Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. februāris, 2012
Drukāt

Pirmsreferenduma prātojumi

kilis_leta3

Referenduma noskaņās pēdējās nedēļās rīkots daudz dažādu diskusiju, kurās sanākušie mēģina atbildēt uz jautājumu, kas notiks pēc 18. februāra. Skaidru skatu gan tās nesniedz.

 

Vienu šādu “domu apmaiņu” šonedēļ rīkoja portāls “politika.lv” un Konrāda Adenauera fonds, kur galvenie runātāji bija Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kā arī krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” seniors Dmitrijs Trofimovs. O. Skudra kā saspīlējuma iemeslu minēja “politiskās komunikācijas krīzi” un izteica cerības, ka tās augstākais punkts būs referenduma diena. D. Trofimovs akcentēja, ka referendums ir krustpunkts, pēc kura būs jāsaprot, pa kuru ceļu iet. Bet Ķīlis atzina, ka referendums esot par nopietniem jautājumiem. “Zatlera Reformu partija piedāvāja, lai būtu valdībā “Saskaņas centrs”. Tas būtu bijis būtisks pavērsiens,” atgādināja R. Ķīlis. Viņaprāt, esot citas būtiskākas lietas, ar kurām sabiedrībai būtu jānodarbojas. “Mēs visu laiku dragājam par etniskajiem jautājumiem,” nožēlo ministrs.

Diskusijas laikā izskanēja skaļi saucieni no zāles, un kāda krievu jauniete – Olga Gorbunova no “Komitejas par godīgumu un taisnīgumu” – uzsvēra, ka galvenā prasība esot tiesības bērniem iegūt izglītību dzimtajā valodā, taču neiestājas par otru valsts valodu. Pēc viņas domām, latviešiem jāatsakās no domas, ka krievi esot “okupanti un viņiem jālatviskojas”. Arī citi klātesošie krievu jaunieši apgalvoja, ka vēloties izglītību savā valodā, oficiālo statusu krievu valodai, lai tiktu “risināts nepilsoņu jautājums”, kā arī “maigāku” attieksmi no valodas inspektoriem. Viņiem gan iebilda cita jauniete, kura sacīja, ka esot mācījusies krievu skolā. “Uz savas ādas neesmu jutusi diskrimināciju. Neesmu jutusi, ka zaudētu savu krieviskumu,” sacīja jauniete. “Būdams krievs, es kļuvu par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu. Mani neviens “neiebīdīja”, bet gan ievēlēja šajā amatā,” piebilda D. Trofimovs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+