×
Mobilā versija
Brīdinājums +20.1°C
Ilvija, Marlēna, Ziedone
Ceturtdiena, 24. maijs, 2018
27. oktobris, 2016
Drukāt

Profesors Hazans: Visi nekad neaizbrauks. Bet par sievietēm ir īpašs stāsts (33)

Mihails HazansMihails Hazans

Foto: Timurs Subhankulovs

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans ir viens no atzītākajiem Latvijas ekspertiem darbaspēka migrācijas jautājumos. Viņa zinātnisko interešu lokā ir arī darbaspēka ekonomika un izglītības saimnieciskie aspekti.

– Skaitļi ir nepielūdzami – tie rāda, ka kopš 1991. gada Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par ceturto daļu. Profesor, vai jaunāko laiku Eiropas vēsturē bijuši precedenti, kad miera laikā kādu valsti atstājuši tik daudz cilvēku?

M. Hazans: – Šī samazinājuma pamatā ir gan nelabvēlīgi demogrāfiskie rādītāji, gan cilvēku aizbraukšana. Pirmais aizbraukšanas vilnis Latviju skāra 90. gadu sākumā. Tam pamatā vairāk bija politisks raksturs, saistīts ar PSRS sabrukumu. Savukārt tie 250 000, kuri aizbraukuši jau šajā, 21. gadsimtā, vairākumā ir ekonomiskie emigranti, un tas ir ļoti liels skaitlis. Līdzīgi precedenti Eiropas vēsturē ir bijuši, tomēr šodien Latvija un Lietuva diemžēl ir līderos.

Tas var likties paradoksāli, bet 19. gadsimtā, arī pagājušā gadsimta sākumā liels skaits cilvēku aizbrauca no Īrijas, kas šodien ir daudzu latviešu galamērķis. Tolaik īri devās darba meklējumos uz Angliju un īpaši Ameriku. Bijušo emigrantu pēcteču atgriešanās Īrijā sākās vien 20. gadsimta nogalē līdz ar ekonomiskā uzplaukuma iestāšanos.

Paruna saka – zivs meklē, kur dziļāk, cilvēks – kur labāk. Pirms diviem gadiem veiktā Latvijas aizbraucēju aptauja liecina, ka šie cilvēki kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. Tātad personīgi viņiem un viņu ģimenēm aizbraukšana bijusi pozitīvs ieguvums – vismaz pašiem aizbraucējiem tā šķiet. Taču medaļai ir otra puse – Latvijas valstij bilance ir negatīva. Aizbraukšana ir gan demogrāfiska, gan ekonomiska problēma. Sarūkot cilvēku skaitam, samazinās iekšējais tirgus, kas nav labs signāls investoriem un uzņēmējiem.

– Statistika liecina, ka pagājušajā gadā no Latvijas atkal aizbraukuši ap 20 000 cilvēku. Kā jūs vērtējat – vai šogad situācija ir mainījusies?

– Nedomāju gan. Esmu analizējis pēdējo gadu aptauju datus par cilvēku aizbraukšanas plāniem. 2015. gada nogalē 20% aptaujāto vecumā no 18 līdz 64 gadiem varbūtību tuvākajā laikā braukt strādāt uz ārzemēm vērtēja kā lielu vai ļoti lielu. Tas ir tikpat daudz cik 2013. gada beigās. Pilngadību sasniegušo jauniešu vidū šī proporcija sasniedz 45%, vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem pārsniedz 20%.

– Uzdūros apgalvojumam, ka aizbraukšana esot asimetriska, ka Latviju proporcionāli šodien vairāk atstājot tieši latvieši un sievietes.

– Par latviešiem nav taisnība. Tieši otrādi – novērots, ka pēdējos gados procentuāli mazliet vairāk aizbrauc tieši krievvalodīgie, kas pa daļai saistāms ar ekonomisko stāvokli Latgales laukos un mazpilsētās. Aptaujās dažkārt redzam arī neekonomiskus iemeslus, proti, tieši nelatvieši biežāk nekā latvieši izsaka neapmierinātību par Latvijā notiekošo, neredz nākotnes perspektīvas sev un saviem bērniem. Tomēr kopumā pēdējos 15 gados latvieši un cittautieši aizbrauc daudzmaz proporcionāli, tātad vienādos tempos.

Par sievietēm gan ir īpašs stāsts. Viņu aizbraukšanas mērķis nereti ir ģimenes izveidošana ārzemēs. Turklāt pētījumi liecina, ka Latvijas sievietes daudz biežāk nekā mūsu vīrieši “otro pusi” izvēlas ne no Latvijas.

– Vai nevar iestāties brīdis, kad cilvēku samazinājumu sāk izjust valsts budžets? Cenas, nodokļi, varbūt pat cilvēku pirktspēja un patēriņš aug, bet vienalga vairs nespēj kompensēt robu, ko rada iedzīvotāju skaita kritums?

– Vislielākais drauds ir nevis iespējamais budžeta samazinājums, bet gan Latvijas sabiedrības novecošanās, kas ir slikts signāls uzņēmējiem un investoriem. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, aizvien dārgāka kļūst infrastruktūras – skolu, ceļu, elektropārvades līniju un sakaru tīklu, slimnīcu, kultūras namu, sporta zāļu – uzturēšana. Un arī šeit ieslēdzas apburtais loks – ja cilvēks nav apmierināts ar izglītības kvalitāti, veselības aprūpes pieejamību vai mūsu ceļu stāvokli, ja viņam šķiet, ka elektrība pēkšņi kļuvusi nepamatoti dārga, tas ir vēl viens papildu arguments aizbraukšanai.

Interviju ar profesoru Hazanu lasiet piektdienas “Latvijas Avīzē” vai meklē e-izdevumu portālā www.la.lv!

Pievienot komentāru

Komentāri (33)

  1. Delfos daži āksti gavilēja, ka, redz, krievi izbraucot vairāk, kā latvieši, lai gan profesors Mihails Hazans bija paudis domu, ka tas notiekot proporcionāli, jebšu vienādos tempos. Turklāt Delfi zinot, ka liela daļa mūsdienu jaunieši (un ne tikai jauniešu), kas nemitīgi ir aizņemti ar “komunikāciju” sociālajos tīklos, selfiju fotografēšanu un nodarbēm viedo tālruņu spēlīšu laukā, nereti lasa tikai rakstu virsrakstus, virsrakstā pat nedaudz samelojās, lai radītu priekšstatu, ka latviešiem nav par ko satraukties, jo krievi no Latvijas izbrauc vairāk.

    Nākas secināt, ka, pirmkārt, virsraksts no Delfu puses bija Latvijas ļaužu šķelšana pēc nacionālā principa, jo Latvijas iedzīvotāji pamet Latviju un tas ir pats būtiskākais, bet lai nu paliek un norakstīsim to uz statistikas, kurai ir svarīgas tendences pa tautībām, vecuma grupām, dzimumiem utt., rēķina. Taču atradās jau bariņš troļļu un/vai infantilu tipāžu, kas gavilēja, ka, redz, krievi izbrauc daudz vairāk un tāpēc viss ir baigi labi.

    Kaut gan pat pie tādas tendences, ka krievi izbrauktu vairāk par latviešiem, rezultāts priekš latviešiem būs negatīvs, jo arī latvieši taču joprojām pamet Latviju, turklāt no tiem, kuri cenšas atgriezties, milzīgs daudzums atkal pamet Latviju, jo ir totāli vīlušies varas attieksmē. Kāda jēga gavilēt par to, ka, turpinoties emigrācijai, Latvijā būs palikuši teiksim kaut vai 100 latvieši un 1 krievs, ja ir skaidrs, ka šobrīd dzimstība ir daudz par mazu, lai latvieši spētu sevi atražot.

    Vēl ir skaidrs, ka neizbrauc lūzeri un nejēgas, kā to cenšas sludināt varas kliķes troļļi, ka izbrauc ļoti sakarīgi un darboties griboši cilvēki, kas Latvijas vadībā ir vīlušies, kas nevēlas justies kā kājslauķi, kas grib savas dzīves laikā (nevis kaut kad tālā nākotnē, bet visticamāk nekad) pieredzēt normālu dzīvi. Cilvēka cienīgu dzīvi, kas ļautu nedomāt ik mīļu brīdi par to, kā iztikt, kā nomaksāt rēķinus, kā izskolot bērnu un nopelnīt pensiju no kuras nebūs jābadojas.

    Turklāt vieta tukša nepaliks. Jo kādam tas ir izdevīgi, ka Latvija paliek tukšāka, jo tad ir lielākas iespējas, ka Latvijā tomēr stabili tiks novietoti tā saucamie bēgļi no kara. Un nav būtiski, kā to izdarīs, bet tas, visticamāk, tiks realizēts. Varbūt pat gandrīz dabiskā ceļā, jo gluži fiziski tam daudzumam migrantu, kas gāžas uz Eiropu, uz Eiropas bagātām valstīm, nebūs iespējas visiem baudīt šo valstu sociālos labumus, jo arī tie nav bezizmēra.

    Tāpēc uztaisīs pārvietošanas programmu un ievilinās šos no latviešiem (jā, un krieviem) iztukšotajā Latvijā. Tikai jautājums, kurš strādās un uzturēs Latvijas pensionārus, kas daži vēl siros pa Latviju ēst prasīdami, un infrastruktūru, kuru uzturēt jau ar katru gadu mums sanāk dārgāk un dārgāk, jo nodokļu maksātāji izbrauc no Latvijas, jo šie “bēgļi” no kara diez vai būs čakli darbu darītāji.

    Dzimstība Latvijā ir dramatiski zema, jo šobrīd lai arī tā ir cēlusies, tā ir kritiski zema, jo ir no 1,6 -1,7 bērniem ģimenē (vidēji). Vajag vismaz 2,2 -2,4 bērnus ģimenē (vidēji). Tas nav sasniedzams dažos gados. Tam vajag ilgāku laiku. Turklāt nav jau lielas cerības, ka Latvijas valdība būs tik gudra, ka veiks pasākumus līdzīgi Igaunijai, kas radīs gan bērnu pabalstus, kuri reāli ir palīgs cilvēkiem ar bērniem, gan arī tiks radīti priekšnoteikumi, lai emigrējušie no Latvijas gribētu atgriezties Latvijā.

    Jo mums vajag panākt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku atgrieztos Latvijā un dzīvotu Latvijā. Jo pat tad, ja ārzemēs dzīvojošie latvieši kopj latviskumu, tas nav tas, kas dzīvot savā zemē un veidot savu valsti, Latviju, šeit. Turklāt diemžēl daudzas latviešu sievietes apprec ārzemniekus, kamdēļ bērni jau no bērnības nav audzināti latviskā garā.

  2. 2014.gadā “Swedbank” provizoriskā peļņa bija 115,898 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2013.gadā.
    Swedbank Latvija 2015. gadā ir strādājusi ar 121 miljonu eiro peļņu, kas ir par 7 % vairāk nekā 2014. gadā. –
    Katrs Latvijas iedzīvotajs bankas akcionariem ienes ap 100 EUR gadā. Kādēļ banka pusi no peļņas neinveste Latvijā?

  3. Hazans nav Hazins – tāpēc nestāstīs cik % īru globalizācijas/amerikanizācijas procesā atsacījās no savas dzimtās valodas (Gaeilge) par labu angļu valodai.

  4. kas tur par ekonomikas specu, vientiesi? Atbildēt

    ja redzu muļķīti kas 4 teikumos neko nepaqsakot jau izsper “psrs sabrukumu”(nevis brīvprātīgu vienošanos izstāties ), tad skaidrs- muļķa liekēdis atkal pūlās nopelnīt kādu grasi gordoneļa vai cita nejēgas stilā:))

    Ar cieņu Edvards Tīčs

    • nē, nē, hazik, pastāsti man labāk kā iz(s)raēlas pilotiņi no liela augstuma mets virsū Libāna bērniņiem balto fosforu.

      • ēēē, vīrel, tev tālu līdz Dagestānas lauvam, ja tu man ko gribētu ieberzēt es tevi maigi iepliķētu kā neuzticīgu sievieti…Piedavāju dueli šahā, 5 partijas rapidu.

  5. Iiedzīvotāji samazinās, bet valsts nacionālais ienākums vienalga aug. Ja vien statistika nemelo. Respektīvi uz katru palikušo naudas paliek vairāk, bet mums stāsta ka nekam nepietiek. Iznāk, ka problēma ar pārdali, bet nevis ar to, ko dalīt.

    • Te nu atkal tiek samelsts lērums muļķību. Valsts budžetā ietilpst arī pašvaldību budžets, un tā lielāko daļu sastāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi.Savukārt 350 000 + izbraucēji nemaksa Latvijā nodokļus, bet sūta naudu uz Latviju radiem , tādejādi novēršot volstrītas atkritumu, piemēram rotšildmēslu, radīto humanitāro katastrofu (lietojot vientiešu klišejas).Grūti pat iedomaties cik cilvēku zaudējuši īpašumus , bet vēl iedzīti parādos(ka lielāko daļu veido absurda maksā par aizņēmumu procentuālā izteiksmē), izdarīs nakotnē ar sava likteņa un nākotnes iznīcinātājiem.
      Protams, mumc civilizetajai Eiropai ir steigšus jāatbrīvo nabaga ASV valstele no volstrītas teroristiskajiem atkritumikem , žel skatīties kā tur viss ripo uz bezdibeni.

  6. Globalizācija amerikanizācijas zīmē – tas ir jauna veida karš par kuru tikām brīdināti jau 1988.gadā.
    Viedās Māras atklāsmes:
    “Latvju zeme vaļā stāv / Tā kā dzīsla pušu rauta, / Iztek asins, iztek spēks, / Latvju zeme vaļā stāv, /
    Vēji staigā iekšā, arā, / Izplēš sēklu, izrauj saknes,
    Latvju zeme vaļā stāv. / Krusta ceļiem pienaglota,

    • Skaitļi ir nepielūdzami – tie rāda, ka kopš 1991. gada Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par ceturto daļu.
      =================================================================
      Var vēl prof. Hazanam pajautāt par skaitļiem, kas raksturo Latvijas iedzīvotāju skaitu laika periodā pēc 2.Pasaules kara (1945-1990) t.s. sovjetizācijas periodā.
      Nepielec? Tad jājautā tiem pirmajiem 23 bēgļiem, kas šeit iebrauca un aizbrauca…

      • daudz vairāk bija un ir tādu latviešu kas pēc atgriešanās atkal steigšus izbrauc, jo rotšildmēsli un cits Volstrītas zaglēnu skams turpina gan Latvijas gan Baltijas izzagšanu.

      • ej nu ej, nīkoni, nekas tur no žīdeļiem nav, daudz blefa un melšanas bet viss turas uz zaļā atejpapīra tipogrāfijas uzturēšanu un smieklīgu reklāmu.Es lieku uz ķīniešiem, tā ir diža tauta.Rotšildmēslu portretus labprāt izmatoju WC , man patīk Edmons-dārzkopis , Amšels un protams Natans.

  7. kopš kura laika krievvalodīgos latviešus NEuzskata par LATVIEŠIEM ???
    Tad angļuvalodīgie, spāņuvalodīgie u.c. latvieši arī nav LATVIEŠI ???

    • Pajautā Grafistam, ja šis ienāks, viņš Tev izskaidros!

    • Tavs skaidrojums varētu noderēt vienīgi mūsu pašu “pīļu dīķī”, bet plašākā mērogā tos, kuri nelieto latviešu valodu, bet ir Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, tik un tā tiek uzskatīti par latviešiem grib kāds to vai negrib

    • kas nu tur hazans par pētnieku, – ordinārs pļāpa ar ierobežotu sajēgu par visvienkāršākajām lietā un politisks analfabēts.

Draugiem Facebook Twitter Google+