Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. februāris, 2013
Drukāt

Serbijas iedzīvotāji skeptiski par valsts dalību ES

Foto - EPFoto - EP

Eiropas Integrācijas biroja Serbijā rīkotajā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka šobrīd tikai 41 procents serbu atbalstītu savas valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Šis ir zemākais eirooptimistu īpatsvars Serbijā beidzamajos desmit gados, un par astoņiem procentiem mazāks nekā aizvadītā gada jūnijā.

 

Serbu laikraksts “Danas” šo negatīvo nostāju skaidro ar eirozonas krīzi un ar to saistīto bezdarba līmeņa un nabadzības pieaugumu ES, ar serbu vājo izpratni par ES darbības principiem, ar Briseles augstajām prasībām jaunu dalībvalstu uzņemšanai, kā arī pretrunīgajiem bijušās un esošās Serbijas valdības vēstījumiem tautai.

 

Valdības mainās, problēmas paliek

ES kandidātvalsts statusu Serbija ieguva pagājušā gada martā. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Serbijas uzņemšanai ES ir Serbijas un Kosovas sadarbība. Kosova neatkarību vienpusēji pasludināja 2008. gadā, taču Serbija joprojām to uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu, lai gan Kosovas neatkarību atzinušas 90 valstis, tostarp ASV un vairākums ES dalībvalstu. Lēmums par oficiāla kandidātvalsts statusa piešķiršanu bija iespējams tikai pēc tam, kad abas valstis panāca vienošanos vairākos būtiskos jautājumos, piemēram, par Kosovas pārstāvību starptautiskajā, tostarp reģionālajā, līmenī, kā arī par robežas pārvaldību. Toreizējais Serbijas prezidents Boriss Tadičs atzinīgi novērtēja ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu un sacīja, ka tas bruģē ceļu uz “ekonomisku progresu un labklājību”, bet brīdināja, ka Serbijai “vēl ir priekšā daudz darba, lai sāktu sarunas par dalību ES, kas ir nākamais solis pēc šā statusa iegūšanas”.

Eiropas integrācijas ministra padomnieks Nikola Papaks uzskata, ka jaunā valdība, kas nāca pie varas aizvadītā gada jūlijā sociālista Ivica Dačiča vadībā, uzsāka darbu smagos apstākļos, jo iedzīvotāji jau bija noguruši no pārmaiņām un integrācijas grūtībām, bet valsts kopumā ir zaudējusi uzticību Eiropas partneru acīs.

Lai gan Dačiča valdības prioritāte ir virzīt valsti tuvāk dalībai ES, sabiedrības noskaņojums tās darbības pirmajā pusgadā vēl vairāk pasliktinājies.

Turklāt novembrī ANO Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls Hāgā attaisnoja kara noziegumos apsūdzēto bijušo Kosovas premjerministru Ramašu Haradinaju, kurš Kosovas konflikta laikā 1998. – 1999. gadā bija Kosovas atbrīvošanas armijas komandieris un bija apsūdzēts zvērībās pret serbu, čigānu un “nelojāliem albāņu” civiliedzīvotājiem.

Visbeidzot serbu sapni par ES aptumšojusi iestāšanās sarunu sākuma atlikšana vismaz līdz šā gada jūnijam. Lai tiktu noteikts datums sarunu uzsākšanai par Serbijas iestāšanos ES, Belgradai ir jāpanāk skaidrs progress sarunās ar Kosovu un jānormalizē ikdienas attiecības ar atdalījušos provinci. Serbijas un Kosovas sarunas atsākās oktobrī, taču vienlaikus Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs paziņoja, ka Serbija atteiksies no centieniem iestāties ES, ja Brisele uzstās, ka Belgradai ir oficiāli jāatzīst Kosovas neatkarība. “Ja Belgradai attiecībā uz dalību ES tiks izvirzīti jauni nosacījumi, kas nav bijuši piemēroti citām kandidātvalstīm, tas Serbiju tikai attālinās no šīs savienības,” uzsvēra 
Nikoličs.

 

Rezultāti 
vairos uzticību

Djordje Milicevičs, Serbijas Sociālistiskās partijas preses sekretārs, domā, ka zemais atbalsts ES ir “pilsoņu emocionāla reakcija” uz integrācijas grūtībām, valdības sarežģītajiem lēmumiem un eirozonas krīzi. Milicevičs uzskata – ja Serbija šogad uzsāks iestāšanās sarunas, tad eirooptimistu skaits atkal pieaugs, jo “ikreiz, kad iedzīvotāji jūt reālu labumu no ES, viņu uzticība pieaug”.

Arī Papaks tic, ka Serbija “iet pareizajā virzienā, esam sākuši sakārtot sāpīgos jautājumus savā zonā”.

Padomnieks vietējai presei atzina, ka “neviens cits sociālais process nevar rēķināties ar tādu sabiedrības atbalstu kā Eiropas integrācija. Partijas var tikai sapņot par tādu atbalstu. Tiesa, šis ir kritiskais brīdis, ir pienācis laiks mainīt attieksmi. Eiropas integrācija vairs nav tikai kādas partijas monopols vai mārketinga problēma, tā ir nopietna valsts politika. Es ceru, ka valdības darbs sevi attaisnos un sabiedrības atbalsts dalībai ES pieaugs vismaz līdz 50 procentiem.”

 

Eiroskeptiķa viedoklis

Serbs Marks saka: “Es esmu kādu laiku dzīvojis ārpus savas dzimtenes, ES valstī, un tieši tur iepazinu eiroskepticismu. Serbi saņem daudz maldinošu ziņu par ES, par tās valstu savstarpējo draudzību un vienotību. Tas ir kļūdains uzskats, ka iestāšanos ES neatbalsta mazāk izglītotie serbi, tie, kas neceļo un ir iesūnojuši savos uzskatos. Gluži otrādi, pārsvarā tie ir izglītoti cilvēki, kuri ir pret ES, jo veids, kā tiek attēlota šī savienība, ir apvainojums inteliģencei. Mani personīgi kaitina Briseles diktāti, ES vēlas būt spēcīgāka valsts par Serbiju. Integrācija, kas veicina manas valsts sabrukumu, nevar gūt manu atbalstu. Palikšu eiroskeptiķis līdz Serbijas uzņemšanai ES, un domāju, ka arī pēc tam.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+