Skaita stundas līdz Putina Krievijai 0
Pirms svētdien, 4. martā, Krievijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanam Eiropas galvaspilsētā Briselē virmo viedokļ i un diskusijas. Eiropas mediji tvēruši pēdējā laika ziņas no Maskavas – solidāro protesta akciju “Lielais baltais aplis”, prezidenta kandidāta un pašreizējā premjerministra Vladimira Putina ka lētu priekšvēlēšanu triku kritizēto atentāta mēģinājumu,
kā arī Krievijas valsts kontrolētās sabiedriskās domas pētījumu kompānijas “VTsIOM” jaunāko statistiku, kas apgalvo, ka V. Putins uzvarēs ar teju 60 procentiem balsu, aiz sevis atstājot pārējos četrus kandidātus.
Ekonomiskās un politiskās spīles
Kamēr ES amatpersonas un diplomāti ietur pauzi un Krievijā gaidāmos procesus nekomentē, vien pauž cerību, ka vēlēšanas notiks demokrātiski un godīgi, neatkarīgie eksperti sliecas runāt par Krieviju, kurai atkal būs jādzīvo V. Putina varas ēnā.
Retais no politisko procesu vērotājiem apsver, ka Krievijas vēlēšanu scenārijam varētu būt arī cits iznākums. Vadošajiem ārpolitikas ekspertiem, kas dažādos forumos pēdējā laikā uzstājušies Briselē, ir virkne argumentu par to, ka ne tikai Krievijas sabiedrību, bet arī pašu līderi gaida smagi laiki, par spīti tam, ka lietā tiks likti visi iespējamie ieroči, lai varu iegūtu. To secina arī analītiķi, kas Londonā bāzēta neatkarīgā politikas institūta “Chatham House” paspārnē izstrādājuši pētījumu, kurā izvērtēta V. Putina atkārtota varas iegūšana un sekas gan Krievijai pašai, gan Eiropai.
“Tas būs ļ oti grūts periods Putinam, jo viņš bija absolūti nespējīgs reformēt Krieviju. Putins nojauca daudzas no tām brīvībām, ko bija iesācis Boriss Jeļ cins, atjaunojot politisko pārākumu pār ekonomiku. Ir saglabājies liels kontrasts starp individuālo brīvību un pilsoņu tiesībām. Un es te saskatu dažas interesantas paralēles ar gāzto Ēģiptes līderi Hosni Mubaraku,”
tā Putina varas nākotni vērtē ES un Krievijas padomes vecākais padomnieks Marks Franko.
Ne tikai politiskā, bet arī ekonomiskā situācija Putinam nebūs labvēlīga, uzskata profesors Filips Hansons no Birmingemas, norādot, ka daudzas valstis būtu priecīgas par tādām prognozēm, kādas ir Krievijai patlaban, proti par četru procentu lielu izaugsmi. “Taču Krievijā saglabājas liela neapmierinātība un nedrošība. Labās dienas, kad izaugsme sasniedza septiņus procentus no iekšzemes kopprodukta, ir garām. Krievijas ekonomika ir pārāk atkarīga no naftas cenas, un globālā situācija, kā arī eirozonas krīze darbojas pret Krieviju. Darba spējīgo cilvēku skaits valstī dramatiski sarūk. Vienīgā izeja ir pamatīga uz tiesiskumu balstīta modernizācijas programma,” saka Filips Hansons.
Krievijas modernizācijas programmu savulaik aizsāka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, lai, izmantojot starptautiskos fondus, veicinātu valsts attīstību. To aktīvi atbalstīja un palīdzību piedāvāja arī ES, taču eksperti secina, ka tagad programma faktiski ir apstājusies un nav jūtams, ka V. Putins to jebkādā veidā vēlētos atdzīvināt.
Tikmēr bijušais Lielbritānijas vēstnieks Krievijā Endrju Vuds uzskata, ka gaidāmās vēlēšanas ir daļ a no pārmaiņu procesa. “Anti Putina demonstrācijas ļ oti veiksmīgi noformulēja neapmierinātības līmeni sabiedrībā. Tagad svarīgākais jautājums ir, kas notiks pēc 4. marta. Maz ticams, kā Putins sāks būtiskas reformas, kas varētu mainīt politiskās elites pozīcijas, taču vēlme saglabāt status quo, neveicinās stabilitāti laikos, kad pieaugošais vidusslānis vēlas arvien vairāk iespēju, vadot valsts un savu dzīvi. Paies laiks, kamēr Krievijā izveidosies ticama opozīcija, tikmēr Rietumiem jābūt godīgiem un patiesiem savās attiecībās ar Krieviju,” tā Endrju Vuds.
Demonstrē naidīgumu
Retais no ekspertiem paredz īpašas pārmaiņas vai pagriezienus Putina Krievijas vēlmē tuvoties rietumvalstīm. “ES un Krievija pēdējos gados nekādu īpašu progresu savstarpējās attiecībās nav panākušas, un arī tā sauktā attiecību restartēšana ar ASV ir apstājusies,” secina ārlietu eksperts Džeimss Nikseiss.
“Krievija turpina lūkoties Rietumu virzienā un gaida starptautisku atzīšanu, taču tagad ir daudz ieinteresētāka strādāt ar uzlecošajām ekonomikām – Ķīnu, Brazīliju, Indiju.”
Lielu daļ u no V. Putina iecerētajām ārpolitiskajām kārtīm atklāj arī viņa paša priekšvēlēšanu raksts, kurā V. Putins nesaudzīgi kritizē ASV un NATO darbību un norāda uz Krievijas nesamierināšanos ar Rietumu interesēm. Arī priekšvēlēšanu rakstā minētie paziņojumi, ka Latvijā tiek pārkāptas krievvalodīgo tiesības, kas nedara godu ES, liecina, ka, V. Putinam atgriežoties Krievijas prezidenta krēslā, Baltijas valstis turpinās būt nozīmīga viņa retorikas daļ a, īpaši tajās sanāksmēs ar ES līderiem, kad Krievijai kārtējo reizi atgādinās par demokrātijas un cilvēktiesību trūkumu un pārkāpumiem.
Pārsteigumu šajās vēlēšanās, visticamāk, nebūs, secina eksperti, ja nu vienigi pēc vēlēšanu iznākuma Krievijā var sekot vērienīgas protesta akcijas, turklāt ne vairs tik miermīlīgas kā līdz šim. Bet pats lielākais pārsteigums būtu tad, ja V. Putins neuzvarētu pirmajā kārtā, un būtu nepieciešama otrā, tomēr maz ticams, ka kārtējo varas troni nolūkojušais politiķis to jebkad pieļ autu.
