Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. novembris, 2015
Drukāt

Stiprināt robežas, vākt pasažieru datus (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

“Sastapusies ar barbarismu un terorismu, Eiropas Savienība ir cieši kopā ar Franciju,” tā uzsvēris Luksemburgas iekšējās drošības ministrs Etjēns Šneiders, kurš šodien vadīs Briselē paredzēto Eiropas Savienības (ES) iekšlietu un tieslietu ministru ārkārtas sanāksmi. Luksemburga, kas patlaban ir ES prezidējošā valsts, šo lēmumu pieņēmusi kopīgi ar Francijas valdību, kas jau svētdien pēc traģiskajiem notikumiem Parīzē vērsusies ar lūgumu sasaukt īpašu terorisma draudiem veltītu sanāksmi.

 

Jārīkojas ātri

Uz ministru galda būs virkne steidzamu lēmumu. Viens no tiem – izveidot ES mēroga sistēmu gaisa satiksmes pasažieru datu apkopošanai, kas nozīmēs ievākt detalizētāku informāciju par cilvēkiem, kas pārvietojas ar lidmašīnām. Šāda ideja, ko aktīvi kopā ar ES vēlējās īstenot ASV pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem Ņujorkā, ilgstoši piedzīvoja Eiropas pretestību, jo tās kritiķi norādīja uz personu datu aizsardzības problēmām.

Ministri lems arī par to, kā aktīvāk vērsties pret terorisma finansēšanas iespējām, proti, izsekot naudas plūsmai šādiem mērķiem un laikus to apcirpt; kā pieņemt ieroču kontroles normas un valstīm vairāk dalīties informācijā par aizdomās turamajiem, kā arī pastiprināt kontroli uz ES ārējām robežām.

Sagaidāms, ka robežu stiprināšana būs viens no sarežģītākajiem jautājumiem. Vairākas valstis ir paudušas, ka ES uz laiku vajadzētu atjaunot kontroles arī bloka iekšienē, tiesa, nekādā gadījumā neatceļot Šengenas zonu pavisam, taču par šo priekšlikumu domas dalās. Savukārt iecerei stiprināt ārējās robežas ir maz pretinieku, lai gan tas prasītu no valstīm papildu izdevumus. Ārējo robežu stiprināšana varētu nozīmēt arī rūpīgāku ieceļotāju un izceļotāju reģistrēšanu, jo ir informācija, ka vismaz 5000 Eiropas pilsoņu patlaban karo džihādistu pusē Sīrijā un Irākā, un kādā brīdī daļa no viņiem varētu atgriezties.

Paredzams, ka plašas debates raisīsies arī par migrāciju, lai gan vairāku valstu politiķi un arī eksperti ir aicinājuši nejaukt terorismu ar bēgļu un patvēruma meklētāju problēmām. Tomēr vairāku valstu pārstāvji uzreiz pēc teroraktiem Parīzē lika saprast, ka imigrācijai durvis būs ciet. Polijas jaunās valdības Eiropas lietu ministrs Konrāds Šimanskis pavēstīja, ka pēc terora aktiem Parīzē Polija nevar uzņemt imigrantus, lai gan bija solījusi izmitināt 4500 bēgļu. Tas vairs neesot politiski iespējams. Arī Grieķijas aizsardzības ministrija izteikusies, ka Parīzes notikumi parāda, ka kopā ar bēgļiem pāri robežām Eiropā ienāk arī ekstrēmisti un teroristi un ka Eiropas Savienībai tagad rūpīgi jāpārdomā gan ārējo, gan iekšējo robežu politika, savukārt Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paudis, ka uzbrukumiem Parīzē vajadzētu atvērt daudzu acis un saprast, ka robežas ir jāstiprina.

 

Nepazīstamā nauda no ārzemēm

Darbu terorisma apkarošanas virzienā pēc notikumiem Parīzē mobilizējis arī Eiropas Parlaments. Jau nākamnedēļ plenārsesijā Strasbūrā būs balsojums par Francijas deputātes Rašidas Dati (Eiropas Tautas partija) izstrādāto ziņojumu, kas ES būtu jādara, lai jau laikus apturētu Eiropā dzīvojošo cilvēku radikalizēšanu, vērvēšanu un piesaistīšanu teroristiskām organizācijām.

Ziņojumā, kas veidots, balstoties uz iepriekšējiem pētījumiem un ko publiskoja jau jūnijā, tagad ir izdarītas vairākas izmaiņas un pievienoti jauni priekšlikumi. Vairākos punktos deputāte aicina uz līdzīgām aktivitātēm, par kādām šodien Briselē lems iekšlietu un tieslietu ministri, taču piebilst, ka liela loma ir daudzu pavedienu, kas Eiropā stiprina teroristiskos tīklus, atrašanai un nojaukšanai jau iepriekš.

R. Dati, kura pati ir diplomēta tiesnese un savulaik bijusi vēl iekšlietu ministra, vēlāk Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī padomniece, uzsver, ka ir svarīgi speciālistiem strādāt Eiropas cietumos, kas nereti ir pirmā vieta, kur notiek cilvēku radikalizēšana, rūpīgi pieskatīt tos, kuri savu sodu ir izcietuši, cietumu atstājuši un ir jaunas dzīves meklējumos. Politiķe norāda, ka visas Eiropas mērogā būtu jāstiprina radikalizācijas novēršanas centri, kuros nonāk cilvēki, kas ir vai nu bijuši ekstrēmistu valgos, vai ir ceļā uz tiem. Viņa īpaši izceļ arī stingrākas kontroles naudas plūsmai, kas ienāk Eiropas musulmaņu pasaulē no ārienes. “Piemēram, Beļģijā mošejas, imāmus un musulmaņu organizācijas finansē Saūda Arābija. Būtu labi, ja varētu pārbaudīt, kas šī īsti ir par naudu, no kurienes tā ceļas un kur tā galu galā nonāk,” saka R. Dati, piebilstot, ka Eiropā neuzrauga no ārienes ieplūstošo finansējumu, ar ko atbalsta organizācijas, bet varbūt būtu pienācis pēdējais laiks šo praksi mainīt.

 

Radikalizējas arī augsti izglītoti

“Ja papētām terorista portretu, tad varam secināt, ka viņu vidū nebūt nav tikai dzīves pabērni no neizglītotas, nabadzīgas sabiedrības, kur vecāki un radi ilgstoši ir bez darba. Mēs redzam, piemēram, inženierus no ļoti solīdām ģimenēm, un līdz ar to viss ir daudz, daudz sarežģītāk,” uzsver Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pārstāve, deputāte no Vācijas Monika Holmeijere.

Viņa norāda, ka milzīga problēma ir arī tā, ka teroristu tīkli Eiropā līdz šim ir pratuši veiksmīgi no valstu drošības dienestu acīm noslēpt savus sazināšanās ceļus un veidus, un Eiropas eksperti vēl aizvien nav spējuši atšifrēt kodus un slēpto valodu, kādā teroristi uztur saiknes. “Bez ciešākas sadarbības dalībvalstu, arī ASV un NATO drošības dienestu starpā mēs šo problēmu neatrisināsim,” norāda M. Holmeijere. “Teroristi vienmēr izmantos mūsu pašu sadarbības trūkumu.” Viņa arī rosina ik pēc pusgada apkopot informāciju ziņojumā par radikalizāciju Eiropā, kā viss attīstās, kur joprojām ir pelēkās zonas un kur dienestiem rokas joprojām ir par īsu.

Viens no svarīgākajiem un steidzami veicamajiem uzdevumiem, pēc abu deputāšu domām, ir vienošanās ar lielākajām interneta kompānijām par radikāla satura, gan teksta, gan foto un video materiālu izsekošanu un dzēšanu.

No Eiropas politiķu un institūciju puses izskan arī priekšlikumi veidot ES teroristisko organizāciju melno sarakstu.

 

Viedokļi

Federika Mogerīni, ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā: “Šā brīža drošības un politiskā situācija, kas valda apkārt Eiropai, liecina, ka mums ir vajadzīga jauna partnerība ar mūsu kaimiņiem. Tagad Eiropas austrumu un dienvidu kaimiņi vairs nestāv atstatus, bet visiem ir jāsadarbojas kā vienlīdzīgiem partneriem.”

Francijas iekšlietu ministrs Bernards Kazenēvs: “Ir jārīkojas ātri. Viena no lietām, kas jāaptur, ja gribam iznīcināt terorismu, ir ieroču kontrabanda. Steidzami visas Eiropas Savienības līmenī jāpanāk apmaiņa ar pasažieru datiem. Ir jābūt sistemātiskām un koordinētām kontrolēm uz Eiropas Savienības ārējām robežām.”

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers: “Nejauksim dažādos cilvēkus, kuri šķērso Eiropas robežu. Tie, kuri īstenoja šos barbariskos uzbrukumus, ir cilvēki, no kuriem daudzi bēg un tādēļ klauvē pie Eiropas robežas. Tie, kuri ir atbildīgi par notikušo Parīzē, nav bēgļi vai patvēruma meklētāji, bet gan noziedznieki.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. uzsakts sis teatris,viss iet savu celju…domajat par dveseli,nevis par miesas glaabshanu.Kur,kad bus nakamie upuri neviens nezina,zinam tikai to,ka “pareizie” veelas iznicinat pasaule neticigos un nepareizaas ticibas.

  2. Vajadzēja darīt jau labu laiku atpakaļ .

  3. pasažieru datus un bildes vajadzētu fiksēt PIRMS katras
    sēšanās transporta līdzeklī, lai varētu atpazīt “detaļas”,
    ja gadījumā kas notiek…

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+