Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. aprīlis, 2015
Drukāt

Anda Līce: Redz, ko nozīmē brīvība! (9)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Brīvība ir vērtība, ko pa īstam novērtējam vien tad, kad to kāds mums atņem vai arī savas muļķības dēļ to pazaudējam paši. Jādomā, daudzi ar prieku un lepnumu skatījās televīzijas konkursu klasiskās mūzikas virtuoziem “Radīti mūzikai”. Cik skaisti savu brīvību šie jaunieši izmanto jau tik agros gados! Skatoties uz viņiem, nevar nedomāt par tiem viņu vienaudžiem, kuri savu laiku iznieko, un arī par tiem, kuru talants nevarēja uzplaukt kara, izsūtījuma un dažādu varas ierobežojumu dēļ un kuriem nebija ne desmitās daļas no tās brīvības izjūtas, bez kuras nav iespējams pārbaudīt savu spēju robežas. Daudzi no viņiem nepiepildīto aicinājumu sevī ir nesuši visu mūžu kā vislielāko pārestību. “Ja mums tolaik būtu bijusi tāda brīvība, kāda ir šodien…” viņi ar skumjām saka.

Redz, ko nozīmē brīvība, var teikt gan tad, kad to piepilda gudri, gan arī, kad palaiž vējā. Brīvība bez pašcieņas ir graujoša, tāpēc ir tik svarīgi, kādi cilvēki mums jau no mazām dienām ir blakus un kādi morālie standarti valda ģimenē neatkarīgi no tā, kādi tie ir sabiedrībā. Atjaunotās neatkarības gados ir kļuvis skaidrs – pasaule nav žēlsirdīgā māsa. Mēs diemžēl pārāk ilgi dzīvojām ar mānīgu apziņu – ja kāds ir liels un varens, tad tas ir arī godīgs un nesavtīgs. Valdības, kas īsteno pasaules jaunās kārtības politiku, nav ieinteresētas, lai tāda valsts kā Latvija būtu garīgi stipra. Ar garīgajā ziņā ļenganajiem ir viegli manipulēt. Nav brīnums, ka Latvijā aizkulišu politiķi uz galvenajiem amatiem bīda tā sauktos “lielākos kretīnus”, un tad mēs piedzīvojam, kā izgāžas pasakaini dārgi projekti, paraujot līdzi milzīgas naudas summas un cilvēku cerības. Bīstamais nesamērīgums starp materiālajām un garīgajām vērtībām draud apgāzt Latviju kā nepareizi piekrautu laivu.

Rīgas mēra padomnieka Dzanuškāna tā sauktais pētījums ir novērtēts ar 35 000 eiro, kamēr pasaulslavenā diriģenta Marisa Jansona mūža ieguldījums mūzikā – ar 1500 eiro! Kādas balvas varētu piešķirt visiem konkursa “Radīti mūzikai” dalībniekiem no tiem 235 000 eiro, kas tagad paredzēti “World Expo 2015” Latvijas paviljona pamatu nojaukšanai! Cik ilgi mēs turpināsim dažādos veidos jaukt nost savas valsts pamatus?

Ja labas grāmatas sāks reklamēt tikpat bieži kā lielveikalu plauktu saturu, ja klasiskās mūzikas koncertus un teātra izrādes televīzija raidīs skatāmā, nevis guļamā laikā, ja skolās beigsies samaitājošā visatļautība un atkal nāks cieņā kora dziedāšana, kultūras un novada vēsture un darbs kā tikums, bažas par Latvijas nākotnes cilvēku varbūt izklīdīs. Patlaban izskatās, ka tas būs nedomājošs, sirdī nocietināts, ar čipsu paku vai alus pudeli vienā un mobilo telefonu otrā rokā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Kamēr mēs savas simpātijas atdosim cilvēkiem, kuri zog, bet dalās, tikmēs būs tāk kā ir tagad…

  2. Pasaulslavenajam diriģentam tā nauda nav vajadzīga. Viņš ir pietiekami nopelnījis valstīs, ko novērtē īstu mākslu. Kur par darbu arī maksā tik, cik pienākas. Pie mums tādam Dzanuškānam dome samaksā par privātiem pakalpojumiem mēram un/vai viņam pietuvinātajiem. Ne vienai, ne otrai pusei kauns. Pat prezidents atsakās no darba algas, kas viņam nenozīmīga, lai dzīvotu ar pensiju, kas nu gan nav smagā darbā nopelnīta. Tā ir bankas no klientiem nokāstā nauda. Tas ir iemesls, kāpēc prezidentu neinteresē, kādas pensijas valstī saņem tie, kas patiešām visu mūžu smagi strādājuši.

  3. bez tam, sava valsts, tāpt kā sava māja ģiemeni, ir ĻOTI DĀRGS PRIEKS, SEVIŠĶI MAZAI ĢIMENEI, JEB MAZAI TAUTAI
    tā prasa daudz darba un ja vēl gribi muzicēt…18 stundas dienā…
    bet cik kust lopiņi?????????????????????????

  4. man citu brīvības, ja mēs ejam uz priekšu likumos noteiktos rāmjos, netraucē, likumus maina demokrātiskā ceļa, bet šajā procesā nevar piedalīties lumpeņi/parazīti, tad viss saiet greizi

  5. .................... Atbildēt

    lai saprastu, kas ir brīvība reizē dzīvojot sabiedrībā, vajag smadzenes, graustiņ!
    Brīvība beidzas tur, kur tu traucē Dabas Mātei evolūcijā………….padomā, nelauzi galvu par sīkumiem

  6. ...................... Atbildēt

    viss 100% tā, BET ( teica godmāns):
    brīvība, demokrātija ir gudro daļa

    diemžēl vecā sistēma nopūlas saražot dzeltenās preses, sporta haļļu alus/narkotiku pūli, jo tikai tie palīdz izzagt budžetu, tikai tādi var celt reizē savrupmājas un ‘zolitūdes’, tāpēc mums visiem vienādi nemaz nevajag labas skolas! pasarg dievs, gudra tauta , ja šefs šarikovs

    tie skaistie gudrie bērni taču to nedarīs………………..
    civilizācijai vienmēr viens jautājums, kas uzvarēs, saprāts vai lopiskums

  7. Daudzviet ir tā ar to brīvību :pasaki savas domas par nejēdzībām-un esi brīvs.

  8. Cienījamā spalvas māksliniece!
    Ļaujiet mani Jūs tā uzrunāt. Lasot šo jūsu rakstu un citus garā līdzīgus, manī kaut kas sāp. Un es tagad cenšos saprast, kas ir šīs sāpes pamatā. Ja es atmestu visas sajūtas un atbildētu kā skaitļojamā mašīna, mana atbilde būtu: brīvība ir relatīva.
    Kā zināms, katra brīvība beidzas tur, kur sākas otra brīvība. Ilglaicigā skatījumā Jums ir taisnība. Man kā indivīdam nav tiesību savu laiku izniekot un ar savu dzīvi graut tautas ilglaicigas pastāvēšanas pamatus. Tātad brīvība ir nosacīta. Vienkārši viena brivība ir nomainījusi citu.
    P.S.
    Varbūt tie projekti nemaz neizgāzās. Nauda sagāzās paredzētajās kabatās un viss notika tieši tā kā bija paredzēts. Tāda bija viņu brīvība, un viņi to izmantoja. Kopus pūlēs sapelnīto sabāza savās kabatās.

  9. Mēs varam rakstīt patiesas lietas,sūkstīties par milzīgo garīgo nabadzību un merkantīlisma slavināšanu.Bet no tā nekas nemainīsies.Mūsu sabiedrība ir gaužām apslinkusi kā fiziski,tā garīgi.Jūtamies komfortabli,ja nekas īpašs nav jādara.Bet tiklīdz apstākļi piespiež kaut ko darīt,tā brēcam gan par cilvēktiesībām,gan par likumiem ,tādā veidā apliecinot savu nevarību,nevēlēšanos,nespēju domāt. Tāpēc vairs jau nepārsteidz tādas acīmredzamas neģēlības ,kā ,piemēram, tā Dzanuškāna lieta ,Milānas izstāde un daudzas citas,par kurām nevar saprast,vai tās ir blēdības vai muļķība. Celties un cīnīties pret šo visu mums pietrūkst dukas!

Draugiem Facebook Twitter Google+