Pasaulē
Eiropa

Polija draud ignorēt ECT lēmumu 16


Polijas premjerministra vietnieks Jaroslavs Govins paziņojis, ka Polija ignorēs Eiropas Tiesas lēmumu, ja tas apturēs nesen pieņemto likumu par Polijas Augstākās tiesas tiesnešu pensijas vecumu.
Polijas premjerministra vietnieks Jaroslavs Govins paziņojis, ka Polija ignorēs Eiropas Tiesas lēmumu, ja tas apturēs nesen pieņemto likumu par Polijas Augstākās tiesas tiesnešu pensijas vecumu.
Foto – TOMASZ GZELL/EPA/LETA

Polijas premjerministra vietnieks Jaroslavs Govins paziņojis, ka Polija ignorēs Eiropas Tiesas lēmumu, ja tas apturēs nesen pieņemto likumu par Polijas Augstākās tiesas tiesnešu pensijas vecumu.

 

Kas kurina eiroskepticismu

Eiropas Tiesa veic pārbaudi, vai Polijas likums par Augstākās tiesas tiesnešu pensijas vecumu pārkāpj ES noteikumus, atzīmē izdevums “EUobserver”. Ja ECT lems par šī likuma atcelšanu, “mūsu valdībai, iespējams, nebūs citas izvēles kā ignorēt ECT lēmumu, kas ir pretrunā ar Lisabonas līgumu un Eiropas integrācijas garu”, teica Govins. “Eiropas augstākā tiesu iestāde pārkāpj savu mandātu un uzkurinās eiroskepticismu visā ES,” piebilda Polijas vicepremjers.

ECT saņēmusi vēstuli no Polijas Augstākās tiesas ar lūgumu izskaidrot, vai nesen pieņemtais Polijas likums, kas nosaka 65 gadu pensijas vecumu Augstākās tiesas tiesnešiem un var novest pie aptuveni 40 procentu tiesnešu atvaļināšanas, pārkāpj ES noteikumus. Polijas Augstākā tiesa atlika likuma piemērošanu, lai sagaidītu ECT lēmumu, taču Polijas valdība atteicās pieņemt Augstākās tiesas lēmumu.

Vicepremjers Govins, kurš ir arī Polijas zinātnes un augstākās izglītības ministrs, uzskata, ka ECT ir pārkāpusi savu mandātu. “Ja ECT Luksemburgā uzskata sevi par kompetentu atbalstīt nostāju, ko ieņem neliela grupa Polijas tiesnešu, tas var uzkurināt eiroskepticismu daudzviet Eiropā. Tas grautu ES pamatideju par nacionālo valstu suverenitāti,” viņš teica.

Jautāts, vai Polijas atteikšanās ievērot ECT lēmumu par tās tiesu sistēmas darbību varētu tikt uzskatīta par pirmo soli uz “poleksitu” – Polijas izstāšanos no ES –, Govins kategoriski neizslēdza iespēju, ka Polija pamestu bloku. “Polijas izstāšanās nebūtu pirmais solis uz ES “pašiznīcināšanos”, un to neveiks Polijas valdība, bet Eiropas Savienības Tiesa,” viņš teica. Runājot par Augstākās tiesas jaunā likuma strīdīgāko daļu, kas paredz AT pirmās prezidentes Malgožatas Gersdorfas atlaišanu, pārkāpjot valsts konstitūcijā noteikto sešu gadu amata termiņu, Govins bija strups: “Vairs nav (AT) pirmās prezidentes.”

 

Brīdinājumu laiks beidzies

Polijas valdībai, kur toni nosaka konservatīvā partija “Likums un taisnīgums”, kuras priekšsēdis Jaroslavs Kačiņskis gan neieņem administratīvus amatus, ir ieildzis strīds ar ES par tiesu varas un mediju neatkarību. Pēc virknes brīdinājumu pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija ierosināja lietu pret Poliju, kas teorētiski var novest pie Polijas balsstiesību zaudēšanas Eiropadomē. Briseles ieskatā Polijas tiesu reforma pārkāpj ES likumus. Varšava apgalvo, ka reforma vajadzīga tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanai un tās attīrīšanai no bijušā komunistu režīma ietekmes. Polijas Nacionālā tieslietu padome (KRS), kas ieceļ Augstākās tiesas tiesnešus, paātrinātā kārtībā ir iecēlusi aizstājējus tiesnešiem, kas tika atcelti pēc strīdīgā jaunā likuma pieņemšanas un pirms ECT iesaistīšanās šī strīda izskatīšanā. KRS pagājušajā nedēļā iecēla 12 jaunus Augstākās tiesas tiesnešus un šonedēļ paredz iecelt vēl vairākus.

LA.lv