Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. janvāris, 2012
Drukāt

Roberts Ķīlis reformēs arī Izglītības un zinātnes ministriju

Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) Roberta Ķīļa vadībā nāksies strādāt tik saspringti, ka, lai tā spētu pildīt jaunos uzdevumus, IZM pašā nepieciešama reorganizācija. Tā šonedēļ pavēstījis R. Ķīlis. 


Ministra padomnieks Reinis Tukišs skaidroja, ka reforma sāksies jau šomēnes un to iecerēts pabeigt mēneša laikā. Taču, kad uzdevu konkrētākus jautājumus par ministra plāniem, R. Tukiša atbildes bija nekonkrētas. Piemēram, jautāts, vai, veidojot “pārmaiņu komandu”, tiks atlaista daļa līdzšinējo IZM darbinieku un vietā pieņemti citi, R. Tukišs atbildēja: “Šāda iespēja netiek izslēgta.” Jāpiebilst, ka pats R. Ķīlis pieminējis “jaunus cilvēkus”, kas ministrijā ienesīšot jaunu kapacitāti.

“Ministra iecere ir samazināt IZM apmēru, kas attiecīgi nozīmētu arī samazinātas izmaksas. Mērķis ir arī pilnveidot dokumentu saskaņošanas un virzības procesu, izvērtēt vakanču skaitu, kā arī veikt ierēdņu funkciju izvērtēšanu,” skaidroja R. Tukišs. Tieši kuri departamenti varētu tikt likvidēti vai apvienoti vai arī veidoti no jauna, pagaidām netiek izpausts.

Ziņu aģentūra LETA ziņo, ka vakar, tiekoties ar novadu izglītības pārvalžu vadītājiem, R. Ķīlis teicis, ka viņš ir izrunājies ar visiem IZM darbiniekiem, kā arī bijis visās IZM padotības iestādēs. Tas liek domāt, ka IZM darbinieki par gaidāmajām pārmaiņām jau informēti. R. Ķīlis arī teicis, ka nevar būt viens departaments profesionālajai un vispārējai izglītībai, savukārt augstākajai izglītībai – divi departamenti, jo šo jomu apjoms būtiski atšķiras. Jāpiebilst, ka savulaik profesionālajai un vispārējai izglītībai bija divi atsevišķi departamenti. Tie tika apvienoti ministres Tatjanas Koķes darbības laikā, un apvienotā departamenta priekšgalā nostājās bijušais izglītības ministrs Jānis Gaigals, bet abu departamentu bijušie vadītāji kļuva par viņa vietniekiem. Tagad J. Gaigalam var nākties uzņemties atbildību par nepareizi sadalītu naudu profesionālo vidusskolu modernizācijai.

 

Ministrs uzskata, ka, gatavojoties pārņemt Eiropas Savienības (ES) prezidentūru 2015. gadā, jau pašlaik būtiski izveidot komandu, kura risina izglītības politikas jautājumus ES un starptautiskajā līmenī.

 

Jautāts, vai no amatiem ministrijā būs jāšķiras tiem, kuri neatbalsta R. Ķīļa iecerētās reformas, R. Tukišs atbildēja: “Protams, IZM ietvaros ir cilvēki, kuru viedokļi par nepieciešamajām reformām atšķiras no ministra skatījuma. Ir saprotams, ka tādējādi šiem cilvēkiem varētu būt grūtības adekvāti pildīt pienākumus attiecīgajās pozīcijās. Pēc funkciju izvērtēšanas un savstarpējām pārrunām netiek izslēgta šo cilvēku pozīcijas maiņa.”

Jau no janvāra ministrijā darbu sāk piecas ekspertu darba grupas, kuras spriedīs, kas būtu maināms mācību saturā un organizēšanā vispārējā izglītībā, kādas reformas vajadzīgas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kā arī sportā un kohēzijas fondu jautājumos. Vispārējās izglītības darba grupā ministrs aicinājis strādāt “Sorosa fonda Latvija” iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāju Aiju Tūnu, privātskolas “Patnis” vadītāju Zani Ozolu, izglītības pētnieci Mariju Golubevu, IZM Vispārējās izglītības nodaļas vadītāju Initu Juhņēviču, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāju Aivaru Stankeviču un Valsts izglītības satura centra direktoru Gunti Vasiļevski. Darba grupas sadarbosies ar diviem diskusiju forumiem – izglītības pārvalžu speciālistiem, kā arī sociālo partneru un vecāku forumu.

Par to, kādas tieši pārmaiņas vajadzīgas, plānots vienoties divu līdz trīs mēnešu laikā.

R. Ķīlis vakar paguva satraukt arī skolotājus, paziņojot, ka, samazinoties skolēnu daudzumam, arī skolotāju skaitam jāsarūk par 6000.

 

Vēlāk gan ministra padomnieki ziņoja, ka tas ir tikai R. Ķīļa viedoklis. Ministrijā nekādus lēmumus par skolotāju skaita samazināšanu nepieņems. Tajā pašā laikā R. Ķīlis pieļauj, ka tad, kad nauda sekos skolēnam līdz skolai, ne tikai līdz pašvaldībām, skolas pašas būs spiestas pārskatīt savu kadru politiku.

 

Viedoklis

Ina Druviete, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja, bijusī izglītības ministre: “IZM, kā jebkurā darba vietā ir gan cienījami profesionāļi, gan tādi, kuriem tā nav piemērotākā darba vieta. Arī man savulaik nācās atbrīvoties no dažiem darbiniekiem, kam bija problēmas ar godīgumu. Kādas tieši pārmaiņas ministrijā iecerētas, man pagaidām nav zināms. Taču ministram būtu jāņem vērā, ka svarīga ir ne tikai degsme, bet arī pieredze un kompetence, kas tiek uzkrāta gadiem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+