piemaksa būs par gāzes sadārdzinājumu?! Cik ilgi tā turpināsim?

  7. Tā vietā,lai ieviestu progresīvos nodokļus,turpināsim likt ielāpu uz ielāpa pabalstu un piemaksu veidā,pazemojot cilvēkus un uzturot veselu ierēdņu armiju šo daudzo pabalstu un piemaksu administrēšanai? Nevis pabalstus,kas nevar būt ilgtermiņa risinājums,bet samazinātu 6% PVN likmi pārtikai-pēc visiem Māstrihtas kritērijiem!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+