Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
13. decembris, 2016
Drukāt

“Kapu tramvajs”: Kas liek Rīgas varas partijām mainīt prioritātes? (5)

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (no kreisās) un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (no kreisās) un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Foto - LETA

Satiksmes ministrijas gatavotie un šā gada maijā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi par videi draudzīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras (sliežu transporta) attīstīšanu Rīgas domei un tajā valdošajām partijām likuši mainīt agrāk apstiprinātās pašvaldības prioritātes. Daudzi no “Saskaņas/Gods kalpot Rīgai” koalīcijas “saimnieciskajiem” pirmsvēlēšanu solījumiem arīdzan aizmirsti, koncentrējot spēkus uz Skanstes tramvaja līnijas izveidi, kas, pēc ekspertu atzinuma, galvaspilsētas satiksmes problēmas tikpat kā nerisinās.

Kā var nesolīt?

Patlaban izskatās, ka jaunais 100 miljonu eiro tramvaja projekts paņēmis visu RD uzmanību, agrākie solījumi aizmirsti. “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” kopīgajā īsajā pro­grammā pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām teikts: “Par galveno prioritāti kļūs sporta infrastruktūras attīstība, t. s. jaunas daudzfunkcionālās vieglatlētikas halles celtniecība.” Izvērstajā programmā norādīts – daudzfunkcionālā sporta manēža atradīsies Ziepniekkalnā. Latvijas Vieglatlētikas savienības vadītājs Guntis Zālītis apstiprināja – patiešām, mērs Ušakovs, par sportu atbildīgā Eiženija Aldermane vispirms solījuši, ka Rīgai tik vajadzīgā sporta manēža būs gatava 2017. gadā, vēlāk solīts, ka būvniecība sākšoties 2017. gadā, bet nu jau nesola neko. Iemesls – to, ko solīja Rīgas pašvaldība, uzņēmās valsts. Sporta manēža būšot gatava 2020. – 2022. gadā, kad ar ES, valsts un privāto investoru pavisam ieguldītajiem aptuveni 50 miljoniem eiro iecerēts pabeigt Daugavas stadiona pārbūvi. Pašvaldība naudu netērēs.

Vēl viena solītā prioritāte – Kongresu namā ierīkot jaunu multifunkcionālo koncertzāli. Patlaban tiek virzīta iecere to būvēt Skanstes rajonā, kur īpašumi pieder neviennozīmīgi vērtētajai AB.LV bankai, turklāt būvniecība līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienesta ēkas gadījumā, visticamāk, notikšot pēc publiskās privātās partnerības principa. Privātie investori šeit esot ieguldījuši vairāk nekā 170 miljonus eiro. “Šā iemesla dēļ pašvaldības pienākums ir nodrošināt infrastruktūru privātajām investīcijām,” nesen televīzijā pauda RD Stratēģiskās pārvaldes vadītājs Armands Krūze. Iznāk, ka atsevišķu investoru intereses ir svarīgākas nekā rīdzinieku intereses. Piemēram, to, kas gaida rindā uz bērnudārziem vai dzīvokļiem.

RD nekādi nesokas ar rindu mazināšanu bērnudārzos. 2013. gada pirmsvēlēšanu laikā “Saskaņa/Gods kalpot Rīgai” solīja to likvidēt nākamajā sasaukumā. Galvaspilsētas mērs pirms trim nedēļām 18. novembra uzrunā atzina – patlaban rindā uz bērnudārzu gaida 6100 bērni.

Rīgā ir arīdzan daudz neatrisinātu apkārtējās vides samezglojumu. Aizvien netiek pildīts Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembra spriedums par atkritumu apsaimniekošanas zonējumu izveidi galvaspilsētā, aizvien no Getliņu atkritumu poligona Daugavā plūst nepietiekami attīrīts ūdens. “Getliņi Eko” būvēs siltumnīcas gurķiem, bet netīrais ūdens plūdīs uz Daugavu.

RD nesokas arī ar pirms vēlēšanām solītā budžeta deficīta ievērošanu. Nākamajā gadā tas iecerēts ar 3,4% lielu iztrūkumu, lai gan partiju pirmsvēlēšanu programmā teikts, ka deficīts nepārsniegs 2 – 3%. Pēdējos gados vērojama prakse, ka Rīgas budžeta deficīts būtiski pieaug tajā paša finanšu gadā pēc budžetā veiktajiem labojumiem.

Slepenais Skanstes tramvaja plāns

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz nākamā gada 17. janvārim vērtēs iecerēto tramvaja līnijas būvniecību uz Skan­stes rajonu, kur patlaban dzīvo aptuveni 1400 cilvēku. Projekts, pēc “Rīgas satiksmes” domām, satur komercnoslēpumu, tāpēc to var publiskot vien daļēji.

Zīmīgi, ka Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojumu vēl gatavo un to iecerēts apstiprināt vien nākamā gada beigās. Lokālplānojuma nav, tomēr naudu tramvajam prasa…

Iecerētā Skanstes tramvaja līnija Rīgas transporta infrastruktūras shēmā.Iecerētā Skanstes tramvaja līnija Rīgas transporta infrastruktūras shēmā.

Plānotāji un arhitekti uzsver, ka galvaspilsētai nav ilgtermiņa satiksmes vīzijas. “Nav vērtēts, kas dos vislielāko atdevi. Rīgā nerēķina ekonomisko atdevi satiksmes objektiem, turklāt ne tikai vienam objektam, bet arī visai transporta sistēmai kopumā. Es pats aprēķināju, ka tunelis Kārļa Ulmaņa gatvē zem Vienības gatves kopā ar virszemes krustojuma pārbūvi atmaksāsies piecos sešos gados,” teic Elmārs Daniševskis, pieredzējis satiksmes plānotājs. Taču tas nolikts plauktā.

Pilsētplānošanas eksperts Toms Kokins jau sen teicis, ka Rīgā visi sabiedriskā transporta maršruti kā stari ved uz pilsētas centru un ka trūkst tādu līniju, kas savstarpēji savienotu pilsētas rajonus, centru nešķērsojot. Šo problēmu Skanstes ielas tramvajs palīdzētu risināt. Tomēr nesaprotami, kādēļ tramvajs jābūvē tieši šeit. Rajona attīstība paredzēta tikai nākotnē, bet daudzviet citur cilvēkiem tramvajs noderētu jau tagad. Kad sabiedriskajā transportā ieviesa talonus, viens no pamatojumiem bija – varēšot analizēt pasažieru plūsmas. Kad tagad “Rīgas satiksmei” vaicāju, cik pasažieru pāri Gaisa tiltam brauc uz Sarkandaugavu (kas potenciāli varētu apbraukt centru), atbildēt nespēja.

Jaunās paaudzes arhitekts Oto Ozols Skanstes projektu nosauc par “naudas apgūšanu bez konkrēta mērķa”. “Vissvarīgākais – jāsaprot, kāpēc tramvaju vajag, kādas problēmas tas risinās,” uzsver arhitekts. Sastrēgumu galvaspilsētas centrā pēc tramvaja līnijas uzbūvēšanas mazāk nekļūs.

O. Ozols fiksējis vismaz vairākus Rīgas domes pārstāvju publiski paustos melus par tramvaju uz Skan­stes rajonu. Piemēram, ka jaunā tramvaja līnija radīs iespēju izveidot pirmo sabiedriskā transporta loka maršrutu apkārt pilsētas centram. Tā nebūs, jo līnija iecerēta cauri centrālajiem Rīgas rajoniem – Grīziņkalnu, Brasu, Skansti, Andrejsalu un pašu centru. Neesot korekts salīdzinājums ar Madridi un Berlīni, kur tramvaja līnijas neveido loku ap centru. Madridē ir metro, Berlīnē dzelzceļš, turklāt abās nosauktajās pilsētās līnijas patiešām met loku apkārt centram.

Tāpat portālā riga.lv teikts, ka tramvaja līniju uz Purvciemu varēs ierīkot tad, kad jau būs izveidota loka kustība, ja to darīs patlaban, pievienojot esošajiem tramvajiem vēl citus, tad iela neizturēšot. Bet, piemēram, Centrāltirgus pieturā patlaban maksimumstundā cauri izbrauc 30 tramvaji, patlaban K. Barona ielā – 19. Kāpēc neizturēs, ja pēc jaunās līnijas izveides – ne vairāk kā 29. RD dome pārspīlē, ka par ES naudu nevar būvēt tramvaju uz kādu citu pilsētas rajonu tāpēc, ka teritorijai ir jābūt attīstāmai (tam jābūt norādītam pilsētas attīstības plānā). Rīgā par šādām teritorijām uzskata teritorijas, kurām ir attīstības potenciāls un būtisku privāto investīciju klātbūtne un kuras vienlaikus ir degradētas. Turklāt tam esot jābūt jaunam rajonam, nevis vecam.

O. Ozols vērš uzmanību – tie ir meli! Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā skaidrojusi, ka šim projektam nav nekādas saistības ar degradētām teritorijām, jo šī projekta mērķis ir videi draudzīga bezizmešu sabiedriskā transporta attīstība. Piemēram, Daugavpilī par tās pašas ES atbalsta programmas naudu būvēs jaunu tramvaja līniju uz Daugavpils reģionālo slimnīcu, nevis uz degradētu teritoriju, kā arī pirks jaunus tramvaju vagonus. Savukārt Liepājā par šī projekta naudu pārbūvēs esošās tramvaja līnijas, tostarp atjaunos ielas un ierīkos velobraucējiem vajadzīgo infrastruktūru.

Iesaista KNAB

Transporta eksperts Tālis Linkaits pauž aizdomas, ka Skanstes teritorijā notiekošajam uzmanība būtu jāpievērš tiesībsargājošajām iestādēm. Viņš iesniedzis KNAB pieteikumu par pārbaudes veikšanu, aicinot noskaidrot, vai Latvijas Televīzijas 2016. gada 6. novembra raidījuma “De facto” sižetā minētās darbības nav bijusi kukuļa došana valsts amatpersonai jeb mantiska rakstura labumu nodošana labvēlīgu pašvaldības lēmumu nodrošināšanai.

Atgādināšu, ka šajā raidījumā vēstīts par to, ka RD amatpersonu, tostarp vicemēra Andra Amerika ģimenes rīcībā par būtiski zemāku nekā tirgus cena no Skanstes teritorijas attīstītāja SIA “Merks” nonācis dzīvoklis kompleksā “Viesturdārza nami”. SIA “Merks” izpelnījusies arīdzan Igaunijas tiesību sargājošo iestāžu uzmanību, pret šo uzņēmumu kaimiņvalstī ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, tostarp par korupciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Sanāks, papīpos, gan jau vēl kādu cūcību izdomās.

  2. usakov tu esi prima vecis vienigi tev jatiek vala no ta zagla amerika vins tevi iedzis posta

  3. Prezidents, valdība, premjers, ministri izliekas to visu neredzam? Vai 113 miljoni nav tā vērti, lai tos izlietotu visefektīvāk? Kas apdzīvos tās Skanstes pļavas, no kurienes tie iedzīvotāji tur ieradīsies? Zemes attīstītājiem tas vajadzīgs? Vai rīdzinieki ir ar to mierā? Kāpēc nav sabiedriskās apspriešanas?

  4. šie abi akkurāt kā galvenie personāži no 12 krēsliem..

  5. skaidrs, ka vinji RD gonjii, vinjiem pie kaajas kas ar cilveekiem. Ideaala filma nesen pa televizoru. Pie bagaataas k-dzes… Tauta veeljoprojaam vajadziiga tikai uz veeleeshanaam…

Draugiem Facebook Twitter Google+