Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. marts, 2015
Drukāt

Pratina Dombrovski (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Saeimas Parlamentārā izmeklēšanas komisija Zolitūdes traģēdijas lietā turpina vētīt pagātnes notikumus, tāpēc uz nopratināšanu vakar bija uzaicinājusi bijušo valdības vadītāju, Eiropas Komisijas viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski (“Vienotība”), kurš, uzņemoties politisko atbildību, 2013. gada nogalē atkāpās no amata.

Politiskās situācijas dēļ

Dombrovska iztaujāšana sākās ar nepatīkamiem deputāta Artura Kaimiņa (Latvijas Reģionu apvienība) jautājumiem, interesējoties par Dombrovska emocijām pēc tam, kad viņš iznācis no Valsts prezidenta kabineta un paziņojis par atkāpšanos no amata. “Nekāds spiediens no prezidenta puses netika izdarīts. Vērtējot tālākos valdības darba scenārijus, nonācām pie secinājuma, ka labākais rezultāts ir demisija,” mierīgi atbildēja Dombrovskis.

Savukārt “Saskaņas” deputāte Regīna Ločmele-Luņova centās no Dombrovska izspiest, vai demisija tomēr bijis pareizākais solis, zinot, ka būvniecības nozarē ir smagi laiki un ka būs daudz jāstrādā, lai novērstu valdības pieļautās kļūdas. Dombrovskis norādīja, ka viņa demisijai bija divi iemesli. Pirmkārt, pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrības uzticība viņa vadītajai valdībai bija zudusi un bija jānāk jaunai valdībai ar jaunu uzticības mandātu, kas spēj risināt ar traģēdiju saistītās problēmas. Otrkārt, nebija pārliecības par to, vai koalīcijai ir Saeimas vairākuma atbalsts un vai valdība spēs operatīvi reaģēt un pieņemt lēmumus, kas tajā brīdī bija nepieciešami. 2013. gada rudenī Nacionālā apvienība (NA) izvirzīja prasību steidzami pieprasīt tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisiju, sacīja Dombrovskis un piebilda, ka minētajai prasībai viņš neesot piekritis. Tās nebija pirmās un vienīgās domstarpības koalīcijā. Tādējādi neesot bijis pārliecības, vai valdībai ir Saeimas vairākuma atbalsts. Pēc šā vēstures fragmenta atgādinājuma vairāki deputāti secināja, ka galvenais valdības vadītāja atkāpšanās iemesls tomēr bija politiskā situācija koalīcijā, nevis Zolitūdes traģēdija.

Dombrovskis uzsvēra, ka nevienā tiesību aktā nav politiskās atbildības definīcijas. Juristiem un politologiem esot dažādi viedokļi, vai būtu jānoteic politiskās atbildības jēdziens. V. Dombrovskis: “Piekrītu viedoklim, ka tas nebūtu jānosaka normatīvajos aktos, jo nav iespējams paredzēt visus konkrētos gadījumus, kuros Ministru prezidentam vai ministram būtu pienākums uzņemties politisko atbildību. Tā vienmēr būs saistīta ne vien ar kādu konkrētu notikumu vai situāciju, sabiedrības viedokli, bet arī ar politiķu vērtību sistēmu un subjektīvo izjūtu par to, vai konkrētajos apstākļos vēl joprojām ir iespējams turpināt pildīt sava ieņemamā amata pienākumus.”

Valsts kontrole brīdina četrus gadus

Vairākkārt Dombrovskim nācās atbildēt uz jautājumu par Valsts būvinspekcijas likvidāciju, kas tagad tiek vērtēts kā nepārdomāts solis. Bijušais valdības vadītājs atgādināja, ka ceļš uz būvinspekcijas likvidāciju jau sākās tad, kad viņš vēl nebija pie varas stūres, proti, Ivara Godmaņa laikā. 2008. gadā, kad Ekonomikas ministrija bija sagatavojusi un iesniegusi valdībā Būvniecības nozares attīstības pamatnostādņu projektu līdz 2013. gadam, Latvijas Pašvaldību savienība nepiekrita iespējamiem risinājumiem būvniecības procesa pārraudzības un tiesiskuma nodrošināšanas funkciju nodot Valsts būv- 
ins­pekcijai. Būvinspektoru institūcijas centralizācija esot likuma “Par pašvaldībām” ignorance, jo likums noteic, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. Pēc Saeimas lēmuma, būvniecības procesa kontrole tika ar likumu noteikta kā pašvaldības atbildība. Savukārt Ekonomikas ministrijai uzticēta būvniecības vispārējā pārraudzība un koordinācija valstī. Valsts kontrole, veicot revīziju pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas un funkciju sadales starp valsti un pašvaldībām, konstatēja, ka šī reorganizācija novedusi pie būtiskas kontroles samazinājuma pār būvniecības procesiem, uzsvēra deputāte un bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”). “Bija vajadzīgi četri gadi, lai notiktu traģēdija un atbildīgās amatpersonas saprastu, ka būvniecības kvalitāte netiek nodrošināta,” sacīja Sudraba.

Apsūdz cietušo tuvinieki

Dombrovskim bija jāuzklausa Zolitūdes traģēdijā to cietušo tuvinieku smagi pārmetumi, kuri piedalījās sēdē. Piemēram, Aļona Burve, kura traģēdijā cieta pati un zaudēja vīru, uzskata, ka Dombrovskim būtu jāatstāj amats un politika un jāatgriežas iepriekšējā profesijā. Cietusī izteicās, ka Dombrovskis karjeras dēļ gājis pāri līķiem un viņa komisijas sēdes laikā no bijušā valdības vadītāja neesot dzirdējusi nevienu normālu atbildi. “Atbraucis uz traģēdijas vietu, jūs no stūra paskatījāties un aizbraucāt, nepienākot pie mums klāt,” Dombrovskim pārmeta cietusī sieviete.

Ekspremjers atkārtoti izteica līdzjūtību cietušajiem un piebilda, ka pēc traģēdijas darīts viss, lai novērstu tās atkārtošanos.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Aļona? – tāds vārds nemēdz būt. Ja lieto ar uzvārdu tad Helena vai Lena. Savām dusmām, Helena, cik lielas tās nebūtu nedrīkst ļaut valdīt pāri prātam. Tādā veidā pie visām mūsu neveiksmēm atbildīga ir valdība.

Draugiem Facebook Twitter Google+