Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. marts, 2012
Drukāt

Sajust īstenību

malinakalns_beznos_1

Līdz 18. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” būs skatāma mākslinieku Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbu izstāde “Pacieties”.

 

Izstāžu zālē “Arsenāls” skatāmā ekspozīcija piedāvā tikšanos ar spilgtākajām Latvijas laikmetīgās mākslas parādībām, radošā tandēma – mākslinieces Sarmītes Māliņas un fotogrāfa Kristapa Kalna – veikumu personālizstādē “Pacieties”.

Māliņa un Kalns Latvijas mākslas dzīvē aktīvi darbojas jau gandrīz desmit gadus. Aizsācies kā radoša sadarbība, veidojot laikraksta “Diena” pielikuma “Kultūras Diena” vāka ilustrācijas, abu autoru veikums nu aptver arī virkni instalāciju un objektu, kas izpelnījušies skatītāju ievērību, vienlaikus saņemot arī mākslas ekspertu atzinīgu vērtējumu.

Spilgts notikums Latvijas mākslas dzīvē savulaik bija Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā Lieldienu laikā izveidotā instalācija “Altāris”, kur te-levizora ekrānā bija redzams Jēzum Kristum līdzīgs puisis.

2008. gadā Cēsu mākslas festivālā izstādītais abu mākslinieku kopdarbs “Mīlestība nekad nebeidzas” saņēma laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā un tika izvirzīts nozīmīgākajai mākslas balvai Latvijā – Purvīša balvai.

Kā norāda izstādes kuratore Daiga Rudzāte:

 

“Abos autoros dziļi iesēdies pētnieka gēns, kas rosina izzināt ne tikai savu, bet arī skatītāju emociju un zināšanu pasauli, liekot pēdējiem sastapties ar hrestomātiskiem tēliem un parādībām neordinārās situācijās. Mākslu iespējams atrast visur, un gabaliņš ierāmētas īstenības kļūst par mākslu.”

 

Izstāde “Arsenālā” vērtējama kā likumsakarīgs abu mākslinieku līdzšinējās radošās darbības turpinājums. Te sastopami arī iepriekš tapušo darbu kontekstā iepazīti tēli, piemēram, jau minētais Jēzus Kristus vai aiz aprasojuša stikla novietoti krāšņi ziedi. Vienlaikus izstāde “Pacieties” ir pārsteidzoša savā minimālismā. Tādējādi autoriem “Arsenāla” telpās izdevies panākt tikpat koncentrētu, viendabīgu noskaņu kā iepriekš tapušajos darbos nelielā, tikai pāris kvadrātmetru lielā istabas formātā. Rotaļu zirdziņš, marmorā sastingusi grāmata, melns aplis un garas baznīcas solu rindas – šie un vēl pāris citu spilgtu tēlu, kas izvietoti plašajā izstāžu zālē, rada savdabīgu, teju mistisku noskaņu.

Paši autori atzinuši – šie fragmenti, “dzīvās bildes” ir kaleidoskopa detaļas, kuru kopums rada atmiņu un zināšanu krāsaino pilnību.

Bet izstādes nosaukumu “Pacieties” pavisam noteikti var skaidrot arī kā aicinājumu nesteigties, uzkavēties, lai šajā šķietami lakoniskajā “dzīvo bilžu” klāstā sajustu, sasmaržotu, sadzirdētu un izlasītu kādu pesonisku un vienlaikus universālu stāstu par būtisko.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+