Māra Skrīvele: “Blakus skaistajiem importa augļiem vietējie izskatās visai nožēlojami, arī garša tiem līdzinās lētajiem poļu āboliem, lai gan cena stipri augstāka. Vai tiešām nauda ir svarīgāka par sava aroda godu?”
Māra Skrīvele: “Blakus skaistajiem importa augļiem vietējie izskatās visai nožēlojami, arī garša tiem līdzinās lētajiem poļu āboliem, lai gan cena stipri augstāka. Vai tiešām nauda ir svarīgāka par sava aroda godu?”
Foto – Valdis Semjonovs

Kāda situācija ir pašreiz? 3


Kamēr dārzi bija jauni, mūsu augļu kvalitāte jau tuvojās importa augļu kvalitātei. Tagad tādi augļi redzami vairs tikai tirdziņos, tādi tiek piegādāti arī dažādu iestāžu darbiniekiem. Zemākas kvalitātes augļi tiek piegādāti skolām un lielveikalu plauktiem. Blakus skaistajiem importa augļiem tie izskatās visai nožēlojami, arī garša tiem līdzinās lētajiem poļu āboliem, lai gan cena stipri augstāka. Vai tiešām nauda ir svarīgāka par sava aroda godu? Pašreiz pat pārstrādei jau trūkst kvalitatīvas produkcijas, paradoksāli, pat ‘Antonovkas’, kuru kādreiz lielā apjomā no Latgales eksportēja uz rietumvalstīm.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Lasīt citas ziņas

Kā radusies šāda situācija? Tā kā trūka ekonomiska rakstura pētījumu, kaut vai apzinot citu Eiropas valstu pieredzi, arī pārliecības, ka laukos bezdarba dēļ darbaroku netrūks, tika veidoti salīdzinoši lieli stādījumi. Ja, šādus stādījumus iekārtojot, nav domāts par ražas novākšanas un arī realizācijas laika pagarināšanu, par kvalitātes un ikgadējas ražas nodrošināšanai nepieciešamo ražas normēšanu un vainagu veidošanu, darbaspēka problēmas var būt visai lielas. Atliek domāt par viesstrādnieku piesaistīšanu. Ogu vākšanas kombaini pagaidām ir tikai pārstrādei domāto krūmogulāju novākšanai. Tomēr, lai rentabli tos izmantotu, stādījumiem jābūt pietiekami lieliem vai arī jāveido kooperatīvi.

Kooperatīvos pašreiz apvienojušies galvenokārt lielie audzētāji, lai rastu iespēju uzcelt katrā saimniecībā savu glabātavu vai pārstrādes cehu. Kamēr ir Skolas augļu programma, un vietējais tirgus nav pārpildīts, eksports vēl nav vajadzīgs. Tas it kā nemaz nav slikti. Mazo dārzu stādīšanā, kurus rūpīgi apkoptu viena ģimene, tā iegūstot kvalitatīvāku ražu, kā tas ir Polijā, bijušajā Rietumvācijā un daudzās citās Eiropas valstīs, šie kooperatīvi nav ieinteresēti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Konkurences trūkums tomēr ir tieši viens no kvalitātes pazemināšanās iemesliem. Lielāki vai mazāki kooperatīvi būtu jāveido katrā novadā, sevišķi, ja iespējamais tirgus ir patālu. Atmaksājas ne tikai izaudzētā kopēja realizācija, bet arī dārgākas tehnikas izmantošana. Kooperatīvu vai biedrību darbības uzsākšanai padomus un ieteikumus dažādu fondu apguvē vienmēr var saņemt Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamentā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.