Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. februāris, 2012
Drukāt

Runča piedzīvojumi uz Liepājas skatuves

runciszabakos_1

Kad Šarls Pero, bagāts un cienījams Parīzes buržuā, 1697. gadā izdeva savu pasaku krājumu “Mammas Zoss pasakas”, viņš iesāka jaunu literatūras žanru – literāro pasaku, bet viņa darbi daudzu paaudžu garumā kļuva par bērnu un viņu vecāku prieka un iedvesmas avotu.

 

9. februārī uz Liepājas teātra skatuves būs skatāma režisora Mārča Lāča veidotā leļļu izrāde bērniem “Runcis zābakos” pēc Šarla Pero tāda paša nosaukuma pasakas motīviem.

“Izvēloties veidot izrādi par Runci zābakos, man uzreiz bija skaidrs, ka galvenais varonis – Runcis – būs lelle,” stāsta režisors Mārcis Lācis. “No teātra puses bija uzdevums sagatavot izrādi mazākajiem skatītājiem, bet, pateicoties tam, ka materiāls ir tik vitāls un rosinošs, lai to skatītos, gadiem īsti nav nozīmes. Es taisu izrādes, lai man pašam būtu interesanti tās skatīties!”

M. Lācis studējis Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā un leļļu teātra bakalaura programmā, bet 2010. gadā ieguvis maģistra grādu teātra režijā. Dziļāka izpratne par mūsdienu leļļu teātri iegūta, ceļojot un piedaloties starptautiskos teātru festivālos. “Pirmos gadus studējot, īsti nesapratu, ko daru. Vai lelle ir tikai tas nieciņš, ko uzmauc uz rokas un kustina aiz širmja? Tad, pabraukājot pa pasauli un festivāliem, sapratu, ka lelles izrādēm var piešķirt citas dimensijas. Klasiskais leļļu teātris mani nesaista. Interesē tieši sintēze starp lellēm un aktieriem, leļļu un dramatisko teātri.”

Izrādē “Runcis zābakos” režisoram M. Lācim ir dubults darbs, jo jāvada ne tikai aktieri, bet arī lelle.

 

“Man jāvada abi – aktieris un lelle. Bet vispirms aktieriem jāapgūst lelles vadīšana attiecīgajā tehnikā, kad 2 – 3 cilvēki strādā ar vienu lelli. Un tikai tad, soli pa solim viņi saprot, kādas ir viņu iespējas darboties telpā,” par izrādes tapšanu stāsta režisors. “Tas ir sarežģīts process, ja grib panākt, lai lelle kustas kā dzīva un aktieru vadīšana netraucētu to baudīt.

 

Aktieriem jābūt maksimāli koncentrētiem, lai lelles kājas neietu uz citu pusi atšķirībā no galvas.”

M. Lācis plašāku atzinību guva ar izrādi diplomdarbu “Novakars. Kopsavilkums”, kas saņēma “Spēlmaņu nakts” apbalvojumu kā 2009./2010. gada spilgtākā debija. Ilgus gadus darbojies teātra biedrībā “Umka.lv”, kā arī ir viens no tās līdzdibinātājiem. Spēlējis lomas gan leļļu, gan dramatiskajā teātrī, bet par lomu spēlfilmā “Man patīk, ka meitene skumst” saņēma “Lielā Kristapa” žūrijas speciālbalvu par pārliecinošu debiju.

Runcim uz Liepājas teātra skatuves atdzīvoties palīdzēs aktieri Marģers Eglinskis, Gatis Maliks un Pēteris Lapiņš. “Aktieri tiek galā labāk, nekā es cerēju. Mans mērķis ir panākt, ka aktieri vada lelli ar tik precīzu plastiku, lai skatītājiem ne brīdi negribētos paskatīties uz lelles vadītājiem,” stāsta M. Lācis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+