Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. jūnijs, 2014
Drukāt

Piemin 70. gadskārtu kopš sabiedroto spēku izcelšanās Normandijā (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Diplomātiskajai spriedzei sasniedzot vārīšanās punktu pēc Krievijas īstenotās Krimas apgabala aneksijas un prokrievisko kaujinieku atbalstīšanas Ukrainas austrumos, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tika liegts rīkot G8 grupas saietu Sočos un Krievija izmesta no rūpnieciski attīstīto valstu grupas, taču pēc Francijas prezidenta Olanda ielūguma Putins šodien piedalās piemiņas pasākumos sakarā ar 70. gadskārtu kopš sabiedroto spēku desanta Normandijā 1944. gada 6. jūnijā.

Putins – “daļēji vēlams viesis”


Putina ierašanās Normandijā apliecina Krievijas prezidenta saglabāto ietekmi, par spīti Rietumu centieniem politiski izolēt un vērst ekonomiskas sankcijas pret Kremli pēc agresijas Ukrainā, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”. Piemiņas pasākumos Normandijā piedalīsies 17 valstu vadītāji, un tā būs Putina pirmā tikšanās ar rietumval­stu līderiem pēc Ukrainas konflikta, kas saasinājis Austrumu un Rietumu attiecības vēl nebijušā līmenī kopš aukstā kara. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

Dienu pirms piedalīšanās piemiņas pasākumos Normandijā Putins tikās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu Elizejas pilī. Abi prezidenti paredzējuši apspriest “svarīgākos starptautiskos jautājumus un divpusējās attiecības, arī krīzi Ukrainā”, pirms tikšanās Parīzē paziņoja Putina palīgs Jurijs Ušakovs. Uzturoties Lamanša piekrastes kūrortpilsētā Dovilā, kur šodien Francijas prezidents rīko oficiālu pieņemšanu sakarā ar Normandijas desanta 70. gadskārtu, Putins varētu neformāli tikties ar citu rietumvalstu līderiem, piebilda Ušakovs. Piemiņas pasākumos piedalīsies ASV prezidents Baraks Obama, Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons, Vācijas kanclere Angela Merkele un citu valstu vadītāji. Dovilā Putinam būs divpusēja tikšanās ar Britānijas premjerministru Deividu Kemeronu, lai apspriestu krīzi Ukrainā, paziņojis britu valdības pārstāvis. Emocionālu spriedzi Kemerona un Putina sarunās var vairot fakts, ka nesen britu troņmantnieks Velsas princis Čārlzs salīdzināja Putina rīcību Krimā ar Hitlera agresiju Sudetijā. Britānija ir vairākkārt nosodījusi Krieviju par Krimas aneksiju un vardarbību Austrumukrainā, britu amatpersonām uzsverot, ka Kemerona tikšanās ar Putinu nenozīmē atgriešanos pie politikas “bizness kā parasti” attiecībās ar Maskavu.

Putinam paredzēta divpusēja tikšanās arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Analītiķi atzīmē, ka Dovilā Putins varētu pirmo reizi klātienē tikties ar jaunievēlēto Ukrainas prezidentu Porošenko, kura oficiālā amatā stāšanās ceremonija notiks rīt Kijevā. Krievijas vēstnieks Ukrainā Mihails Zurabovs, kurš Kijevu pameta februāra beigās pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas, kad vēstnieks tika izsaukts uz konsultācijām Maskavā, atgriežas Kijevā un piedalīsies prezidenta Porošenko inaugurācijas ceremonijā, paziņojis Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Diplomātiskajās aprindās Krievijas vēstnieka atgriešanos Kijevā uzskata par “pozitīvu signālu”, kas varētu liecināt par Maskavas vēlmi normalizēt attiecības ar Ukrainas jauno vadību. “Dovilā visi vēros, vai Putins tiksies ar Porošenko, kas nozīmētu, ka Krievija atzīst jauno Ukrainas prezidentu kā likumīgu valsts galvu,” intervijā “MT” izteicies Krievijas Ārlietu un aizsardzības politikas padomes vadītājs Fjodors Lukjanovs.

Piemiņa nonāk 
pretrunā ar politiku


Ārpolitikas analītiķi atzīmē, ka pirms tikšanās Normandijā Rietumu līderi atzinuši, ka, par spīti augošajai izolācijai un sankcijām, Putina rokās jo­projām ir atslēga Ukrainas krīzes risināšanai. “Putinam jāizmanto viņa ietekme, lai atturētu separātistus [Austrumukrainā] no vardarbības un iebiedēšanas, noliktu ieročus un izbeigtu ēku ieņemšanu,” paziņojusi Vācijas kanclere Merkele, piebilstot, ka, gadījumā ja Krievija atsakās sadarboties, pret to var tikt vērstas papildu sankcijas. Šonedēļ Briselē notikušās G7 apspriedes nobeiguma paziņojumā gan nav minētas nekādas jaunas sankcijas pret Krieviju, atzīmē laikraksts “The Financial Times”. “Sākotnēji Krievijas veiktā Krimas aneksija šokēja Eiropas valstu līderus, taču tagad viņi sāk to pieņemt kā jauno status quo, jo attiecības ar Krieviju paliek vitāli svarīgas,” intervijā “MT” izteicies Sociālo un politisko pētījumu centra direktors Vladimirs Jevsejevs.

Vairāki rietumvalstu preses izdevumi kritizē Krievijas prezidenta Vladimira Putina klātbūtni piemiņas pasākumos Normandijā, kur viņš esot “daļēji vēlams viesis”, pārstāvot Otrā pasaules kara sabiedroto, pretinieku aukstajā karā, “nākamo draugu” posmā pēc aukstā kara un “mūsdienu nedraugu” cīņā par Ukrainu. Īpaši ass komentārs ir britu laikrakstā “The Daily Mail”: “[Pēc agresijas Ukrainā] Putins nav cienīgs atrasties “vienā krastā” ar mūsu veterāniem”. “Putina “izsēdināšana” D dienā liecina, ka piemiņa nonāk pretrunā ar politiku,” atzīmē aģentūra “Bloomberg”.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Bet ko Putlers ir “pazaudējis” Normandijā???!
    Kam viņš tur vsp bija vajadzīgs?
    PSRS karaspēks nepiedalījās DD!

  2. Ta nav cina par Ukrainu, ta ir cina par demokratisku un vienotu Eiropu. Ta ir cina pret imperialismu,
    pret terorismu un pret kolonialismu.

  3. Vairāki rietumvalstu preses izdevumi kritizē Krievijas prezidenta Vladimira Putina klātbūtni piemiņas pasākumos Normandijā, kur viņš esot “daļēji vēlams viesis”, pārstāvot Otrā pasaules kara sabiedroto, pretinieku aukstajā karā, “nākamo draugu” posmā pēc aukstā kara un “mūsdienu nedraugu” cīņā par Ukrainu.
    ….“mūsdienu nedraugu” cīņā par Ukrainu…
    —————————————-
    Pareizi teica latviešu politikas veterāns Jānis Jurkāns 2014. gada janvārī , ka notikumi Ukrainā ir ASV un ES no vienas puses, un Krievijas no otras puses, cīņa par Ukrainu.
    Paši ukraiņi, kā tagad izskatās, šajā partijā spēlēja un spēlē tikai lielvalstu bandinieku lomu. Bandiniekus upurēt ir viegli – Aleksandra Muzičko piemērs.

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+