Mobilā versija
+18.1°C
Ludmila, Laimdots, Laimiņš
Ceturtdiena, 22. jūnijs, 2017
6. aprīlis, 2016
Drukāt

Vai esat sākuši pavasara sēju? “LA” aptaujā lauksaimniekus

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Roberts Jonāns, z/s “Stārķi” Daugavpils novadā: “Pavasara sēju vēl neesam sākuši, jo augsne vēl nav gatava. Ziemāji ir labi pārziemojuši. Ziemas rapsis nebija iesēts, bet ziemas kvieši pārziemoja brīnišķīgi. Tos esam iesējuši apmēram 130 – 150 ha platībā. Audzējam miežus, kviešus, rapsi un zaļināšanai – pupas. Šogad mēģināsim arī griķus sēt. Pagājušajā gadā bija rekordraža – kviešiem vidēji 5 t/ha, kas ir labs rādītājs. Te jāsaka, ka mūsu saimniecības galvenā nodarbošanās ir piena lopkopība un, ja būtu vēlme iegūt lielākas ražas, tad iegūtu, bet pietrūka līdzekļu, lai to izdarītu. Taisnība, ka ieņēmumi par graudiem glāba piena nozari un palīdzēja segt zaudējumus. Rudenī govis apēda graudu naudu, tagad subsīdiju naudu… Kas būs tālāk – gaismu tuneļa galā neredz. Tagad mēģinām pārdot grūsnās teles. Vai sēšu vairāk graudu? Lai palielinātu platības, vajadzīgi līdzekļi, un tas izsaka visu.”

Inta Ivanova, z/s “Lielsaukas” Tērvetes novadā: “Brīvdienās apsējām pupu lauku – 11,2 ha, tāpēc var teikt, ka visu esam apsējuši. 136 ha audzējam ziemas rapsi, ziemas kviešus un tagad arī pupas. Pupas iesējām pirmoreiz ar bailēm, kā būs. Pērn zeme bija atstāta papuvē, un draugs pārliecināja, ka vajag pupas iesēt. Tā ir laba kultūra, kas zemei piesaista slāpekli. Pagājušajā gadā raža bija laba, ziemas kviešiem vidēji iekūlām 7,5 t/ha, alus miežiem – 6 t/ha un esam apmierināti. Visu izaudzēto realizējam kooperatīvam “Latraps” – ar sadarbību esam ļoti apmierināti. Ziemāji šogad pārziemojuši labi, un ir cerība uz labu ražu.”

Zigfrīds Krieviņš, z/s “Sviķi” Cesvaines novadā: “Sējam minerālmēslus un kāpostus. Tomātus jau esam iesējuši un izpiķējuši. Pie mums laukos vēl šur tur ir sniegs, vietām zeme pat ir sasalusi. Pavasaris pie mums atnāk divas nedēļas vēlāk nekā citur Latvijā, taču aršana jau ir sākusies. Pavisam 500 ha platībā audzējam 16 kultūras, tā ka darba ir daudz. Galvenās kultūras augkopībā ir kvieši, rudzi, mieži un auzas, bet pēc darba apjoma – dārzeņi un kartupeļi. Mēs arī varam teikt, ka pagājušais gads bija labs – mums bija rekordražas. Ar citiem reģioniem gan nevaram sacensties, jo augsne Cesvaines pusē nav tik ražīga. Priecēja dārzeņi, īpaši jau kāposti. Ziemāji šoziem pārziemoja viduvēji, graudaugu platības cieta no pirmā kailsala, kad vairākas naktis temperatūra noslīdēja līdz mīnus 14 grādiem. Tagad strādājam pie tiem, jo ziemāji ir cietuši daļēji un vēl ir kas glābjams.”

 

Valdis Stivriņš, z/s “Druvieši” Krāslavas novadā: “Pirmdien aparām zemi, veicām virsmēslošanu un, ja viss būs labi, tad šodien iesēsim auzas. Šogad rapsi audzējam 80 ha platībā, pupas – 35 ha, auzas – 35 ha, miežus – 60 ha un vasaras kvieši būs 90 ha. Ziemāji pārziemoja, bet ar rapsi ir problēmas – vieglākās augsnēs tas ir aizgājis bojā, jo zeme bija sasalusi, kailsals bija ap mīnus 20, vēlāk daļa lauku bija ūdenī, un mitrums rapsim nepatīk. Vēl ir grūti saprast, bet izskatās, ka no 35 ha ziemas rapša aptuveni puse ir aizgājusi bojā un šī platība būs jāpārsēj. Tas ietekmēs ražu rudenī. Pagājušajā gadā mūsu saimniecībā bija neredzēti labas ražas – tritikāli izdevās nokult 7,5 t/ha, bet ziemas kviešus – 5,8 t/ha. Tā ir ļoti laba raža, jo vienmēr tā bijusi vidēji ap 4 t/ha. Kāds būs šis gads, vēl grūti spriest, vēl jau pavasaris priekšā.”

 

Uldis Ķirsis, SIA “Rāvas” Brocēnu novadā: “Esam jau iesējuši pupas 120 ha platībā. Kā nākamo kultūru sēsim miežus, bet vēl zeme ir pamitra. Kopumā apsēsim ap 500 ha. Pagājušajā rudenī bija sauss laiks, rapsis nepaspēja sadīgt, bet aizvadītā ziema bija jēla, brieži noēda un nobradāja ziemas rapsi – cieta ap 40% sējumu. Brieži uz sējumiem nāk katru gadu, bet tie netiek klāt, kad laukus klāj sniegs. Šis gads bija izņēmums. Tagad atkal sējumi cieš no zosīm, paskaitījām – laukos ganās apmēram pusotra tūkstoša zosu. Kopumā pērn bija rekordražas – pirmo gadu audzējām tritikāli un izdevās ievākt ap 10 t/ha, bet kviešus izdevās nokult ap 7,7 t/ha. Tā ir viena no labākajām ražām saimniecības vēsturē. Kā būs šogad, to redzēsim tikai tad, kad graudi būs apcirkņos.”

 

UZZIŅA

Sējumu platības struktūra

Graudaugi 56,8%

Lopbarība – zaļbarība 29,6%

Tehniskās kultūras 8,9%

Kartupeļi 2,3%

Dārzeņi 0,7%

Citas kultūras 1,7%

Avots: “Latvijas statistikas gadagrāmata 2015”, 2014. gada dati

Pievienot komentāru

Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt izsūtāmo sarakstus (15)Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt apcietināmo, nošaujamo un izsūtāmo sarakstus
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Medicīnas pakalpojumu divi groziņi

Koalīcijas partijas pagājšnedēļ vienojās, ka papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei iegūs no sociālajām iemaksām un ka pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems tie, kas maksā sociālo nodokli, un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas. Veselības ministrija piektdien publiskoja informāciju ar virsrakstu “Par veselības aprūpes pakalpojumu dalījumu pilnajā un pamata pakalpojumu grozā”, skaidrojot, kas ietilpst pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā un kādus medicīnas pakalpojumus saņems tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicējas.

Vai veselības aprūpes pieejamība jāsaista ar nodokļu nomaksu?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (1)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (2)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Liepnieks: Trukšņa pārvēlēšana ir jocīga un neticama (8)“Es zināju, ka socioloģija Jūrmalā bija Trukšņa kungam labvēlīga, bet tas tomēr likās tik jocīgi. Tas, ka viņš tik pārliecinoši uzvarēja ar tik jaunu un īpatnēju kampaņu, ir pilnīgi neiedomājami,” polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot Gata Trukšņa pārvēlēšanu Jūrmalas mēra amatā.
Draugiem Facebook Twitter Google+