Latvijā
Novados

Reemigrācijas pilotprojekta laikā Latvijā atgriezušies 330 cilvēki0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Zane Bitere

Līdz oktobra beigām reemigrācijas pilotprojekta gaitā Latvijā atgriezušies 330 cilvēki, šodien konferencē “Aizbraukt vai atgriezties Latvijā – Zemgalē” paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Dainis Rijkurs.

Plāno atgriezties vēl vairāki demiti aizbraucēju

Ministrijas pārstāvis klāstīja, ka projekta laikā reģionālie reemigrācijas koordinatori ir komunicējuši apmēram ar 1300 ģimenēm ārzemēs, un 130 ģimenes jeb 330 cilvēki ir atgriezušies Latvijā. Projektā apkopotie dati liecina, ka tuvākajā laikā atsākt dzīvi Latvijā plānojot vēl 353 cilvēki.

“Jā, šis varbūt nav pārāk liels skaitlis, taču tie ir tikai astoņi projekta mēneši, tāpēc ir pamats teikt, ka projekts ir veiksmīgs un nepieciešams,” uzskata Rijkurs.

Viņaprāt, viens no reģionālo koordinatoru galvenajiem darbiem ir pastāstīt aizbraukušajiem, kāda ir Latvija pašlaik, jo

daudziem ir priekšstats par tādu valsti, kas ir bijusi pirms pieciem, astoņiem vai desmit gadiem.

Savukārt ministrijas Reģionālās politikas departamenta pārstāvis Varis Putniņš informēja, ka deviņi no reemigrantiem saņēmuši valsts atbalstu saimnieciskās darbības sākšanai. Putniņš neslēpa, ka ministrija bija paredzējusi atbalstīt 20 projektus, taču lielai daļai klupšanas akmens izrādījās ārvalsts dzīvesvietas nenorādīšana Iedzīvotāju reģistrā, kas bija viena no projekta prasībām.

Kas uztrauc aizbraucējus uz Lielbritāniju?

Tomēr daļu ekonomisko migrantu, kas izbraukuši uz Lielbritāniju, satrauc iekļaušanās Latvijas sabiedrībā pēc atgriešanās, secinājis Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Rudenī pētnieks intervējis Latvijas iedzīvotājus, kas emigrējuši uz Lielbritānijas vidieni, lai pētītu viņu adaptāciju un nākotnes plānus. Tieši Lielbritānija, nevis Īrija, kas sabiedrībā tiek piesaukta visbiežāk, ir Latvijas, Lietuvas un Polijas darba migrantu lielākā mītnes zeme, šodien konferencē “Aizbraukt vai atgriezties Latvijā – Zemgalē” Jelgavā klāstīja Kaprāns. Ievērojams skaits darba migrantu ir arī Vācijā, Norvēģijā, Īrijā un Zviedrijā.

LU zinātnieks atzina, ka sarunās ar emigrantiem iepazinis skarbo nabadzības seju, no kuras Latvijas iedzīvotāji bēguši uz Lielbritāniju.

“Daudzi aizbrauca nabadzības dzīti, pat traumatizēti dažādu dzīves vētru uzplaiksnījumu rezultātā,”

stāstīja Kaprāns.

Ar gadiem mazinās emigrantu rūgtums

Pētnieks secinājis, ka ar gadiem mazinās emigrantu rūgtums pret pašu valsti, taču, tuvojoties vēlēšanām, vēlme nomainīt visu politisko eliti atkal parādās. Tāpat, salīdzinot situāciju ar vairākiem gadiem iepriekš, izpētīts, ka Latvijas emigranti arvien biežāk izmanto iespēju aizstāvēt savas kā darba ņēmēju tiesības tiesas ceļā.

Kaprāns stāstīja, ka viņa pētījums nav saistīts ar reemigrāciju, taču daļā sarunu izkristalizējies, ka ir emigranti, kas baidās par savas ģimenes iekļaušanos Latvijas sabiedrībā pēc atgriešanās, ja ģimenē ienācis citas rases vai ticības pārstāvis. Īpaši šī problēma nomāc tos, kuru dzimtā vieta ir lauku reģioni.

Tāpat pētnieks novērojis, ka

daļa aizbraucēju jau ir iesakņojusies savā dzīvesvietā un neplāno mainīt mītnes vietu pat Lielbritānijas iekšienē,

jo esošais miteklis sniedz drošības sajūtu, kuras nav bijis Latvijā.

Jelgavā uzklausīs pieredzes stāstus

Saistītie raksti

Šogad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īstenojusi pilotprojektu pašvaldībās reemigrācijas veicināšanai “Reģionālās reemigrācijas koordinators”.

Šodien konferencē Jelgavā paredzēta iepazīšanās ar 2018.gadā īstenoto reemigrācijas pilotprojektu un tā aktivitātēm Zemgalē, Diasporas likumu un piederību Latvijai, veiktajiem pētījumiem par Latvijas darba migrantu Lielbritānijā adaptāciju un nākotnes plāniem, kā arī ar pieredzes stāstiem par atgriešanos Latvijā. Savukārt pasākuma otrajā daļā norisināsies paneļdiskusija par darbaspēka emigrāciju un reemigrāciju Latvijā un Eiropā.

LA.lv