Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. aprīlis, 2016
Drukāt

Spiegs vai žurnālists? Politiķi atšķirību neredz (12)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Jo tuvāk nāk šo ceturtdien plānotā Krimināllikuma grozījumu apstiprināšana galīgajā lasījumā, jo karstākas deputātu un ekspertu vidū kļūst diskusijas par šī likumprojekta ietekmi uz vārda brīvību. Tā sauktie “pretspiegu grozījumi” Krimināllikumā pēdējā laikā kļuvuši par centrālo jautājumu Saeimas Juridiskās komisijas dienaskārtībā. Arī šonedēļ abas komisijas sēdes tika veltītas tikai šim vienam likumprojektam, kurš, pēc drošības dienestu domām, jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Tādēļ jau rīt Saeimas sēdē to iecerēts apstiprināt galīgajā lasījumā, kaut domstarpību par jauno regulējumu netrūkst.

Kopš Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lūguma pārstrādāt likumprojektu deputāti meklējuši veidus, kā precizēt jaunās normas, lai tās patiešām attiektos tikai uz spiegiem un pretvalstiskiem aktīvistiem, nevis, piemēram, akadēmiķiem, kas diskutē par politisko režīmu maiņu, vai žurnālistiem, kas ieguvuši un darījuši sabiedrībai zināmu svarīgu informāciju, kuru politiķi mēģinājuši paslēpt kā ierobežotas pieejamības. Tas gan izdevies ar dalītām sekmēm.

Ar spiegiem viss tā kā būtu skaidrs – deputāti vienojušies, ka par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot tās citai valstij varēs sodīt ar cietumsodu līdz desmit gadiem. Taču daudz pretrunīgāk tiek vērtēts nākamais pants, kurš paredz sodīt ar trim gadiem cietumsoda par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju. Žurnālistu organizācijas pamatoti satraucās, ka šis pants varētu būt mērķēts tieši pret preses pārstāvjiem, kas vēlas uzzināt to, ko amatpersonas un drošības dienesti cenšas paturēt slepenībā. Drošības policijas priekšnieks Ints Ulmanis gan vakar komisijas sēdē skaidroja, ka šī norma vairāk domāta pret provokatoriem, kas vēlas iegūt slepenu informāciju nevis spiegošanas nolūkos, bet ar mērķi diskreditēt valsti kā neuzticamu sabiedroto, kas nespēj aizsargāt savus datus (līdzīgi, kā Ādažu bāzē iekļuvušie nacboli centās demonstrēt Latvijas nespēju nosargāt savu militāro infrastruktūru).

Ekspertu un deputātu darba grupa cer, ka visus riskus izdosies novērst, papildinot konkrēto pantu ar vārdu “tiešu”. Proti, sodīt varētu par valsts noslēpuma “nelikumīgu, tiešu iegūšanu”. Tādējādi pie atbildības varēs saukt cilvēku, kas pats veicis aktīvu darbību, lai iegūtu valsts noslēpumu, un darījis to nelikumīgi (piemēram, šantāžas vai uzpirkšanas ceļā, neatļauti fotografējot vai pārkopējot valsts noslēpumu saturošos dokumentus). Savukārt, ja kāds avots žurnālistam šo informāciju pačukstējis vai iemetis pastkastītē, tad to nevarēs uzskatīt par nelikumīgu tiešu iegūšanu. Virkne juridisko autoritāšu (tiesībsargs Juris Jansons, Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce, tiesību zinātņu profesors Uldis Krastiņš) pārliecināti, ka ar maģisko vārdiņu “tiešu” visi riski tiks novērsti un žurnālistiem nav par ko uztraukties. Tomēr Latvijas Žurnālistu asociāciju (LŽA) tas īsti nepārliecina. “Rodas sajūta, ka cienījamie eksperti vai nu nesaprot, vai izliekas, ka nesaprot lietas būtību. Ja šāds likums stāsies spēkā, tad žurnālists, kurš ieguvis un publicējis slepenu informāciju, būs daudz neaizsargātāks. Drošības dienesti varēs viņam prasīt, lai pierāda, ka ieguva šo informāciju netiešā ceļā. Proti – lai nosauc savu avotu,” deputātiem skaidroja LŽA pārstāvis Ivo Leitāns. Viņš pauda bažas, ka šādi grozījumi novedīs vienkārši pie tā, ka žurnālisti izvairīsies ķerties klāt šīm “riskantajām tēmām”, bet tā sauktie trauksmes cēlāji baidīsies par tām ziņot. Rezultātā amatpersonām būs vieglāk savu neizdarību un šaubīgos darījumus paslēpt zem valsts noslēpuma zīmoga.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Tieši caur masu saziņas līdzekļiem, ko publicē ŽURNĀLISTI, arī tiek savākta vairāk nekā puse spiegošanas informācijas. Pajautājiet drošībniekiem! Bet mēs, kā vienmēr piesedzoties ar vārda brīvības masku, atstājam šo caurumu neaizvērtu! Atceros, kā viens no LA žurnālistiem pirms iestāšanās NATO, visai sīki un smalki publicēja rakstu sēriju par mūsu armijas skaitlisko sastāvu, virsnieku kadriem, ieroču veidiem, armijas dislokāciju, būvēm un citus faktus, kas ir vistiešākais izlūkošanas materiāls, jau pasniegts kā uz paplātes! Un viss tas tika paslēpts aiz vārda brīvības maskas. Atliek vien pabrīnīties, cik mūsu politiķi, prezidentu ieskaitot, un militāristi ir naivi, vai pareizāk sakot bezatbildīgi pret valsts drošību! Atliek LŽA paklaigāt un visiem jau ķepas gaisā!

  2. LIEKAS, KA ap 2006. gadu Rīgā nelegāli bija ieradies kāds nacionālboļševiks no Krievijas, lai piedalītos vai varbūt pat vadītu pret Latviju vērstu pasākumu. Latvijas TV žurnālisti visu dienu sekoja šī ampelmaņa izdarībām , bet aizmirsa par to paziņot drošības iestādēm. Ar Buzājeva palīdzību tā arī izdevās aizbēgt. Vai tā nav noziedzīga rīcība pret mūsu valsti un sabiedrību? Ja žurnālists publicē patiešām slepenus valsts nozīmes materiālus tad tā protams nav spiegošana, jo viņš jau neiedeva tos rokā kādam rezidentam.Cik ļoti mēs pārdzīvojam valstsnodevības ierobežošanu un cik venaldzīgi esam pret tās drošībbu.

    • tik nepieciešamais regulējums
      iztekts tik samežģītā valodā,
      kas izskatās, ka sacerējis kāds irokēzs.
      kurš šorīt izkāpis pirmo reizi no
      lidmašīnas uz Latvijas zemes.
      Interpretē kā tik ienāk prātā.
      Tāds panāk diametrāli pretēju efektu.
      .
      Par tiem Ādažiem:
      par nepiederošu personu iekļūšanu
      slēgtā teritorijā, diez’ kāpēc, vis netika
      salauztas rokas, kā patriotiskiem
      latviešiem ???

  3. Ejam atpakal uz totalitarismu?Ta sak izskatities.

  4. tadu likumu nedrikst pienemt,atsviez latviju daudzus gadus atpakal.

  5. Nevajag jaukt klaču tanti ar žurnālistu. Beidzot likums uzliks pļāpām pienākumu strādāt, nevis meklēt sensācijas.

  6. Žurnālisti, kas paši veic izpēti un gatavo problēmu rakstus, cik tad Latvijā tādu ir . Kādi pieci, varbūt kāds zin vairāk, bet daudz nebūs. Tie nekādu draudus valstij nerada un pret nodevīgiem un zaglīgiem partijniekiem pratīs aizstāvēties. Pārējā varza, kas izplata sagatavotu materiālu, ja dabūs pasēdēt, varbūt nāks pie saprašanas, ka viņiem labāk meklēt darbu pie fermeriem.

  7. Okupācijas laikā neišķīra starpību starp dzejnieku un propagandistu

  8. Žurnālisti, īpaši no “pieklājīgo cilvēciņu” pulka, VAR būt bīstami spiegi.

    • It īpaši Latvijā, kur viņiem naski izdod žurnālistu vestītes, pat nesprasot … Ko – nu to ko tad vispār raksta, pārstāv un ja sacīs – zaļos, laipnos cilvēciņus – ar atvainosies par kavējumu uz vestītēm…

  9. Žurnālisti, īpaši no “pieklājīgo cilvēciņu” pulka, VAR būt bīstami spiegi.

Draugiem Facebook Twitter Google+