Mobilā versija
Brīdinājums +4.5°C
Skaidrīte, Skaidra, Justs
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
5. jūlijs, 2016
Drukāt

Poļu, mazdārziņa vai Latvijas lieldārzu āboli? Palielinās plaisa starp zinātni un ražotājiem (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Autore: MĀRA SKRĪVELE, Dr. agr., Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece

Kā panākt, lai augļkopība kļūtu par konkurētspējīgu, ekonomiski nozīmīgu nozari, kas ļautu rentabli saimniekot nelielām zemnieku saimniecībām? Tieši šādās saimniecībās, kuru dārzu lielums atkarīgs no audzējamās kultūras, arī piemērotas augsnes un reljefa, var izaudzēt augstākas kvalitātes produkciju.

Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados pēc zemes reformas radās daudz jaunu un platības ziņā nelielu zemnieku saimniecību, kuras tika orientētas uz dārzkopības attīstību. Šo nozari uzskatīja par piemērotāko šādām saimniecībām. Uz tām orientējās arī Zemkopības ministrijas un Lauksaimniecības kameras atbalsta politika. Diemžēl īsajā valsts pastāvēšanas laikā nepaspēja izveidot nozares attīstībai nepieciešamus pietiekami stingrus pamatus – zināšanas un pieredzi, kas, ņemot vērā mūsu valsts tik daudzveidīgo, mainīgo reljefu un augsni, neprognozējamos klimatiskos ap­stākļus, ir sevišķi nozīmīgi.

Pēc zemes reformas mūsdienās daudzi zemi atguvušie nelielo saimniecību īpašnieki bez pieredzes un līdzekļiem arī vēlējās stādīt dārzus ne tikai savām vajadzībām, bet arī tirgum. Pateicoties subsīdijām dārzu stādīšanai, komercdārzu platības mūsu gadsimta sākumā pieauga samērā strauji. Diemžēl dārzus stādīja arī cilvēki, kuriem bija tikai mazdārziņos iegūtā pieredze. Tā bija visai maz noderīga jaunajos intensīva tipa dārzos. Teorētisku zināšanu ieguvi veicināja mācības, kas tika organizētas sertifikāta iegūšanai pārejai uz integrēto audzēšanas sistēmu, kas ļāva saņemt atbilstošas sub­sīdijas.

Trūkstot kooperatīviem, kas palīdzētu izaudzēto pārdot, mazajās saimniecībās strauji attīstījās arī dažādu augļu un ogu pārstrāde mājas apstākļos. Gan zinātnieku, gan pašu ražotāju darba rezultātā mājražotāju daudzveidīgā produkcija tagad sastopama ne tikai vietējā tirgū. Nu jau par to interesi izrādījuši arī citu valstu tirgotāji un patērētāji.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jārok laukā kulmanis, lai izstāsta, kā bez ministra katram kociņam varēja izaudzēt labas ražas !

  2. ne várda par biologisko darzkopibu?

    • bioloģisks ir viss kas AUG !!
      Droši vien gribēji zināt par pārlieku ar ķīmiju saindētajiem un nesaindētajiem ?

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Pasaulē
Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaug par 5%Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+