Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. jūlijs, 2015
Drukāt

Prezidents iepriecina vēsturniekus

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Aizvadītajā piektdienā, 17.jūlijā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis uz sarunu Melngal­vju namā aicināja Latvijas Vēsturnieku komisijas pārstāvjus Inesi Feldmani un Antoniju Zundu.

“Man šķiet, jaunais prezidents pret vēsturi ir noskaņots ļoti pozitīvi. Viņš parādīja ļoti plašas zināšanas un dzīvi interesējās par komisijas darbu,” prieku neslēpa komisijas vadītājs profesors Feldmanis.

Formāli līdz ar iepriekšējā Valsts prezidenta pilnvaru beigām savas pilnvaras noliek arī attiecīgā prezidenta administrācijas paspārnē bijušās komisijas. Jaunajam Valsts prezidentam to sastāvs un nolikumi jāapstiprina no jauna, protams, ja prezidents to uzskata par lietderīgu. Arī Vēsturnieku komisijas sastāva un nolikuma apstiprināšana, lai komisija varētu atsākt pilnvērtīgu darbu, būtu viens no tuvākā laika uzdevumiem. Prezidenta Andra Bērziņa laikā komisijā no Latvijas, atskaitot Inesi Feldmani, vēl strādāja vēsturnieki Ilgvars Butulis, Aivars Stranga, Ēriks Jēkabsons, Valters Nollendorfs, Daina Bleiere, Marģeris Vestermanis, Kārlis Kangeris, Antonijs Zunda, Uldis Neiburgs, Aleksandrs Ivanovs, Valters Ščerbinskis, Ainārs Lerhis, Mārtiņš Mintaurs. No ārzemniekiem komisijas locekļi bija: Ervīns Oberlenders (Vācija), Joahims Taubers (Vācija), Deivids Smits (Lielbritānija), Ēro Medijainens (Igaunija), Zenons Butkus (Lietuva) un Arons Šneijers (Izraēla). Pēc Feldmaņa domām, attiecīgais komisijas sastāvs ir pietiekami labs, kaut nevar izslēgt, ka kāds no locekļiem cienījamo gadu vai citu iemeslu dēļ varētu no līdzdalības atteikties: “Organizēsim aptauju, vai kādam nav kādi iebildumi pret pašreizējo nolikumu. Ja neviens neatteiksies no goda būt par Vēsturnieku komisijas locekli un nebūs nekādu iebildumu pret nolikumu, tad prezidents to apstiprinās.”

Četrdesmit piecas minūtes ilgajā “iepazīšanās” sarunā Melngalvju namā Vējonis uzsvēris vēstures pētīšanas un skaidrošanas nozīmi valstiskās identitātes veidošanā, īpaši izceļot, ka Vēsturnieku komisijas turpmākajam darbam būtu jāorientējas uz Latvijas valsts 100. gadadienu 2018. gadā. Šajā gadā Valsts prezidenta kanceleja, iespējams, finansēs 2. vēsturnieku kongresa sasaukšanu.

Atklāts paliek jautājums par Latvijas – Krievijas divpusējās vēsturnieku komisijas likteni. “Es sapratu, ka jaunais Valsts prezidents ir ieinteresēts, lai tā atsāktu darbību,” bilda Feldmanis.

Komisiju izveidoja saskaņā ar Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vienošanos 2010. gada 20. decembrī Maskavā. Reāli tā sāka darbu 2011. gada beigās. Mērķis bija Latvijas un Krievijas 20. gadsimta vēstures padziļināta pētīšana, lai nodrošinātu mazāk izpētīto un diskutablo abu valstu vēstures un attiecību problēmu akadēmisko atspoguļošanu plašā starptautiskā kontekstā. Pagājušā gada septembra sākumā profesora Antonija Zundas vadītās Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas Latvijas puses dalībnieki vienbalsīgi nolēma apturēt komisijas darbu, ņemot vērā notikumus Ukrainā un uzskatot, ka sadarbība ar Krieviju morālu apsvērumu dēļ vairs nav iespējama. Tad atcēla arī 2014. gada beigās Rīgā plānoto Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanos un diskusiju par Latvijas – PSRS attiecībām Otrā pasaules kara gaitā. Atbilstoši agrākajām iecerēm komisijas darbam bija jāsummējas kopīgā Latvijas un Krievijas arhīvu dokumentu krājumā “Latvijas Republikas un PSRS ekonomiskās un politiskās attiecības un kultūras sakari starpkaru periodā 1918 – 1939”, kam bija jāiznāk šogad. Neoficiāla informācija gan liecina, ka latviešu vēsturnieki joprojām ir ļoti skeptiski noskaņoti par Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas atdzimšanu.

Kas attiecas uz Latvijas Vēsturnieku komisijas darbu, tad profesors Feldmanis pauda cerību, ka tas turpināsies pēc agrākā plāna. Patlaban tipogrāfijā atrodas “Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu” 28. sējums, kurš plašākai publikai tiks nodots rudenī. Sējumā būs 18 publikācijas, veltītas Latvijas vēstures notikumiem visā 20. gadsimta garumā, bet ar uzsvaru uz 30. gadiem un Otro pasaules karu.

Pievienot komentāru

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+