Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. maijs, 2015
Drukāt

Rundāles pils krāšņi nosvinējusi 279. gadadienu (2)

Gunāra janaiša fotoGunāra janaiša foto

Svētdien, 24. maijā Rundāles pilī ar Imanta Lancmaņa monogrāfijas “Rundāles pils. Vēsture” prezentāciju, smaržu vāžu darbības uzsākšanu un pastāvīgās ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” trīs telpu atklāšanu tika atzīmēta 279. gadadiena, kopš ielikts pirmais pamatakmens pils celtniecībā, portālam LA.lv pavēstīja muzejs sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Bemberga.

Imanta Lancmaņa grāmata “Rundāles pils. Vēsture” ir pirmā daļa no triloģijas, kurā ietilps pils vēsture, tās restaurācija un pils kā objekts. “Pirmajā grāmatā varēs gūt informāciju par pils cēlājiem, apdzīvotājiem, postītājiem un atjaunotājiem. Esmu strādājis vairāk kā hronists, liekot runāt dokumentiem, bet dažādi citāti ļaus sajust laikmeta noskaņas, ieraudzīt darbojošos personu lomu pils mainīgajos likteņos,” stāsta Imants Lancmanis. Grāmata izdota, pateicoties mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam.

24. maijā dekoratīvās mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”, tika atklātas trīs telpas, kas veltītas rokoko stilam, aptverot laiku no 18. gadsimta 30. gadiem līdz 70. gadiem.

Pirmā telpa iecerēta kā vīzija par rokoko laikmetu, kur atsevišķie eksponāti brīvā un asimetriskā kārtojumā projicējas uz Latvijas piļu, muižu un baznīcu fragmentu foto kolāžas fona, kas klāj visas sienas un griestus. Centrālais eksponāts – zeltītās durvis no Svētes pils, Kurzemes hercoga Pētera izpriecu rezidences. Telpā būs apskatāms arī Hercoga bibliotēkas ozolkokā grieztais skapis, vienīgais oriģinālais priekšmets, kas saglabājies no Rundāles pils 18. gadsimta 60. gados tapušā apmēbelējuma.

Otrs jaunums – iebūvēta telpa ar zaļi krāsotiem un sudrabotiem sienu paneļiem, kas uz Rundāles pili pārceļojuši no Puzes muižas Kurzemes ziemeļos. “18. gadsimta 70. gados tapusī “Zaļā zāle” ir vienīgais piemērs Latvijā koka paneļu pielietojumam, jo pat Kurzemes hercogu rezidenču vidū tikai Jelgavas pils hercoga guļamistabā sienas bija klātas ar lakotiem paneļiem. Puzes muižas kungu māja jau sen ir nograuta, paneļi tika izglābti 1964. gadā, tie restaurēti 2014.-2015. gadā,” stāsta Bemberga.

Trešā telpa ir porcelāna kabinets. Tajā trīs vitrīnās rādīts Eiropas porcelāna “zelta laikmets” – dažādu Eiropas valstu 18. gadsimta ražojumi, kas aizsākās ar Meisenes manufaktūras dibināšanu 1710. gadā. Tā arī visplašāk ir pārstāvēta gan ar vāzēm, galda traukiem, svečturiem, gan ar rokoko laikā tik iecienītajām miniatūrajām figūriņām.

Pils dzimšanas dienas ietvaros uzsāka demonstrēt smaržu vāžu jeb popūriju darbību ekspozīcijas telpās. Rokoko laikmetā vairums smaržu trauku pārstāvēja t.s. popūrija tipu (franc. pot pourri – sapuvušais pods), kur aromātiski kaltētu ziedu, augu, eļļu un sveķu maisījumi pūstot un fermentējoties, atdeva telpai savu smaržu buķeti. Muzeja speciālisti rūpīgi pētīja vēstures avotu un attēlus, meklēja dažādas receptes, lai varētu izveidot vēsturiski atbilstošu smaržu maisījumu.

Pils ansambļa nodaļas vadītāja Lauma Lancmane: “Muzejā pavasarī uzsākām nelielu vijolīšu lasīšanas akciju, kur nu katram bija iespējams, aicinājām tās salasīt un nest uz muzeju, tur sasālījām, iekonservējām, lai sagatavotu vienu no popūriju sastāvdaļām, tieši tāpat arī darījām pirms Ziemassvētkiem, aicinot kolēģus svētku brīvdienās iekrāt, izkaltēt apelsīnu, citronu, mandarīnu mizas, smaržu vāžu sastāva veidošanai.” Dažādu augu eļļu maisījumi iegādāti ārzemēs, muzejā gatavoti arī garšvielu uzlējumi spirtā un degvīnā, kas tiks jaukti kopā, atbilstošā aromāta pildījumu veidošanai.

Rundāles pils ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem ārvalstu tūristiem Latvijā, kā arī vienīgā ekskluzīvā lokācija valsts līmeņa prezentācijas pasākumiem, starptautiskiem mākslas un mūzikas festivāliem, biznesa vides prezentāciju pasākumiem. Rundāles pils ir visapmeklētākais muzeja komplekss Latvijā, kas atvērts apmeklētājiem visu gadu un katru dienu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. … kas slēpjas aiz šīs greznās ārienes un pašpasludinātās dižciltības?

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+