Rubikieši slavina darbaļaužu cīņu par tiesībām 0
Uz pasākumu atnākušie rokās turēja karogus – sarkanā krāsā, kā arī ar LSP logo. Tāpat bija redzami plakāti, kas vēsta – “Varu tautai, nevis kapitālam!”, “Rokas nost no pensijām!” un “Latvijas panākumu atslēga – izcili pacietīga tauta?”.
Pasākuma vidū bija manāmi vairāki Rīgas domes deputāti, piemēram, Maksims Tolstojs (SC), Olga Veidiņa (SC), Sergejs Hristoļubovs (SC) un citi.
Hristoļubovs, uzstājoties ar runu, klātesošajiem uzsvēra, ka Latvijai aktuālāki kļuvuši jautājumi, par kuriem darbaļaudis cīnījās vairāk nekā pirms 100 gadiem. Viņš minēja, ka krīze valstī ir beigusies, bet iedzīvotāji savās kabatās to nejūt – degvielas cenas kāpj, rēķini par apkuri un citiem pakalpojumiem aug, bet valsts tikai dod pavēles griezt un griezt.
Domes deputāts uzsvēra, ka kapitālisms šajā situācijā nedod risinājumus, un norādīja uz piemēru, kā cīņa par savām tiesībām notiek Grieķijā, Portugālē un Spānijā, kur cilvēki nedēļām un mēnešiem paliek uz ielām. Tāpat Rīgas domnieks izmantoja iespēju paslavēt Rīgas domi par tās labajiem darbiem, norādot, ka pašvaldība uzņēmusies uzdevumus, no kuriem valsts ir atteikusies, piemēram, Rīgas dome nodrošina bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem.
Kā novēroja aģentūra LETA, vairākas mazas meitenītes dalīja gan sarkanus, gan LSP karodziņus ar uzrakstu latviešu un krievu valodā: “1.maijs – Lai dzīvo darbaļaužu solidaritāte!”
Lielākā daļa pasākuma dalībnieku uzstājās ar runām krievu valodā, sludinot nemitīgu šķiru cīņu par darbaļaužu tiesībām. Kāds no runātājiem uzsvēra: “Biedri, jūs neesat okupanti, bet uzvarētāji. Augstāk galvu un brašāku soli.”
Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Rubiks, kurš norādīja, ka mūsdienās ir īpaši svarīgi dibināt stipras arodbiedrības, lai aizstāvētu darbaļaužu tiesības, līdzīgi kā par tām cīnījās pirms 100 gadiem. “Tas nav prāta darbs, ka valdība vēlas, lai cilvēks strādā, līdz mirst darbavietā, paaugstinot pensijas vecumu,” sacīja LSP līderis.
Rubiks izmantoja iespēju paust viedokli arī par citām tēmām, paužot, ka viņam kauns par savu valsti, ka tajā tiek veicināta mākslīgā apaugļošana un “sievietes, es atvainojos, apsēklo kā govis vai aitas. Mēs pat nezinām, kas no tā izaugs,” teica Rubiks.
Tāpat LSP vadītājs kritizēja ideju par tautas vēlētu prezidentu, par piemēru minot Krievijas pirmo prezidentu Borisu Jeļcinu. Rubiks aicināja neticēt, ka tautas vēlēts prezidents būs labāks par to, kuru ievēl Saeima, jo tautai tāpat tiks piedāvāti apšaubāmi kandidāti.
Rubiks arī dalījās pārdomās par pašreizējo situāciju, ka pēc izstāšanās no Padomju Savienības Latvijā sabraukuši kungi no rietumiem un likvidējuši visu, kas šeit bijis konkurētspējīgs, atstājot vien tūrismu – ārzemnieki braucot dzert alu un mīlēt latviešu meitas, kamēr latvieši brauc vergot uz ārvalstīm. “Nav valdībai kauna,” rezumēja LSP līderis. Rubiks piebilda, ka Eiropas Parlamentā esot saskāries ar kolēģu neizpratni, kāpēc latviešu tauta neprotestē pret valdības rīcību līdzīgi kā to dara grieķi, portugāļi un spāņi.
“Vara pieder mums, tautai. Tā nav nostalģija pēc pagātnes. Padomju Savienība bija un savu uzdevumu izpildīja, bet sociālistiskā savienība atgriezīsies uz planētas,” pauda Rubiks. Viņš arī piebilda, ka “tauta” nozīmē nevis tikai latviešus, bet visus, kas dzīvo Latvijā, un aicināja neuzķerties uz Einara Repšes kārtējo solījumu glābt Latviju, bet nākamajās vēlēšanās balsot par LSP un “Saskaņas centru”.
