Saldētās pārtikas eksporta topā – zivis, ogas un pelmeņi 0
Latvijas saldētās pārtikas eksporta TOP trijnieku vērtības izteiksmē stabili veido saldētas zivis, ogas un pelmeņi, tomēr parādās arī jaunpienācēji, piemēram, saldētas kūkas, līdz ar to “saldētais eksports” pēdējos divos gados piedzīvo aizvien lielāku kāpumu.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas (ZM) informāciju pagājušajā gadā pēc eksporta vērtības saldētās pārtikas TOP virsotnē bija saldētas zivis un zivju filejas, kuru kopējā eksporta vērtība sasniegusi 12,42 miljonus latu. Pērn visvairāk eksportēts uz Igauniju – 22%, Lietuvu – 21%, Baltkrieviju – 17% un Ukrainu – 14%. Visvairāk pieprasītas brētliņas, mencas, kā arī atvēsinātu lašu dzimtas zivju un pangasiju filejas, kuras gan pienesumu kopējā ainā veido kā reeksports.
Saldētās pārtikas eksporta jomā nākamais nozīmīgākais produkts ir dažādas saldētas ogas, kuru eksporta vērtība pērn sasniedza 8,29 miljonus latu. Vispieprasītākās eksporta tirgos bija saldētas mellenes, kuras tika eksportētas 5,6 miljonu latu vērtībā. Lielākais saldēto ogu noņēmējs ir Ķīna, turklāt ķīniešus ļoti interesē nevis kultivētās, bet gan meža mellenes, kuru uzturvērtība Austrumu reģionā kotējas ļoti augstu.
Savukārt pelmeņu segments ir vienīgais no eksportētajiem sasaldētajiem produktiem, kur vērojama pozitīva tirdzniecības bilance, proti, eksports pat trīs reizes pārsniedz importa vērtību. Pelmeņu tirdzniecības eksporta apjomi 2012.gadā kopumā palielinājās par 9%, un kopējā eksporta vērtība bija 3,03 miljoni latu. Pelmeņu popularitātes pieaugums varētu būt skaidrojams ar kopējo patēriņa tendenci, kad iedzīvotāji, taupot laiku, pēc iespējas lieto patērēšanai gatavu produkciju.
Arī saldējuma eksporta vērtība 2012.gadā palielinājās par 53%, tomēr vēl joprojām Latvija gandrīz trīs reizes vairāk saldējumu importē nekā eksportē. Lielākais saldējumu eksporta tirgus ir Lietuva – 46,5% no kopējās vērtības, kas 2012.gadā veidoja 0,97 miljonus eiro (0,68 miljoni latu).
Lai gan Latvijā netrūkst dārzeņu audzētāju, ar “saldēto biznesu” neviens nevēlas nodarboties, to skaidrojot ar pārāk lielo pašizmaksu. Pagājušajā gadā saldēto dārzeņu eksporta vērtība bija 0,47 miljoni latu, kas gandrīz viss bijis reeksports.
Tikmēr saldētas maizes eksports ražotājiem pagaidām nav izdevīgs, atzina Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs. “Svaigu kviešu maizi māk izcept katrā valstī, savukārt rudzu maize ir visai specifiska, lai ar to eksporta tirgos varētu nopelnīt. Lai saldētu maizi, jārēķinās ar lieliem attālumiem, piemēram, Austrāliju, bet tad veidojas attiecīgi ļoti liela pašizmaksa”.
Tikmēr pagājušajā gadā saldētas pārtikas produkcijas eksportā jaunpienācējs bija SIA “Staburadze konditoreja”, kas pēc investīcijām jaunās iekārtās sākusi sasaldēt konditorejas izstrādājumus. Līdz ar to pērn sākts saldētu kūciņu eksports uz Vāciju, Lielbritāniju un Īriju, kā arī nelielos daudzumos – uz ASV un Izraēlu.
Kā norāda AS “Swedbank” eksperts Kārlis Birznieks, kopumā saldētās pārtikas bizness var izvērsties izdevīgs, tomēr jāapsver samērīga galaprodukta cena.
“Ja raugāmies ilgtermiņā, globālie faktori – iedzīvotāju skaita pieaugums, augošā Āzijas iedzīvotāju maksātspēja un Rietumvalstu pircēju gatavība maksāt vairāk par dabīgu preci – ir ļoti labs fons Latvijas pārtikas eksportam, tostarp saldētās pārtikas eksportam. Tomēr jāapzinās, ka produktu sasaldēšana un temperatūras uzturēšana tālākajā loģistikas ķēdē līdz gala patērētājam paaugstina produkta pašizmaksu. Līdz ar to ražotājiem rūpīgi jāapsver, vai pircējam sasaldēts Latvijas dārzenis vai auglis būs pietiekami vērtīgs, lai papildus apmaksātu tā saldēšanas izmaksas un speciālo transportu,” norāda eksperts.
Kā liecina ZM dati, pagājušajā gadā Latvijā saldētās produkcijas eksporta kopējā vērtība bija 24,17 miljoni latu no kopējās pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtības – 1,582 miljarda latu. Līdz ar to saldētās produkcijas eksports veidoja 1,5% no kopējās produktu eksporta vērtības.
