Plāno ieviest sarkano lietus brīdinājumu 2
Jau pusgadu Latvijā pieejama par Eiropas naudu izveidotā agrā plūdu brīdināšanas sistēma. Kāpēc pirms lietavām Latgalē tā nenostrādāja? Izrādās, tā spēj prognozēt plūdus Lielupes, Ventas un Gaujas, ieskaitot Salacu, upju baseinos, bet ne Latvijas austrumos, kur ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem satek Daugavā.
Prognozes no plūdiem nepasargās, jātīra caurtekas
Kopš šā gada marta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) pieejama plūdu prognozēšanas sistēma, taču tā daļa, kas attiecas uz Daugavas baseina upēm, ir novecojusi, jo izstrādāta pirms desmit gadiem, līdz ar to potenciālos plūdus ne Jēkabpilī un Pļaviņās, ne Ogrē un Rīgā prognozēt nespēj. Ventas, Lielupes un Gaujas upju baseinu modeļi, kas tapuši vēlāk, ir modernāki un brīdina par potenciālajām plūdu briesmām jau nedēļu, divas iepriekš, stāsta LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Darbs pie Daugavas modeļa pilnveidošanas tikšot uzsākts šā gada beigās. Plānots arī uzlabot laika apstākļu brīdināšanas sistēmu, lai gan iedzīvotāji, gan vietvara zinātu, ko nozīmē brīdinājums “stiprs lietus” un ko – “ļoti stiprs lietus”. Plūdi Latgalē parādījuši, ka, lai gan meteorologi brīdinājuši par plūdu iespēju, viņu teiktais nav sadzirdēts.
“Lielākie plūdu riski Latvijā vienmēr ir saistījušies ar Daugavas baseina upēm. Visbiežāk plūdi ir pavasaros, un tieši lielās pilsētas Daugavas krastos ir pakļautas plūdu riskam. Kreisajā krastā ļoti ātri sākas Zemgales zemiene un visas upes aiztek uz Lielupi. Bet labajā krastā – Aiviekste, Lubāna ezers, Ogre, Lielā un Mazā Jugla – ietilpst Daugavas baseinā. Tāpēc pirms desmit gadiem sākām tieši ar Daugavas baseina plūdu risku sistēmas izveidi, taču tobrīd tehnoloģijas un modelēšana nebija vēl tik attīstīta, tāpēc šai sistēmai izveidota tikai viena daļa, proti, situācijas novērtējums, bet nav piesaistīta operatīvā prognozēšana”, skaidro L. Krūmiņa.
Jaunās plūdu brīdināšanas sistēmas par Lielupes, Ventas un Gaujas upju baseiniem izstrādātas jau pavisam citā līmenī, iekļaujot gan vispārējo risku novērtējumu, gan nepārtrauktu modelēšanu, kāds ūdens līmenis gaidāms tuvāko divu nedēļu laikā.
L. Krūmiņa apstiprina, ja Daugavas modelis būtu tikpat moderns kā pārējām upēm, tad postošos plūdus Latgales pusē varētu prognozēt. Piemēram, lietavas (gan krietni mazākas) skāra arī Latvijas ziemeļaustrumus Alūksnes apkārtnē, kas ietilpst Gaujas upju baseinā, un agrā plūdu brīdināšanas sistēma jau laikus informēja par iespējamo ūdens līmeņa paaugstināšanos.
Šie modeļi spēj prognozēt plūdus ne tikai upju pavasara un rudens palu laikā, bet arī pēc lietavām, kad īsā laikā no debesīm nogāžas liels ūdens daudzums un nevis upē, bet uz lauka, pļavā, pagalmā… Kad ūdens ir visur citur, tikai ne upē.
