Pasaulē

Rīga – viens no Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem 4

Foto: Fotolia

Domnīcas “Eiropas Starptautisko attiecību padome” (ECFR) analītiķis Marks Galeoti, atzīts eksperts Austrumeiropas un Krievijas lietās, veicis pētījumu par Kremļa metodēm Krievijas organizētās noziedzības tīklu izmantošanā Eiropā, lai sasniegtu savus politiskos mērķus. Pētījuma autors secinājis, ka Rīga ir viens no Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem. Galeoti uzsver, ka valstīm, kuru finanšu jomā ir ievērojama Krievijas naudas klātbūtne, ir īpaši centīgi jāizvērtē šī situācija. Tas īpaši attiecas uz tādām valstīm kā Latvija un Kipra, kas jau ieguvušas reputāciju kā Krievijas organizētās noziedzības grupējumu iecienītākie naudas atmazgāšanas centri.

Noziedzības un politikas simbioze Kremlī

Pēdējos 20 gados Krievijas organizētās noziedzības loma Eiropā ir ievērojami mainījusies, krievu noziedzniekiem mazāk darbojoties ielās, bet aktivizējoties aizkulisēs kā starpniekiem, līdzzinātājiem un sabiedrotajiem Eiropas kriminālajā pasaulē. Krievijas valsts ir lielā mērā kriminalizēta, atzīmē Galeoti, un noziedzīgās pasaules un politiskās vides sajaukšanās dod iespēju režīmam nereti izmantot noziedzniekus kā savas varas instrumentus. Krievijas organizētās noziedzības grupējumi (KONG) Eiropā tikuši izmantoti dažādiem mērķiem, tajā skaitā kā “melnās naudas” avoti, kiberuzbrukumu veikšanai, politiskā spiediena izdarīšanai, cilvēku un preču kontrabandai un pat Kremlim nevēlamu personu nogalināšanai gan Krievijā, gan ārvalstīs. KONG radītos draudus vairo saikne starp noziedznieku tīkliem un Kremļa valsts drošības aparātu – Ārējo izlūkdienestu (SVR), militāro izlūkdienestu (GRU) un Federālo drošības dienestu (FSB). Kremlis jau ir izmantojis organizētās noziedzības grupējumus rietumvalstīs kā instrumentus izlūkošanas aktivitātēm un politiska spiediena izdarīšanai. Galeoti uzskata, ka šī problēma kļūs arvien nopietnāka, Krievijai izvēršot mērķtiecīgu kampaņu Rietumu vienotības graušanai. Viņaprāt, Eiropas valstīm un Eiropas Savienībai kopumā ir ļoti svarīgi izveidot stingrāku un iedarbīgāku atbildi pret šo apdraudējumu. Pētnieks uzsver, ka Eiropas valstīm un to iestādēm būtu jāuzskata KONG gan kā drošības, gan kā krimināla problēma, un jāveic pasākumi to apkarošanai, apzinot to finanšu izvietojumu, drošības un tiesībsargāšanas iestādēm daloties informācijā un atvēlot šai cīņai politiskos un ekonomiskos resursus. Galeoti iesaka veidot kopēju Eiropas pieeju cīņai ar naudas atmazgāšanu; izveidot sadarbības saikni starp izlūkdienestiem un apdraudētajām vietējām kopienām; veicināt sadarbību starp nacionālajiem izlūkdienestiem un policijas spēkiem; plašāk iesaistīt ES Izlūkošanas un operatīvo centru; izmantot diplomātiskos sakarus, kur iespējams; palielināt finanšu atbalstu. Viņaprāt, kompleksi īstenojot šos pasākumus, Krievijas bandīti vairs nevarēs jūsmot par “abu pasauļu labumu izmantošanu: Krievijā mums ir spēks un drošība, bet Eiropā bagātība un komforts”.

Eiropas finanšu uzraugi nepilda savus uzdevumus

Ja nozieguma izdarīšana neatmaksājas, noziedznieki pie tā neķeras. Galeoti atzīmē, ka viens no veidiem, kā KONG tiek iesaistīts Krievijas varas struktūru darbībās, ir netīrās naudas piegāde un atmazgāšana. Uzsverot ārkārtīgo svarīgumu atklāt KONG naudas avotus un finanšu kustību, pētnieks atzīmē rietumvalstu turpinošos nespēju izveidot efektīvas iestādes, lai atklātu korporatīvo struktūru patiesos labuma guvējus un izsekotu naudas plūsmas. Situāciju vēl vairāk sarežģī vispārējā virzība uz naudas atmazgāšanas apkarošanas metožu veidošanu, kur ar risku izvērtēšanu un menedžmenta ekspertīzi nodarbojas cilvēki, kuru darbība būtu jāpārrauga neatkarīgām iestādēm. 2017. gada februārī trīs Eiropas finanšu pārraudzības iestādes – Eiropas banku pārvalde, Eiropas apdrošināšanas un profesionālo pensiju pārvalde un Eiropas vērtspapīru un finanšu tirgus pārvalde – kopējā paziņojumā brīdināja Eiropas Komisiju, ka ES aizsardzība pret naudas atmazgāšanu, ko veic noziedzīgie grupējumi un teroristu organizācijas, var kļūt nedrošāka, jo Eiropā nav kopējas pieejas šīs problēmas risināšanai un trūkst izpratnes un prasmju (un dažreiz arī vēlmes) no finanšu sektora puses pildīt savu lomu. Gale-
oti uzsver, ka valstīm, kuru finanšu jomā ir ievērojama Krievijas naudas klātbūtne, ir īpaši centīgi jāizvērtē šī situācija. Tas īpaši attiecas uz tādām valstīm kā Latvija un Kipra, kas jau ieguvušas reputāciju kā KONG iecienītākie naudas atmazgāšanas centri.

Baltijas ostas kontrabandas ķēdē

2014. gada septembrī Krievijas drošības dienesta FSB aģenti Igaunijas teritorijā nolaupīja Igaunijas drošībnieku Estonu Kohveru un apsūdzēja viņu spiegošanā. Vēlāk Kohvers tika apmainīts pret Igaunijā aizturētu Krievijas aģentu. Galeoti veiktā izpēte liecina, ka Kohvers tika nolaupīts, lai izjauktu viņa sākto izmeklēšanu par ļoti ienesīgo cigarešu kontrabandas biznesu Igaunijas un Krievijas pierobežā. Pierādījumi liecina, ka kontrabandu piesedza FSB, par to saņemot daļu peļņas no bandītu grupējuma. Tālākā izmeklēšana liecina, ka FSB novirzīja iegūto naudu “aktīvām politiskām darbībām Eiropā”, turklāt naudai no bandītu “melnās kases” formāli nav saistības ar Krievijas varas iestādēm. KONG klātbūtne ir daudzās Eiropas lielpilsētās, īpaši ostās, no kurienes var veikt nelegālo kravu pārvadājumus iekšzemē. Aptuveni puse no Afganistānas heroīna nonāk Eiropā pa tā dēvēto ziemeļu maršrutu caur Sanktpēterburgas ostu. No turienes uz Eiropu plūst kontrabandas cigaretes, alkohols un migranti, kas ieradušies Krievijā pat no Ķīnas. Rietumu sankciju aizliegtās importa preces nonāk Polijā un Lietuvā, tad no Baltkrievijas tālāk Krievijā. Galeoti izpētījis, ka visorganizētāk noziedznieki darbojas Krievijas un Somijas pierobežā, kur Krievijas firmas kontrolē lielāko daļu tranzīta preču plūsmas, īpaši Helsinku, Kotkas un Haminas ostās. Pētnieks atzīmē, ka Somija nav kriminālo kravu mērķis, bet gan starpposms ceļā uz Eiropu. No Somijas ostām kontrabandas kravas tiek sūtītas arī uz Sanktpēterburgu, Stokholmu un Rīgu. Stokholmas ostai ir saikne ar Sanktpēterburgu, kur darbojas par Tambovas bandu dēvētais noziedznieku grupējums.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv