Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. decembris, 2015
Drukāt

Priecīgi svētki valsts uzņēmumu vadītājiem – algā varēs saņemt līdz pat 7650 eiro (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Demisionējušās Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdība vienā no savām pēdējām sēdēm sarūpējusi Ziemassvētku dāvanu valsts kapitālsabiedrību vadītājiem – otrdien Ministru kabinetā apstiprināti Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavoti noteikumi, kas paredz iespēju pakāpeniski palielināt valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumu.

PKC vadītājs Pēteris Vilks skaidroja, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, lai valsts uzņēmumu vadīšanu pielīdzinātu līdzīgiem pienākumiem privātajā sektorā. Tādējādi tikšot uzlabota valsts kapitālsabiedrību konkurētspēja darbaspēka tirgū. Turklāt, piesaistot profesionālus vadības darbiniekus, šie uzņēmumi kļūšot pelnošāki un efektīvāki, kas esot visas sabiedrības interesēs.

Jaunajos noteikumos paredzēts valsts kapitālsabiedrības iedalīt trīs grupās atkarībā no finanšu rādītājiem un darbinieku skaita – mazas, vidējas un lielas. Atbilstoši šim iedalījumam noteikts valdes locekļu skaits un viņu atalgojuma griesti. Lielās kapitālsabiedrībās valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālais apmērs tiks noteikts pēc formulas “vidējā bruto alga reiz 10”, vidējās kapitālsabiedrībās – “vidējā bruto alga reiz astoņi”, bet mazās – “vidējā bruto alga reiz pieci”. Pērn vidējā alga bija 765 eiro. Līdz ar to maksimālā summa, ko varētu saņemt valsts kapitālsabiedrības valdes loceklis, būtu 7650 eiro mēnesī (pēc līdzšinējā regulējuma maksimums ir aptuveni 4238 eiro). Jaunie noteikumi arī paredz, ka gadījumos, kad valdes loceklis uzņēmumā pilda arī citus pienākumus, viņa atalgojums varētu būt vēl par 20% lielāks. Tiesa, valdes locekļu atalgojums nedrīkstēs vienā rāvienā “uzlēkt līdz griestiem” – noteikumos paredzēts, ka palielinājums nedrīkstēšot pārsniegt 25% no iepriekšējā atalgojuma. Paredzēts arī, ka turpmāk vismaz reizi trijos gados tiks veikts pētījums par atlīdzības apmēriem privātajā sektorā, lai atbilstoši tam pielāgotu algas valsts uzņēmumos.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar pēc valdības sēdes, lūgta paskaidrot, kādēļ nepieciešams palielināt valsts uzņēmumu vadības atlīdzības, aicināja to neuztvert kā algas celšanu. “Tur nekas netiek celts. Tiek pieņemti MK noteikumi, kas izriet no likuma. Tajos tikai noteikta maksimālā robeža un katras kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētājs varēs izvēlēties – palielināt vadības cilvēku algu vai atstāt to līdzšinējā līmenī,” atrunājās premjere. Viņa arī apgalvoja, ka esot kapitālsabiedrības, kam pēc jaunā regulējuma algas nākšoties samazināt, bet atteicās tās konkrēti nosaukt. Premjere arī minēja, ka grozījumi esot saistīti ar Latvijas pievienošanos OECD un šīs organizācijas rekomendācijām valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs grozījumus vērtē kā soli pareizajā virzienā, bet vienlaikus norāda uz vairākiem šaubīgiem aspektiem. Pirmkārt, pielīdzinot algas privātajam sektoram, nav veikts nopietns pētījums. Tā vietā noteikumu autori balstījušies tikai uz uzņēmuma “CV Online” veikto analīzi. “Šādu pētījumu valsts plāno veikt tikai 2016. gadā. Līdz ar to tikai pēc noteikumu stāšanās spēkā varēsim novērtēt, cik pamatoti ir noteiktie koeficienti,” teica A. Grafs. Otrkārt, amatpersonas, skaidrojot grozījumu nepieciešamību, mēdz atsaukties uz OECD rekomendācijām, bet ievēro tās selektīvi. Piemēram, OECD prakse ir uzņēmumu padomju locekļiem algas noteikt 20% apmērā no valdes locekļu atlīdzības, bet pie mums tās ir līdz pat 30%. Treškārt, neviennozīmīgi vērtējama joprojām izplatītā prakse valdes locekļiem apvienot šo darbu ar citu amatu uzņēmumā. Tas var novest pie tādiem kāzusiem kā ar “Latvijas dzelzceļa” šefu Uģi Magoni, kuru atstādināja no valdes priekšsēdētāja amata, bet izrādījās, ka viņš joprojām skaitās uzņēmuma prezidents.

 

Uzziņa

Kapitālsabiedrību iedalījumsalgugriesti

Par mazām kapitālsabiedrībām uzskatīs tādas, kuras nepārsniedz vismaz divas no trim šādām kritēriju robežvērtībām – bilances kopsumma četri miljoni eiro, apgrozījums astoņi miljoni eiro un vidējais darbinieku skaits – 50. Vidējas kapitālsabiedrības būs tādas, kuras nepārsniedz vismaz divas no trim šādām kritēriju robežvērtībām – bilances kopsumma 20 miljoni eiro, apgrozījums 40 miljoni eiro un vidējais darbinieku skaits 250. Savukārt lielas kapitālsabiedrības būs tādas, kuras pārsniedz vismaz divas no šīm kritēriju robežvērtībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tas pats jau notiek krievijā-sapulcina apkārt funkcionārus,iedod lielas algas un saņem atbalstu.Vai tad par velti pieņēma likumu,lai ko mainītu,ir jāsavāc 300000 balsu,lai neviens,nekvekšķētu.

  2. Paldies par Ziemassvētkiem Atbildēt

    Ar Straujumas galvu viss nav kārtībā. KaUT GAN kuram no valdības galva nav sviesta? Kā nav kauna palielināt algas, ja valstij nav naudas bērnu ārsatēšanai? Mums tikai pati tauta dara lietas labā. Katru dienu tikai ziedojumi un ziedojuimi. VAI KĀDS NO valdības ir noziedojis paris tūkstošus bērniem? Neredzu nekādus uzlabojumus pensionāriem, skolotājiem medicinai. Kauns. Un tā ir Ziemassvetku dāvana tautai. Straujuma uzrunu var neteikt, pat neklausīšos to murgojumu.

  3. labākajās tradīcijās Atbildēt

    Nolādētie rāvēji !!!!!

  4. kādu nedeļu atpakaļ valsts kontrole publiskoja pētijumu ka tieši šeit ir visneracionālākā līdzekļu terešana bez atdeves, un politiķi dara ko? palielina šos zaudejumus vel lielākus:) normāla valsts vai ne?

Draugiem Facebook Twitter Google+