Mobilā versija
-0.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
11. novembris, 2016
Drukāt

Slimnīcā nonāk 800 sakostu bērnu gadā. Kā celt suņu saimnieku atbildību? (12)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Ilustratīvs attēls

Pagājušās nedēļas nogalē pēc četru ģimenes suņu uzbrukuma Babītē gāja bojā piecus gadus veca meitene. Jautāju speciālistiem, kas jādara, lai šāda veida traģēdijas novērstu.

 

Aigars Pētersons, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs: “Gadījumi, kad pašu dzīvnieks uzbrūk bērniem, vienkārši nedrīkst notikt. Ir jādomā, kādām metodēm to novērst. Nupat Babītē notikusī traģēdija nav unikāls gadījums. Tas ir pirmais letālais gadījums, taču kopumā šādiem uzbrukumiem ir sistēmisks raksturs. Gada laikā Bērnu slimnīcā vien nonāk aptuveni 800 sakostu bērnu, nereti ar ļoti sarežģītām un smagām traumām. Piemēram, reiz suns bija pārkodis bērnam galvaskausu un bojājis smadzenes, tika veikta sarežģīta operācija. Tipiskie gadījumi – vecāku neuzraudzītus bērnus sakoduši mājas suņi, kad bērni tiem neapzināti nodarījuši pāri, aizskāruši ēšanas laikā vai kā citādi izprovocējuši. Visbiežāk bērniem tiek sakostas rokas, kājas, seja un galvas matainā daļa. Nereti paliek kosmētiski defekti, arī invaliditāte. Milzīgais gadījumu skaits ļoti uzskatāmi norāda, ka vai nu kaut kas nestrādā likumdošanā, vai arī, iespējams, problēmas ir likuma ievērošanas uzraudzībā. Ir daudz vairāk jārunā par vecāku atbildību. Visbiežāk pie vainas ir akla dzīvnieku mīlestība, kad suņa saimnieks pat nepieļauj domu, ka dzīvnieks varētu būt agresīvs.”

 

Maruta Freimane, psihoterapeite: “Cilvēkam patīk cilvēciskot dzīvniekus savā uztverē, un to lieliski veicina dažādu fotogrāfiju un video uzņemšana un publicēšana. Tas iemidzina cilvēkos spēju novērtēt iespējamos riskus. Lai kādi arī būtu likumi, galvenā lieta, kas rada drošu cilvēku un dzīvnieku kopā būšanu, ir izpratne, ka dzīvnieka domāšana un dziņas atšķiras no tām, kādas ir cilvēkiem. Likums un sodi no visa pasargāt nevar. Tā ir tikai mūsu atbildība – veidot vidi tādu, lai dzīvnieki neapdraudētu mūs pašus vai apkārtējos. Pēc suņa uzbrukuma visiem iesaistītajiem – gan cietušajam, gan to redzējušajiem un dzirdējušajiem – var izveidoties traucējumi, piemēram, trauksme, bailes no suņiem. Atkarībā no tā, cik nopietns bijis uzbrukums un kāds ir cilvēks, tas var diezgan būtiski iespaidot tālāko dzīvi. Reizēm cilvēki izvairās no suņiem, izvēlas citus ceļus, baidoties sastapt suņus. Smagākos gadījumos bailes var radīt pat fobiju.”

 

Leons Markelovs, kinologs: “Pašlaik lielākā uzmanība tiek pievērsta tam, vai suņi savas dabiskās vajadzības nenokārto zālē, bet nav iestādes, kas kontrolētu, uzraudzītu un dotu padomus, lai izvairītos no bīstamām situācijām. Bet šādai iestādei jābūt, citādi šādi gadījumi kā nupat Babītē būs visu laiku. Nav jau vainīgi suņi vai atsevišķas suņu šķirnes, kā daudziem labpatīk domāt, bet suņu saimnieki. Neapdomīgi bērniem suņi tiek iegādāti rotaļlietu vietā. Rezultāts ir traģisks. Ģimenē dzīvniekam jābūt – tas cilvēkā attīsta brīnišķīgas īpašības, tomēr ir jāievēro stingri uzturēšanas un audzināšanas noteikumi. Un reizēm labāk tomēr izvēlēties pundurtrusi vai jūrascūciņu. Audzināts suns, kas izgājis dresūras kursu, neko sliktu nenodarīs, taču ar noteikumu, ka cilvēks netraucēs viņam dzīvot. Mazi bērni un suņi – tā ir nesavienojama kombinācija. Tie jānošķir, un tas attiecas uz jebkāda izmēra un šķirnes suņiem. Nekāda savstarpēja spēlēšanās. Tas ir zvērs, un iekožot viņš saka nē, saka, ka viņam kaut kas nepatīk, sāp. Bērni sāpes sunim var nodarīt nemanot, tāpat uzbrukumu var izraisīt instinkti.”

 

Aivars Borovkovs, jurists: “Cilvēki ārkārtīgi pretojas pat pašam minimumam, lai sakārtotu regulējumu – suņu čipēšanai. Atziņas, kā pareizi apieties ar dzīvniekiem, gūst empīriskā ceļā. Lielāki naudas sodi diez vai samazinās gadījumu skaitu, kad bērni cietīs no ģimenes suņu uzbrukumiem. To novērst ir ļoti grūti. Drīzāk jāpievēršas sabiedrības izglītošanas un audzināšanas darbam, jārunā par to, cik būtiska ir suņu apmācība, dresūra. Jāpalīdz saprast, ka dzīvnieks ir paaugstinātas bīstamības objekts.”

 

UZZIŅA

* Šogad Valsts policijā reģistrēti 429 gadījumi, kad cilvēkus sakoduši dzīvnieki, pārsvarā suņi. Pērn bija 494, bet 2014. gadā 547 šādi gadījumi.

* Visbiežāk cilvēkus sakoduši suņi, taču saņemta informācija arī par citu dzīvnieku – zirgu, mežacūku, lapsu un citu – kodumiem.

Avots: Valsts policija

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Daudziem vecākiem un netikai vajadzētu saņemt sertifikātu bērnu audzināšanā. Citādi ļauj bērnam pat vilku barot. Dzīvnieks ir dzīvnieks. Pilsētas vidē izaudzis cilvēks šinīs lietās ir pilnīgs dunduks.

  2. Suns tāpat kā ierocis, auto ir paaugstinātas bīstamības objekts, līdz ar to arī to turēšanai, pavairošanai ir jābūt ļoti stingri regulētai un uzraudzītai. Ne katram mudakam ir jāļauj turēt suni, it īpaši lielos. Neviens neļauj jebkuram mājās glabāt tanku, vai sēsties pie stūres fūrei, taču virtuves nažiem un velosipēdiem ierobežojumu nav, tāpat var noteikt brīvību turēt kaķa lieluma suņus jebkuram. Tāpat suņiem jābūt reģistrētiem, čipētiem. Turēšanas atļaujas Iekšlietu ministrija izsniedz tikai tiem, kas ir izgājuši speciālu apmācību un saņēmuši izziņu no ģimenes ārsta (kurš arī atbild par to), ka cilvēks ir gatavs uzņemties atbildību par suņa pareizu turēšanu.

  3. Te vispirms jājautā, cik bērnus sakož viņu pašu mājās viņu vecāku turēti suņi. Diemžēl šāda statistika netiek sniegta, toties celta histēriska bļaušana par suņu aizliegšanu, suņu turētāju sodīšanu etc. Bet varbūt vispirms ir jāaudzina suņu īpašnieki? Jāorganizē suņu īpašnieku apmācīsana?

  4. Aizliedzam dzīvot! Jo visi tāpat beigās nomirst! Un apkār bez suņiem ir daudz vairāk un bīstamāki priekšmeti piemēram: atvērti logi, lūkas, kanalizācijas šķidrumi, pogas, adatas, naži, auto, nestabilas ēkas, satrunējuši koki, cilvēki slepkavas, pedofīli uttttttt. Palūkojiet statistiku un ticiet man suņu aizliegumam pievienojas tikai zagļi un bandīti kuriem šis dzīvnieks ir traucēklis darīt savus melnos darbus….
    p.s. esiet atbildīgi par tiem kurus esat pieradinājuši un audziniet bērnus….

  5. Ar aizliegumu turēt desmit bīstamāko sugu suņus(kā vairākās citās valstīs),ar uzpurņiem lielajiem suņiem un reāliem sodiem suņu saimniekiem,kuri nespēj uzrādīt,piemēram,līdzpaņemto polietilēna maisiņu un šaufelīti,suņa atstāto ekskrementu savākšanai! Un,pilnīgi pareizi-jāparedz kriminālatbildība par cilvēka sakošanu!

  6. jāparedz bargi sodi, vai pat kriminālatbildība, tad varbūt cilvēki sāks aizdomāties, ka suns ir paaugstinātas bīstamības objekts tāpat kā auto utt.

    • Etiķa esenci aizliedza tirgot, joprojām bērni cieš iedzerot cauruļu tīrāmos šķidrumus un citas ķimikālijas…. Aizliegs turēt suņus, kaķus, žurciņas, seskus, tad būs visiem logiem restes jāliek priekšā, lai neviens bērns neizkristu, tad visiem kokiem žogi jāliek apkārt, lai bērni tajos nekāptu… Varbūt labāk pieaugušajiem kļūt atbildīgākiem?

  7. No savas pieredzes! Es saviem mazbērniem stāstu, ka tas ko viņi redz filmās un multenītēs par dzīvniekiem ir pasaka, ka dzīvē tā nav, ka suns un kaķis nedomā kā cilvēks un ka suns kodīs un kaķis skrāpēs un darīs to stipri sevi aizstāvot. Procentuāli lielākais vairums no suņu kodieniem cietušo, arī pieaugušo, ir pašu izprovocēti. Lai cik tas izklausītos smieklīgi, arī pieauguši cilvēki domā, ka suņi analizē situācijas kā filmā par policijas suni Reksi.

  8. Diemžēl Latvijā nav izpratnes par agresīvajiem suņiem un to saimniekiem. Psihologi teiku – agresīvi saimnieki izvēlas agresīvus suņus ( šķirnes). Tur tas sākums. Valsts varas pienākums būtu valsts iedzīvotājus pasargāt gan no agresīviem suņiem un to saimniekiem.
    Kā to darīt – ir miermīlīgākass suņu šķirnes un ir kaujas suņu sķirnes . Daži agresīvākie suņi (šķirnes )- BULTERJERI, ROTVEILERI . Veidot agresīvo suņu skirņu sarakstu un tādus suņus var saimnieks turēt tikai ar pašvaldības un policijas rakstisku atlauju pēc turēšanas apstākļu pārbaudes , lai neapdraud mājiniekus un citus pilsoņus. Lai nav tā – sunītis pastaigājās uz ielas un sakoda tantiņu, jo nobijās no spieķa… un sakoda bērnu, jo nobijās no bērna lielaš skolas somas… un saimniekam nekas – pierādi tiesā, ka tas ir viņa suns – tas bija kāds krancītis pie laba advokāta…

  9. Čipēts suns bērniem nekož. Zinātniski pierādīts fakts.

  10. Suns ir plēsoņa. Pret vājākiem, kā bērni tas var izturēties kā pret medījumu. Čipēšana maz ko var mainīt. Nedrīkst ļaut suņiem vazāties apkārt brīvsolī. Nedrīkst turēt mājas lielos suņus. Suns nevar pasargāt māju no noziedziniekiem. Noziedzinieks viegli tiek galā ar jebkuru suni, ja tam ir nopietni nodomi. Par to kā noziedzinieki tiek galā ar suni ir daudz stāstu. Cilvēks pats ir bīstams plēsoņa, ja vien viņš ir izgājis uz tās takas.

    • Vajag atbildīgi izturēties pret dzīvnieku turēšanu mājās. Mācīt bērnus, ka neviens dzīvnieks nav rotaļlieta, ko ņurcīt, par ko šim dzīvniekam nez kāpēc būtu jājūtas laimīgam. Visbiežāk sakož ne jau sveši, bet pašu suņi, kas norāda, ka nav šīs izpratnes par audzināšanu un dzīvnieku turēšanu. Tad arī patversmes nebūtu pilnas ar dzīvniekiem, ja pieaugušajiem būtu vairāk smadzeņu galvā un lielāka kaut vai materiālā atbildība.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+